Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Viedokļi

Kur te ir loģika

© F64

Bija uzjautrinoši vērot, kā dažs mūsmājās pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās izturējās pret amerikāņu izvēli.

Apmēram tā, it kā būtu piestaigājis pie vieglas uzvedības meitenēm un atklājis, ka noķēris sliktu kaiti. Stāsts par muļķīti Trampu izgāzās ar blīkšķi. Nesakarīgā Hilarija Klintone, kas varbūt arī bija liberālās pasaules un feminisma gaišzilais sapnītis, un arī Latvijā tika iebarota kā izcila politiķe, pavērota tiešraidēs, necik pārliecinoša neizskatījās. Vēlēšanu rezultāti ir tādi, kādi ir, un nav ko te tagad biedēt cilvēkus ar pasaules galu pareģes Vangas pravietojumu stilā. Saprotu jau, ka Tramps nav tik garšīgs kā pirmā ASV prezidente vai pirmais lēdijs eksprezidents, bet varbūt tomēr būtu laiks atmosties no šīs sirsnīgās pašsašķūrētās mēslu kaudzes izbaudīšanas.

Es atminos laikus, kad šie paši cilvēki apsaukāja par slepkavu Bušu jaunāko par karu Irākā. Tā vien šķiet, ka Baraka Obamas prezidentūras laikā, kurš karus izraisīja ar «demokrātijas eksporta» palīdzību, viņiem šķita, ka arābu pasaulē notiekošais ir labo spēku triumfa gājiens. Ko vērta vien bija revolūcijas parodija Ēģiptē, kur brīvi ievēlēto prezidentu drīz vien vajadzēja ietupināt aiz restēm, lai ziepes nebūtu lielākas kā piektajā gadā. Atliek tik izteikt līdzjūtību revolūcijas laikā izvarotajām Rietumu korespondentēm, par kurām gan visi sen aizmirsuši. Šis pats demokrātijas eksports, starp citu, uzgāza Eiropai uz kakla Sīrijas & co bēgļus, sačakarētus kūrortus, degvielas cenu kāpumu. Lai nu tagad politikas un ekonomikas eksperti to visu uzskaita.

Vēl smieklīgāk šonedēļ vērot mūsu politiķus, kas, jau kuro reizi apmetuši kažokus uz otru pusi, tagad sprediķo apmēram šādi. Nu tas jau bija gaidāms, Obama un Klintone ignorēja vienkāršo amerikāņu domas un vēlētāji likumsakarīgi viņus sodīja. Tā, redz, notiek, kad neieklausās tautas prasībās! Ka tik nu nākamajās pašvaldības un arī Saeimas vēlēšanās viņiem pašiem arī neiznāk pamatīga Hilarija, jo, lai nu ko, Latvijas tautas vēlmēs un vajadzībās šie kungi un arī dāmas nekad nav ieklausījušies.

Šajā kontekstā nerunāsim par ierastajiem totāla kurluma objektiem - bēgļu problēmu, nolaisto ekonomiku, slikto medicīnu, izglītību un kliedzošo nabadzību. Parunāsim par dienišķajiem pārsteigumiem, ko politiķi mums regulāri sarūpē uz Jauno gadu - ļoti konkrētu dāvanu, ko kolēģe Ilze Šteinfelde Neatkarīgajā jau paguvusi nosaukt par absurdu. Vai zinājāt, ka no jaunā gada par tiem darbiniekiem, kuri darba vietā nestrādā uz pilnu slodzi, turpmāk tiks maksāti ne mazāk kā 97,16 eiro mēnesī sociālajās iemaksās.

Grūti saprast, kādus labumus ar šo ir gribējuši panākt finansisti, bet vidē, kuru pārzinu, pusslodzes un vēl mazākas slodzes darbus parasti veic studenti. Tad vēl ir virkne kultūras un zinātnes projektu ar tik niecīgu finansējumu, ka tur minimālo algu nevar samaksāt, pat gribot. Kurā pozīcijā te varēsizraut tos 97,16 eiro sociālajām iemaksām mēnesī - nezinu. Vienkāršs piemērs. Apkopējai, kas tīra nelielas telpas mazai organizācijai pāris reizes mēnesī, šī institūcija pēc tagadējās kārtības oficiāli maksāja dažus desmitus eiro uz rokas, neaizmirstot visus likumā noteiktos nodokļus. Pēc jaunā gada apkopēja būs jāatlaiž, jo sociālās iemaksas par viņu kļūs pat divreiz lielākas par algu.

Gribu redzēt, kā šo situāciju, piemēram, risinās interneta mediji, kur parasti savu karjeru sāk topošie žurnālisti - tagadējie studenti. Viņiem taču neviens nemaksā par pilnas slodzes darbu. Ko iesāks mākslas galerijas, izdevniecības un projektu organizācijas? Starp citu, arī daudzās augstskolas, kuras nevar pasniedzējam nodrošināt pilna laika darbu, piedāvājot pat 0.1 slodzi. Ne jau aiz labas dzīves tas notiek. Var jau būt, valsts domā, ka tā piespiedīs maksāt sociālo nodokli, bet ne jau organizācijas (tostarp valsts organizācijas), kas ir plikas kā baznīcas žurkas, spējīgas ko vēl samaksāt.

Tāds, lūk, ir fons, uz kura pamata ir jāuzklausa pļāpas par Donaldu Trampu. Jācer, ka latviešu vēlētājs reiz nāks pie prāta un šos valsts ekonomiskās politikas ģēnijus, kuri paši, ja reiz kāds parēķina, izrādās, par savu apšaubāmās kvalitātes darbību no valsts vadīšanā pamanījušies saņemt summas, kas ir tuvas pusmiljonam eiro, saņemsies uz aizsūtīs turpat, kur Hilarijas kundzi.