Nezinu, kā jums, bet šī uzbāzīgā ņemšanās masu medijos par mūsu Valsts prezidenta Vējoņa kunga veselības likstām – nemitīgie ziņu virsraksti un spriedelēšana par, piemēram, to, vai prezidenta kanceleja bija gatava šādam notikumu pavērsienam – sāk šķist nedaudz neētiska un atgādina uzbāzīgu mušas spindzoņu. Skaidrs, ka šādām situācijām neviens nekad īsti gatavs nebūs. Skaidrs, ka slimība ir nopietna, un Raimondam Vējonim novēlu iespējami ātrāk un veiksmīgāk atlabt, bet varbūt tomēr masu mediji varētu pasludināt moratoriju – netraucēsim mūsu prezidentam atgūt veselību.
Tā vietā, lai ķertu reitingus uz slimības rēķina, mediji varētu iestāties par to, lai beidzot sakārtotu mūsu valsts nekam nederīgo medicīnisko sistēmu. Lai nu kas, bet notikušais jau atkal pierāda – no slimības nav pasargāts neviens. Bet to, kā mums šajā jomā klājas, pat nav vērts pieminēt. Ja tagad vilktu ārā no plauktiem visu, kas veselības jomā vēlētājiem solīts pēdējo piecu gadu laikā, nudien izceltos pamatīgi plūdi. Interesanti, vai tiešām mums kādreiz arī būs visas tās solītās veselības apdrošināšanas, saprātīgas cenas zālēm un elementārā kārtība, kas pacientam neliek nedēļām ilgi gaidīt uz vizīti pie ārsta? Protams, tas ir vairāk tāds retorisks jautājums, tomēr visas pēdējā laika ziņas par sabiedrībā pazīstamu cilvēku veselības ķibelēm, nemitīgās ziedojumu vākšanas kampaņas ar cēlo mērķi palīdzēt maziem, lieliem, jauniem, veciem slimniekiem nudien rada visnotaļ savādas pārdomas par to, kur tad ir šī izslavētā valsts atbildība par savu pilsoņu veselību.
Starp citu, kā jums patīk vēl viens aizejošās nedēļas jaunums, kurš pasaulē nāca, šķiet, pagājušajā piektdienā, kad medijus, kam patīk šādi patētiski virsraksti, «apstulbināja šokējoša vēsts» – 31. martā MTG grupa, līdzekļus taupot, slēgšot kanālu TV 5. Godīgi sakot, ziņu izlasījis, kādubrīd neizpratnē vēros uz televizora pulti un domāju, kas, pie vella, ir šis TV 5? Lattelecom piedāvātajā kanālu lērumā pat īsti neatceros tādu skatījies. Bet tad izlasīju no NEPLP savulaik atlaistā, bet pēc tam ar tiesas lēmumu darbā atjaunotā Aināra Dimanta kunga viedokli, ka nu vajadzēšot domāt par jauna sabiedriska krievu kanāla radīšanu uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina, un sapratu – esmu šajā ziņā bezgalīgi atpalicis. Tiesa gan, laikam ne jau es vienīgais – kāds asprātis šo ziņu nekavējoties nokomentēja ar sirdi plosošu jautājumu – jā, nu patiesi, kanāls jādibina, citādi kur gan mēs tagad varēsim skatīties visas burvīgās Jurmaļinas?
Lai nu kā, bet ideja par jauna krievu sabiedriskā kanāla radīšanu, neraugoties uz to, ko par to saka SKDS pētījumi, ir fantastiskas auzas – īpaši jau krasi apcirptā sabiedrisko mediju finansējuma dēļ, kas 2016. gadā pēc dažu šajos medijos strādājošo profesionāļu salīdzinājuma atgādina krīzes iztikas minimumu, īpaši jau kultūras jomā. Manuprāt, valsts šogad aizgūtnēm demonstrē nespēju uzturēt pat tos kanālus, kurus tai būtu jāuztur, bet tai vēl, glābjot grimstošas privātkompānijas, vajag sabiedriskos medijus izspiest no reklāmas tirgus, nedomājot par attiecīgu kompensāciju budžetā, un gribas pasapņot par vēl jauna kanāla sadiegšanu. Pasarg dievs, ja mēs pērn būtu iestiguši visos tajos hibrīdkara penteros, kas aktuāli bija vēl pērn pavasarī! Tagad no jaundibinātajām televīzijām nāktos atlaist cilvēkus, jo līdzekļu visai šai pierobežu telekomunikācijai krievu, latgaliešu un droši vien arī farsi valodā pavisam noteikti nebūtu. Nesaprotu, cik var teoretizēt par nodokļu maksātāju naudu, nesaslēdzot šīs teorijas ar budžeta iespējām? Varbūt tomēr laiks būtu likvidēt NEPLP un atstāt zinātniskās fantastikas jomu fantastiem? Tā vien šķiet, ka NEPLP līdzās neveiksmju māktajiem Rīgas Dinamo šonedēļ tiešām godam pretendē uz gada sliktāko projektu titulu visās iespējamajās kategorijās.
Pamazām esam nonākuši pie 2016. gada centrālās caurviju tēmas (jau otro mēnesi, starp citu) – jaunās valdības diegšanas aizkulisēm. Komentāra tapšanas brīdī svaigākā ziņa bija tā, ka valdību veidojošie elementi nespējot vienoties vien par tīro nieku – veco, labo bēgļu jautājumu, valdības deklarācija tikšot nodota tautai ne vēlāk par otrdienu (netika gan precizēts datums – acīmredzot runa ir par kādu no apmēram 50 šogad vēl atlikušajām otrdienām.) Un tad jau valdība būšot. Savukārt neoficiāli informācijas avoti šonedēļ ar prieku izplatīja slepenu informāciju par to, ka vārds kultūra topošās valdības deklarācijā tomēr tikšot pieminēts. Cerams vien, ka vienīgā vieta, kur tas tikšot pausts, nebūs divu vārdu kombinācija fiziskā kultūra.
