Pasaciņa par latvieti naivo
©F64

Atzīsimies, nu kaut kā neveicas mums ar to loģisko domāšanu. Pagātnes rēgu bakstīšana daudziem stipri vien aizstājusi dzīvi šodien. Vainīgie visās dzīves likstās, tiesa gan, ir atrasti. Zināms arī, kā viss noticis. Avoti ir droši. Čekas ziņotāji un citi zvēri, slepus vienojoties kādas vārdā nenosauktas viesnīcas numuriņa dušas telpā, pirms gadiem padsmit Latvijā ieviesa ūdens skaitītājus. Šo sarunu ierakstus publiskos pēc gadiem divdesmit.

Visa tā rezultātā latvietis naivais nemanot nonācis namu pārvalžu verdzībā. Tas gan nav slikti. Viņa dzīves mērķis tagad tiek definēts ļoti precīzi - mēneša pēdējā datumā pierakstīt dzīvoklī esošo ūdens skaitītāju rādījumus un nodot tos namu pārvaldē. Lai zibeņi viņu sasvilina un pērkoni sasper, ja latvietis naivais to aizmirsīs izdarīt vai tajā svētajā brīdī, piemēram, iedomāsies atrasties ārzemēs vai gulēt kaut kādā banālā slimnīcā komā pēc operācijas. Ne tiesas, ne dieva priekšā viņš nepierādīs, ka ūdens dzīvoklī nav tecināts vispār. Dabūs uz krāgas rēķinu par kaut kādu mistisko vidējo patēriņu par visu māju un beigu beigās dažu desmitu eiro rēķina vietā saņems gandrīz piecsimt eiro uzrēķinu - kā to šonedēļ ziņoja mediji par kādu kundzīti Rīgā.

Vainīgi, protams, ir oligarhi. Bermonts. Nu un Rokpelnis droši vien. To jau tagad visam var piemest klāt. Miesās kalsnējs, krietni gados - tāds dūres nevicinās. Tāds diemžēl ir latvieša naivā spriestspējas līmenis - tarkšķēt par 1940. gada okupāciju un pašam kā padevīgai aitai nonākt namu pārvaldes ūdens skaitītāju verdzībā. Un priekā līksmot par namu pārvaldes atsūtīto bezmaksas «avīzīti», kura kā jau jebkurš avīžveidīgs izstrādājums kaut ko maksā, bet visas šīs izmaksas sedz latvietis naivais no savas kabatas, jo arī šis sabiedrisko attiecību tēriņš nemanāmi ieskaitīts viņa rēķinā.

Tas, ka pasaulē jau sen ir skaitītāji, kas paši ziņo par patēriņu, latvietim naivajam arī šķiet kārtējā sazvērestības teorija. Iedomājieties, kā gan tas būtu! Jau tagad mikroviļņu krāsns virtuvē nemitīgi sazinās ar CIP un informācija nonāk tieši uz galda Trampam. Mobilais telefons visu stučī ķīniešiem, zvanu ieraksti krājas uz milzu servera. Nu vēl skaitītāji, lampiņām mirguļojot, sāks ziņot visu uz planētu Marss. Bet tur, ej nu izzīlē, nedod dievs, izlems atsūtīt mums vēl vienu pravieti uguns bumbā, kas ar savu liesmojošo šķēpu izskaudīs korupciju un nospers visus jodus. Vai varbūt joda pudelītes. Ar to jābūt traki piesardzīgam. Runā, ka Jūrmalas pusē, redz, tādi skaitītāji jau esot. Nepaiet ne gads vai divi, kad pilsētas tēvus apciemo vīri mundieros. Skaitītāji vainīgi! Un ģenerālis Balodis. Jautājums vienīgi - kurš.

Uz šī fona man patika šīs nedēļas paziņojums, kas bija lasāms portālā Delfi, par to, ka čekas maisu pētnieki apsverot iespēju izveidot privātu organizāciju, lai pētītu čekas maisus. Tā reiz ir laba doma. Jā, kāpēc, piemēram, to nedarīt privāti? Valsts naudu ietaupītu. Turklāt tad varētu vienkārši - kurš maksā, tas pasūta mūziku. Kāds amerikāņu onka gan jau iedos. Varbūt arī tautu draudzības vārdā nosauktie fondi. Tautieši ārzemēs saziedos ļimonu. Nekādi mirguļojošie skaitītāji neko pētniekiem nevarēs padarīt. Kas šajā organizācijā varētu maisus pētīt, netrūks. Citēju: «Kangeris skaidro, ka vairākums komisijas locekļu neplāno piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās kā kandidāti.» Nu ja, čekistu pilnās nekrietnās vecās partijas šos droši vien neņem savās listēs. Traka būšana!

Oligarhu lietas komisija šonedēļ, redz, arī jūk laukā, jo Saeimā frakcijas sākušas savu ierasto pirmsvēlēšanu grīļošanos - ka tik nu viss sēžu darbs nebūs kaķim zem astes. Sasodītie nelabvēļi, ļaunu gribot, visu laiku melsa, ka šī komisija ir tukša muldēšana, kas beigsies ar latviešu tautas pasaku elementa čika pagatavošanu. Būs piemelsuši! Varbūt arī Sudrabai vajadzētu domāt par privātas organizācijas dibināšanu. Artuss Kaimiņš varētu visu filmēt un tirgot tiesības nofilmēto translēt. Finansējums atrasts! Varētu visu mūžu netraucēti pētīt sarunas.

Ja padomā, kādiem krāmiem tiek šķērdēta dzīve, reizēm kļūst skumji. Savu problēmu pietiek, tās būtu jārisina, bet latvietis naivais kā tāds narkomāns sēž uz kāša, velk dūmu un sapņo par Nameja gredzeniem, Saulcerītes brošām un simtgades mielastu. Tas noteikti būs viens smalks bankets ar grandiozu uguņošanu.