Viedokļi: Kam ticēt, kam neticēt 33 komentāri
 
Viedokļi

Kam ticēt, kam neticēt

 
F64

Pagājušās nedēļas nogalē masu medijos parādījās ziņa, kuras virsraksts nudien neglaimo mūsu valsts iedzīvotājiem – Pārskats: Liela daļa Latvijas iedzīvotāju neiesaistās kultūras norisēs. Šoreiz runa nav par kādu kultūras institūcijas apmaksātu pētījumu, bet ikgadējo ziņojumu, kura pilnais nosaukums ir Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2015./2016. Dzīves meistarība un informācijpratība. Tas ir Latvijas Universitātes (LU) izdevums, kuru beidzamajos gados pārrauga LU Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI).

Patiesībā tas nav nekāds nieka pārskats. Lasītāju vērtējumam nodots 153 lappušu biezs izdevums, kurā aplūkotas dažādas jomas: veselībpratība, medijpratība, finanšpratība, ģimeņpratība, informācijpratība u.tml. Pētījuma piektajā nodaļā aplūkota kultūrpratība: tās autori ir Jānis Daugavietis, Anna Leiškalne. Pētījums ir pietiekami plašs, šā komentāra lejasdaļā norādīta tīmekļa adrese*, kur ar to var iepazīties - lasiet, studējiet! Kultūrpratības esence formulēta 72. lappusē nodrukātajā logā 5.3. Iedzīvotāju kultūras nelīdzdalība: kultūras pasākumu neapmeklēšana un grāmatu nelasīšana, kurā detalizēti aplūkojams, kādas iedzīvotāju grupas un kādā vecumā grāmatas nelasa un kultūras pasākumus neapmeklē.

No sarežģītās tabulas secināms: nelasītāji un neapmeklētāji (dažos rādījumos pat vairāk nekā 50% respondentu) nāk no sliktu izglītību guvušiem sabiedrības slāņiem, dzīvo nabadzībā un nereti ir dažādu veselības problēmu mākti. Lielākās problēmas ir tieši ar grāmatu nelasīšanu. Tās nelasa ap 30% visu vecumu grupu respondentu. Savukārt kultūras pasākumu neapmeklēšana ir raksturīga vecuma grupai no 65 gadiem, bet pamatā nelasītāji un kultūras pasākumu neapmeklētāji ir vīrieši (īpaši jau nelasītāji - ap 45%).

«Pētījuma aptaujas dati rāda, ka grāmatu lasīšanā un kultūras pasākumu apmeklēšanā vīrieši ir krietni pasīvāki nekā sievietes, un vienīgie žanri, kuru patēriņā nav atšķirību, ir kino un mūzika. Visdrīzāk, atbildot uz jautājumiem par filmām un mūzikas ierakstiem, vairākums respondentu atbildējuši par savu gaumi, kurā dominē masu kultūras populārākie grāvēji,» teikts pētījuma 76. lappusē. Ja pētījuma metodika ir pareiza, tad jāsecina, ka ir tieši tā, kā ziņo masu mediji - liela daļa Latvijas iedzīvotāju tiešām kultūras norisēs neiesaistās vispār.

Erudītākie Neatkarīgās lasītāji noteikti būs pamanījuši arī ļoti optimistiskus pētījumus, kurus no apmēram 2008. gada regulāri veikušas dažādas institūcijas. Nesenā pagātnē daļa no tiem bija viegli pieejami Valsts kultūrkapitāla fonda mājaslapā, diemžēl tās jaunajā versijā to sadaļu neizdevās atrast. Šādus pētījumus veica, piemēram, biedrība Culturelab, arī sociologs Roberts Ķīlis ar kolēģiem. Pētījumos tika iesaistītas Latvijas augstskolas, piemēram, Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki un tamlīdzīgi. Interesanti, ka dati šajos pētījumos parasti bija ārkārtīgi pozitīvi. Teju vai visa Latvija aizgūtnēm lasīja grāmatas, mīlēja teātri, apmeklēja koncertus, pirka dažādus datu nesējus ar filmu un mūzikas ierakstiem.

Arī tagad šādu pētījumu netrūkst. «Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi kultūras patērētāji - 2016. gadā tikai 5% iedzīvotāju nebija piedalījušies nekādās kultūras aktivitātēs. Kultūrā neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars beidzamo desmit gadu laikā ir bijis konstanti neliels - 4% 2007. gadā, 7% 2014. gadā. Arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu kontekstā Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš ir aktīvs - lielākajā daļā mērīto aspektu Latvijas rādītāji ir virs ES vidējiem,» - šādu apgalvojumu atradu Latvijas Kultūras akadēmijas mājaslapā** par Culturelab un Latvijas Kultūras akadēmijas jaunāko pētījumu Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences. «Pozitīvi vērtējams fakts, ka Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši aktīvi kultūras mobilitātē - 64% pasākumus apmeklē gan savā dzīvesvietā, gan arī citur, un tikai 15% ir tādi, kas pasākumus apmeklē tikai savā pilsētā vai pagastā,» apgalvots tā aprakstā.

Te nu rodas jautājums, kuram no šiem pētījumiem var uzticēties? Tam, kas sit trauksmes zvanus, vai tam, kas apgalvo, ka esam teju vai labākie visā Eiropas Savienībā?

*(https://www.szf.lu.lv/fileadmin/user_upload/szf_faili/Petnieciba/sppi/tautas/original/TAP_2015-2016.pdf).

**https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/petijums-latvijas-iedzivotaju-kulturas-paterins/



Komentāri [33]
#
sandrana_credito@hotmail.com 4.decembris 2017 12:55 atbildēt
Sveiki, kungs / kundze!

Es esmu Sandra Kelly Maskuller sekretāre naudas aizdevumu sabiedrība starp privātpersonu.

Vai jums ir nepieciešami naudas aizdevumi starp privātpersonām, lai saskarētos ar finansiālajām grūtībām, lai beidzot izkļūtu no strupceļa, kas izraisa bankas, noraidot jūsu kredītprasību failus? Sandranas kundze spēj jums aizdot jums nepieciešamo summu un apstākļus, kas padarīs jūsu dzīvi vieglāku. Tāpēc sazinieties ar mani, lai uzzinātu vairāk par mūsu labvēlīgajiem apstākļiem.

Mēs piedāvājam no 10 000 eiro līdz 10 000 000 eiro ar atmaksas termiņu no 5 gadiem līdz 25 gadiem ar likmi 2% gadā. Jūs varat sazināties ar mani:

sandrana_credito@hotmail.com

sandrana_credito@hotmail.com

paldies
 
#
Raimonds 3.decembris 2017 10:23 atbildēt
“Atceramies PSRS."
"Bezmaksas izglītība, medicīna, sanatorijas, atpūtas nami, pionieru nometnes, bērnu pulciņi, bezmaksas dzīvokļi, zeme mājas būvniecībai utt. Nekāda bezdarba, nekāda nacionālisma, pensija sešus gadus agrāk nekā šobrīd, vidējā pensija 90 rubļi, par ko varēja dzīvot, nevis izdzīvot kā mūsdienās. Maksa par dzīvokli, piemēram, 50 kvadrātmetriem ar visām ērtībām, ziemā ar elektrību, gāzi, telefonu un apkuri 12 – 15 rubļi, kino biļete bērnam 15 kapeikas, 40 pieaugušajam, (sabiedriskais) transports – tramvajs 3 kapeikas, trolejbuss 4 kapeikas, autobuss 5 kapeikas, kad vidējā alga 180 rubļi (mūsdienu ekvivalents 1000 eiro, salīdzinot tā laika cenas ar mūsdienu). Pārtikas produkti dabiski, nevis kā mūsdienās – ķīmija un ĢMO"
 
#
Uldis » Raimonds 3.decembris 2017 10:52 atbildēt
Precizēsim - kino biļetes cena uz bērnu kino seansu 10 kapeikas, pārējie kino seansi atkarībā no apmeklējuma laika un vietas viensēriju filmai 20-70 kapeikas. No vidējās algas jāatņem 13% ienākuma nodoklis un dažiem likumā noteiktais 6% bezbērnu nodoklis, 1% arodbiedrības biedra maksa, komjauniešiem 1% biedru naudas, partijas biedriem 2% (1-3) biedru naudas. Pēdēja minimālā alga bija 70 rubļi, kurai nebija nekādu nodokļu, bet no 71 jau bija, bet ne visi 13%, tie bija no allgas, kuras lielumu neatceros. Minimālā vecuma pensija 60 rubļi, maksimālā 120. Pensiju aprēķināja no jebkuru divu darba gadu vidējās algas un izejot no kopējā darba stāža. Stŗādājošs pensionārs kopā ar pensiju nedrīkstēja saņemt vairāk par 300 rubļiem. Tas ir strādniekiem valsts uzņēmumos.. Kolhoznieki sākumā saņēma daudz mazāk. Bija pensijas 8 rubļi mēnesī tiem,kas pensionējās, kad kolhozi bija tikai sākuši rasties, bet pēdejos gados arī viņiem augot algām, pensijas palielinājās.
 
#
13 % nodoklis jau bija reizē ar bezbērnu, vidēja alga 80. gados bija 225 rubļi, komunālie maksāja 3-istabniekam 13 rubļi mēnesī » Uldis 3.decembris 2017 21:13 atbildēt
un tgyu Uldi nemelo, dargākā kino biļete bija 35 kap.(protams pieprtasījums bija tik grandiozs= uz Diskodejotāju, Nenotveramajiem atriebejiem, Glabiet Konkordu , Leģenda par dinozauriem) ka pūlis lauza durvis un maksaja lielu naudu(lūk, arī Zentas ērgles stāstelī ...aizmirsu nosaukumu, tur kur viņi sakaujas Rīgas centrā un 1 puisis tiek nosists kautiņā...personāžs viegli pelna lielu naudu tirgojot kinobiļetes)...
 
#
Uldis » 13 % nodoklis jau bija reizē ar bezbērnu, vidēja alga 80. gados bija 225 rubļi, komunālie maksāja 3-istabniekam 13 rubļi mēnesī 3.decembris 2017 22:36 atbildēt
Platformāta kinoteātros dāgākā biļete 70 kapeikas. 35 kapeikas parastā kinoteātrī vidējās rindās vakara un brīvdienu seansos, pēdējās rindās 45 kapeikas. 6% bezbērnu nodoklis bija papildus 13%. Nezinu, kad kāds ar kino biļetēm spekulēja, jo ja pacietības pietika izstāvēt iepriekšpārdošanas rindā, tad varēja tikt uz jebkuru filmu vai pagaidīt, kad to rāda, kad pirmā ažiotāža beigusies. Spekulēt bija jēga, kad rādīja tā saucamās festivālu filmas, kur kinoseansu skaits bija ierobežots, bet tur jau arī pamatcena bija pāris rubļu. Tā vidējā alga strādniekiem tik liela nemaz nebija, jo to ciparu uzdzina armijas virsnieku palielinātās algas.Nemaz jau nerunājot par kolhoznieku algu.
 
#
festivālu filmas tolaik vispār nebija ...kaut kā neatceros » Uldis 4.decembris 2017 0:40 atbildēt
kolhoznieku alga? Tad zini, nejēgas sievišķi, kombainieris saņēma 400 +, un vēl prēmijas, ...plus noleja dīzeļdegvielu, par virsniekiem piekrītu, zinu dažus kas uzreiz saņēma lielisku 3-istabnieku Zolitūde, 104. serijā, bet niekus nestāsti, dzīvoja ļaudis, nauda bija, nebija doktordesas, vīnogu, banānu bez milzu rindam, bet vienmer bija 5-6 veidu zivis(īpaši baltās Ziemeļu ledus okeana) kas šodien nav .Un kinītī 10 kap bija pirmajās 3 rindās un pēdejās 3 , tad 25 kap. visur citur un 35 kap no 3-7.-ajai.
 
#
kolhozs redz šim bubulis, salasījies Kolberga "sievieti laivā" » Uldis 4.decembris 2017 0:43 atbildēt
es rakstu par 80. gadiem, sakot no kāda 82., vēl jāpiemin ka tolaik katrs zaļknābis 12-13 gados varēja strādat iet kolhozā, saņēma vidēji 200 rubļus plus 3-reizēju ēdināsanu plus lielisku iespēju izbrauktiesd ar dažāda veida tehniku un satikt praktiskus , labus cilvēkus.
 
#
plusque » Uldis 4.decembris 2017 0:44 atbildēt
mopēds Rīga -13 maksāja 135 rubļus, Rīga-22 -205 un Delta-245, tas pukelim bija kā medusmaize .
 
#
Jānis Marē » Uldis 4.decembris 2017 0:49 atbildēt
man bija metāla rublis "Galvu", - es ar pagalma draugu 80. gadu vidū gāju uz kino, pirms tam iegājām ēdnīcā(ēst negribējās, bet tas bija "šiki"), paņēmu šniceli ar grūstiem kartupeļiem un kaut kādu kompotu, kopā 45 kap., kino biļete- 25 kap un 20 kap atdevu šim, jo šis kaut ko pirka, filma bija "v streļajušei gluši" , atceros kā tur cilvēks izjauca mauzeru un pūta stobrā ka īsts Pāns...tātad par 1 rubeli varēja gan iekost gan aiziet uz kinci
 
#
! » Jānis Marē 4.decembris 2017 11:19 atbildēt
Inflācija 1padomju rublis --- 20 eiro, vismaz.
 
#
Antiņš » Raimonds 3.decembris 2017 18:54 atbildēt
Un ko piemājas dārziņā izaudzēji visu varēja pārdot. Ja pārdevi dārzeņus, tad sanāca vēl kādi pārsimts rubļu mēnesī sezonā, ja puķes, tad no 1000 rubuļiem mēnesī. Tagad visu vari audzēt, bet pārdodot neko nopelnīt nevari. LV nav importa preču regulēšana, nav imports "aplikts" ar nodokļiem, kas aizstāvētu vietējo ražotāju, kā tas ir jebkurā attīstītā ES valstī.
 
#
Jā, nauda 80. gados ļaudīm bija papilnam, maz bija kur to likt » Antiņš 3.decembris 2017 21:10 atbildēt
tie , kuri veda ziedus uz Maskavu, Pīteri , tie ņēma līdz 30 000 gadā, tāpat krietni pelnīja tie kas veda piem. ķiplokus uz Noriļsku utt..un man ir dokumentāls artefakts, - Dadža kalendārīts(1983. gadam, - tas kur daudz karikatūru- Oša, Bērziņa, Mežvilka utt un dažādi feļetoni, neliela formāta 15x20 liekas vai vel mazāks) kur cilvēks rakstīja ienākumus dienā (Rīgas Centrāltirgū) par dārzeņu (piemājas saimn, audzētu realizāciju) un lūk, 15, jūlijā agrie burkāni - 236 rubļi dienas ieņēmums(cik kilogrami realizeti nav uzrāīts). Tā bija laba mēnešalga.Pardevis buntītēs par 1 rubli, kilogramā kādas 7-8 buntītes.
 
#
Uldis 2.decembris 2017 20:01 atbildēt
Būs vien jātic Ļeņinam: ''Apstākļos, kad mums ir tik daudz analfabētu, kino ir vissvarīgākā no mākslām." Par godu Latvijas simtgadei tiek radīts vairāk filmu, kas uzlabos kultūras rādītāju masveidību un būtu labi turpmāk šo godu turēt līmenī. Attiecībā uz pētnieku rezultātu ticamību jāsaka, ka laikam metodes dažādas bijušas un vieni pie kultūras ir pieskaitījuši arī kulta pasākumus un Bībeles lasīšanu.
 
#
kultūrists 2.decembris 2017 19:29 atbildēt
...Erudītākie Neatkarīgās lasītāji noteikti būs pamanījuši arī ļoti optimistiskus pētījumus...par ,,No amata atstādināta un smagos noziegumos apsūdzēta'' blēža varoņdarbus tiesās,kuras beidzās-,,Kurš nav noķerts tas nav zaglis'' ( itāļu kom.) vai....,,Nesoda jau par zagšanu,bet,ka tu nemāki zagt'' (krievu klasika).
 
#
onkols 2.decembris 2017 17:24 atbildēt
Grāmatām , kuras šķiet vērts būtu nopirkt , izlasīt un atstāt nākamajām paaudzēm ir manam makam nereālas cenas .
Ar to arī šo diskusiju beigsim ....
 
Skatīt visus 33 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers