Centrālā statistikas pārvalde vakar iepriecināja ar patēriņa cenu samazināšanos maijā.
Priecāties var visi, turklāt katrs pēc savas gaumes un izvēles. Vieni par to, ka cenas zemākas, otri – par statistiķiem, kuri lieliski iejutušies jokdaru lomā. Vislielāko sajūsmu par statistiķu veikumu pauda Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija, piekrišanas saucieni skanēja arī no dažām bankām. To visu varētu iedomāties arī kā notikumus kādā valdnieka galmā pirms vairākiem simtiem gadu. Proti, ka galminieki aplaudē galma dzejnieka sacerētai ligai, kuras saturā ir valdnieka rūpes par savu tautu.
Atgriežoties pie skaitļu valodas, CSP noteikusi patēriņa cenu pieaugumu par 0,6% pēdējo 12 mēnešu laikā no maija līdz maijam. Precēm cenas turklāt pazeminājušās par 0,1%, bet pakalpojumiem cenas pieaugušas par 2,6%. Tomēr Latvijas iedzīvotājus šis pakalpojumu cenu pieaugums gandrīz vai neskar, jo lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni bijusi viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenu kāpumam. Ja Latvijas iedzīvotājs tepat Latvijā nedzīvo viesnīcā, tad viņam šāds cenu kāpums bijis nebijis. Savukārt apmeklēt restorānus Latvijas iedzīvotāji var masveidīgi, jo arī tur cenu kāpums tālu atpaliek no algu pieauguma. Nupat taču statistiķi ziņoja arī to, ka vidējā darba alga Latvijā šā gada 1. ceturksnī bijusi par 7,7% lielāka nekā pirms gada.
Algu kāpums un cenu kritums ir pasaulē reti novērota kombinācija, kas padara Latviju par patiesu laimes zemi. Šā gada maijā attiecībā pret aprīli patēriņa cenas kopumā samazinājušās par 0,1%, tajā skaitā precēm samazinājušās par 0,2%.
