Vai tiešām valdība tikai tagad atklājusi iespēju uzlikt papildu nodokli tieši žurnālistiem? Vai tad šādi nodokļi jau sen nav uzlikti? Tas taču ir dīvaini, ja atšķiram jebkuru avīzi, paklausāmies radio vai TV ziņas.
Pirmajā brīdī šķiet neticami, ka žurnālisti līdz šim baudījuši kaut viena nodokļa atlaidi, nevis papildu nodokļu slogu. Par ko atlaide – par Saeimas, valdības un visu ap tām aplipušo kantorīšu lamāšanu?! Jā, tieši par to!
Kantoru cilvēki samierinās ar masu saziņas līdzekļu radītajām neērtībām kā neizbēgamību, kuras dēļ Latvijā joprojām dzīvo cilvēki, kas strādā un maksā nodokļus viņu uzturēšanai. Viņiem nebūtu labi atstāt valstī tik vien ļaužu, cik skatās to TV kanālu, kura vienīgo saturu dod pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistu un uzņēmumu mārketinga direktoru runājošās galvas. Tāpēc nācās paciest un pat sociālā nodokļa atlaižu veidā atbalstīt pārējos TV kanālus un masu saziņas līdzekļu kopumu, jo bez tiem arī pati sabiedriskā TV funkcionēt nespētu. Šī funkcionēšana ir valdības lamāšanas iekļaušanās valdošā režīma uzturēšanā ar veltīgām cerībām, ka partijas nokaunēsies un saņems sodu kaut vai pēc nākamajām vēlēšanām, kurās tauta būs nobalsojusi nevis vairs par atmaskotajiem zagļiem, bet godīgiem cilvēkiem. Ja tā, tad cilvēki paliek Latvijā līdz tuvākai Saeimas un pašvaldību pārvēlēšanai, pēc kuras viņiem tiek izskaidrots, kāpēc šoreiz cerība nav piepildījusies.
Gods un slava Valdim Dombrovskim, kurš divu iepriekšējo valdību laikā taustīja, taustīja un uztaustīja iepriekšējā kursa maiņu un trešajā valdībā sapulcināja šo maiņu īstenot spējīgu komandu. Tātad – jo vairāk cilvēku pazudīs no Latvijas, jo labāk gan tiem, kuri pazudīs, gan tiem, kuri paliks tikai un vienīgi valsts uzturētajos kantoros. Tas taču ir elementāri, ka vienu un to pašu labumu dalīšanā uz mazāku cilvēku skaitu katram tiks vairāk. Un kāpēc lai valsts dalītos ar kādiem citiem, nevis tikai ar valsts kalpotājiem? Jā, bet kur tad tiks iegūta dalāmā nauda valstī bez fabrikām, fermām utt.? Atbilde tāda, ka nauda tiks iegūta Briselē un Frankfurtē. Dombrovskieši bija sarēķinājuši, ka ar Briselē iedalīto naudu vien Latvijai, t. i., viņiem nepietiek un ka ir vajadzīga tieša pieeja eiro drukātājiem Frankfurtē, lai sasniegtu kritisko naudas masu, ar kādu valsts kantoru piramīda Latvijā kļūšot neatkarīga no tā, vai Latvijā vēl bez viņiem kāds dzīvos vai nedzīvos, ražos vai neražos. Patiesībā jāsaka vēl vairāk, ka ierēķināta ir pretēja sakarība, kurā tieši neražošana ir izšķirošais nosacījums, lai Latvija iztiktu ar Briseles un Frankfurtes mērogos tik pieticīgām summām, ka tās Latvijai iedošot bez lielas tielēšanās. Tad vairs nevajadzēs imitēt tādu saimniecisku darbību kā ceļu būve no mazapdzīvota punkta A uz neapdzīvotu punktu B. Nevajadzēs rakt naudu zemē šā vārda tiešajā nozīmē. Lai no 100 ceļu būvē pašlaik iesaistītajiem cilvēkiem 90 pārceļas uz Rietumeiropu, kur strādāt spējīgi baltie cilvēki ir vajadzīgi, un desmit lai paliek te birojos imitēt projektēšanu.
Ticēsim, ka atbilstoši V. Dombrovska kursam viss tiek smalki sarēķināts un efektīvi vadīts. Pirmkārt, lai valsts kantoru piramīda nesarūk līdz tādam mazumam, ar kādu tā vairs tīri fiziski nespēj uzturēt pati sevi neatkarīgi no tā, cik lielu naudu Latvija drīkstētu tērēt uz katru valsts kalpotāju. Otrkārt, lai Latvijas dzelzceļi un ostas turpinātu apkalpot Āzijas dabas resursu piegādi Rietumeiropai un tālāk, ja tas nebūs pret ES interesēm. Treškārt, lai neizsīktu darba spējīgo cilvēku piegāde Rietumeiropai.
Šīs atklāsmes nav reakcija uz pieteikumu palielināt sociālā nodokļa likmi žurnālistiem. V. Dombrovska plānu atklāja jau pirms tam viņa valdībā pieņemtais lēmums divu triju gadu laikā trīskāršot elektrības cenu. Atgādināma ir šīs pašas valdības dotā atļauja pašvaldībām piecpadsmitkāršot mājokļa nodokļa likmi, ko pašvaldības sāks izmantot šogad. Sociālais nodoklis žurnālistiem šeit ir tikai kā vāciņš uz podiņa: tikai valsts jeb tā sauktā sabiedriskā medija žurnālisti taču varēs samaksāt vienalga cik augstus nodokļus valstij, kas viņus uzturēs par nodokļu naudu; sabiedriskais medijs pirks strāvu par jebkādu cenu no Latvenergo, kas maksās dividendes valdībai, lai tā spētu uzturēt sabiedrisko mediju neatkarīgi no tā uzturēšanas izmaksām.
