2012. gada 29. februārī Raivis Dzintars DELFI pasludināja: 16.marts ir nacionālās pretestības un vienotības diena http://www.delfi.lv/news/national/politics/dzintars-16marts-ir-nacionalas-pretestibas-un-vienotibas-diena.d?id=42170326#ixzz2u3mS6c1M Raivi, mūsdienās laika ritums tik straujš, tādēļ centīšos tikai norādīt saites padziļinātas patiesības meklēšanai pašam, proti, 16. marts nekādi nevar būt nacionālās vienotības un kur nu vēl nacionālās pretestības diena.
Jā, tik tiešām, 1944. gada martā oberfīrera Artura Silgaiļa http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_tevj1944n35|article:DIVL18|query:Silgailis%20Silgailis|issueType:P vadībā fašistiskās Vācijas bruņoto spēku sastāvā, latviešu leģiona abas divīzijas [pirmo reizi kopā] piedalījās cīņās Krievijas okupācijā un par ko oberfīrers Arturs Silgailis saņēma pirmās šķiras Dzelzs krustuhttp://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa|issue:/p_001_tevj1944n82|article:DIVL66|query:Silgailim|issueType:P
Artura Silgaiļa biogrāfijā lasāms: 1944. gada vasarā iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Piedalījies ģenerāļa Kureļa grupas likvidēšanā un tiesāšanāhttp://lv.wikipedia.org/wiki/Art%C5%ABrs_Silgailis 1944. gada 20. novembra naktī, Šķēdes kāpās pie Liepājas, astoņi Kureļa grupas štāba virsnieki tika nošauti un latviešu pamesti – joprojām nav zināma viņu kapa vieta!http://nekropole.info/lv/Kristaps-Upelnieks
1944. gadā Jāņa Kureļa grupa http://lv.wikipedia.org/wiki/Kure%C4%BCa_grupa bija vienīgā, kuru kopā ar Latvijas Centrālo padomi (LCP) http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Centr%C4%81l%C4%81_padome var uzskatīt par mūsu nacionālo pretestības kustību, pretēji latviešu leģiona vadībai, kura atteicās no cīņas par neatkarību un labprātīgi padevās gūstā.
Patiesības labad gan jāsaka, leģiona vadība, nostājoties pret kureliešiem, sevi attaisnoja ar vēlmi pēc iespējas saglabāt dzīvo spēku, kas arī izdevās. Vācijā angļu, franču un amerikāņu zonā gūstā nonākušie latviešu leģionāri izveidoja Daugavas Vanagu organizāciju, kura 1952. gadā, nolēma, par Leģiona atceres dienu noteikt 16. martu.
Mēs nezinām, kāds būtu iznākums, ja 1944. būtu piepildījies LCP scenārijs - 1944. Kurzemē tiktu proklamēta neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošana un uzsāktas cīņas pret padomju karaspēku, bet tā, Raivi, būtu latviešiem nacionālās pretestības un vienotības diena!
Jau 63 gadus Daugavas Vanagi 16. martā visā pasaulē klusi piemin savus kritušos cīņu biedrus un nav iedomājušies šajā datumā demonstrēt nekādu „nacionālo pretestību”. Jau gadiem 16. martā Latvijā notiek lāpu gājiens, kuru organizē „Daugavas Vanagu Limbažu nodaļa” http://company.lursoft.lv/daugavas-vanagi-latvija-limbazu-nodala/40008148330 , no kuras Daugavas Vanagu organizācija ir pilnībā norobežojusieshttp://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3642
Raivi, es pievienojos Daugavas Vanagu Centrālās valdes viedoklim un aicinu arī Tevi 16. martā norobežoties no Daugavas Vanagu šķeltniekiem – kā naivam lāpnesim, „Limbažu provokatoru” virsvadībā, nedemonstrēt vēstures nezināšanu un puicisku liekulību!
16. martā latviešiem, pēc grēku nožēlošanas Baznīcā, Brīvības piemineklim būtu jāiet ar līkumu, labākajā gadījumā uz Vācijas vēstniecību prasīt vismaz atvainošanos par latviešu izmantošanu lielgabalgaļā, pirms 71 gada mēģinot okupēt Krieviju.
