Satversmes aizsardzības birojs (SAB), parakstot spriedumu arī attiecībā uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu (VL-TB/LNNK), kuram arī nav dota pielaide valsts noslēpumam, ir kļuvis par totalitārās varas simbolu Latvijā, pauž deputāts Andrejs Elksniņš.
Viņš atgādināja, ka vispirms pielaide valsts noslēpumam tika liegta nu jau bijušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK), tādēļ viņa demisionēja, un kopš 6.augusta šīs nozares augstākās vadības krēsls ir vakants.
"Šodien, 15.augustā, kļuvis zināms, ka pielaide valsts noslēpumam izpaliks vēl vienam šīs apvienības ministram - Naudiņam. Tādējādi situācija, kas izveidojusies praksē attiecībā uz "Vienotībai" nevēlamiem Saeimas deputātiem un ministriem, ir mežonīga. Latvijas valsti pārvaldošs aristokrātu pūlis lemj, ko pielaist darbam valsts pārvaldē un ko nē," šādi izteicies "Saskaņas centra" deputāts.
"Diemžēl SAB ir kļuvis par neatkarīgās Latvijas "stūra māju", jo pēc tās labākajām tradīcijām neviens nevar uzzināt, kādi konkrēti fakti un iebildumi ir SAB rīcībā, pieņemot noraidošo lēmumu," raksta Elksniņš.
Pēc viņa domām, "Vienotība" pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām nodarbojas ar valdības šķelšanu, bet nacionālās apvienības ministri "kārtējo reizi tikuši piesmieti, taču par spīti tam nevis sacelsies pret pastāvošo kārtību un aktīvi rīkosies, bet gan atkal bezspēcībā vien noplātīs rokas".
LETA jau ziņoja, ka SAB arī Naudiņam nolēmis nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam, aģentūru informēja Naudiņš. Lēmums atteikt pielaidi valsts noslēpumam esot pieņemts, jo pārbaudes laikā konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt Naudiņa spēju saglabāt valsts noslēpumu. Ministrs par šādu lēmumu ir pārsteigts un gatavojas to apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā. Ja arī šis lēmums būs negatīvs, viņš vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Viņam šķiet interesanti, ka kopš marta beigām, kad viņš tika apstiprināts ministra amatā, līdz brīdim, kad uzrakstīja savu īpašo viedokli, kurā pamato, kāpēc viņš neatbalsta bankas "Citadele" pārdošanu, bijuši vairāki izsaukumi uz SAB. Pēdējais no tiem bijis pagājušajā nedēļā.
Saeima Naudiņu ministra amatā apstiprināja 27.martā.
Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē apreibinošu vielu atkarības dēļ.
Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. LETA jau rakstīja, ka tieši šī norma bija minēta Brokai adresētajā SAB vēstulē. Arī viņai birojs atteica izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.
Broka nolēma demisionēt pēc tam, kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu viņai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Lai arī pielaides trūkums neliedza Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, viņa nevarēja piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.
Līdz ar to Naudiņš ir kļuvis par otro nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ministru, kuram SAB atteicies piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
