Pagājušajā gadā Latvijā plaši izskanēja protesti pret Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projektu, kas paredzēja meža dedzināšanu Raiskuma pagastā, netālu no Cēsīm.
Pateicoties sabiedrībai un tam, ka šajā procesā iesaistījās arī mežzinātnieki un politiķi, izdevās šo dedzināšanas procesu apturēt. Vēl vairāk – divas dienas pirms Saeimas vēlēšanām, toreizējais Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Romāns Naudiņa kungs sasauca sanāksmi, kurā piedalījās VARAM un DAP vadība, kā arī Gaujas nacionālā parka (GNP) teritorijā ietilpstošo pašvaldību vadītāji. Sanāksmes gaitā, pēc plašām pārrunām par projektā paredzētām darbībām, to apmēriem un izvēlētās vietas atbilstību sabiedrības interesēm, DAP direktore Sandra Bērziņas kundze visiem klātesošiem apsolīja, ka „ meža dedzināšana ŠAJĀ vietā NENOTIKS, jo šos potenciālos meža biotopus var apsaimniekot arī bez dedzināšanas!!!”. Liela daļa no klātesošajiem atviegloti nopūtās... Apmierināti ar šiem solījumiem bija arī dedzināšanas pretinieki.
2014. gada 14. novembrī un 2015. gada 27. janvārī Dabas aizsardzības pārvalde divās izsolēs pārdeva cirsmas, kuras atrodas šajā pat, dedzināšanas projektā, atvainojos - Vecu vai dabisku boreālo mežu (9010*) biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas programmas realizēšanai paredzētajā vietā Raiskuma pagastā, ar kopējo likvīdo krāju 12 280 m3, ar kopējo izsoles sākuma cenu 346 800,00 eiro. Tā kā DAP mājaslapā nav informācijas ne par cirsmu platībām, ne par šo izsoļu galīgiem rezultātiem, tad nemāku teikt arī to, cik liela ir izsoles nosolītā summa. Pieļauju, ka tā ir lielāka nekā sākuma cena un tāpēc ir prieks, ka Valsts budžets ieguva vērā ņemamus naudas līdzekļus.
Visiem zināmais koka cilvēciņš Buratīno mēģināja savas 5 monētiņas pavairot, tās ierokot zemē un pasakot burvju vārdiņus „Kreks, peks, feks”, viņš cerēja, ka šajā vietā izaugs liels koks, kuram zari būs pilni ar monētiņām. Diemžēl mēs zinām, ka no koka pagalītes darinātajam vīriņam nekas no brīnuma nesanāca. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldei ir atradušies īstie burvju vārdiņi – „Cita cirte”. Gaujas NP Likumā noteikts, ka „Dabas lieguma zonā aizliegts iegūt koksni valsts un pašvaldību īpašumā esošajos mežos, izņemot koku ciršanu citā cirtē sugu un biotopu aizsardzībai un saglabāšanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai”.
Kāds varbūt man aizrādīs, ka nav labi skaitīt naudu svešā makā. Tā arī būtu, ja vien es nezinātu kā tapa un kādi beigu beigās sanāca jaunie „Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” Nr. 317, kurus pieņēma 2012. gada 2. maijā.
Manuprāt, apbrīnojama ir tā Valsts un Dabas aizsardzības pārvaldes nekaunība un divkosība, nosakot mežu īpašniekiem visdažādākos ierobežojumus, tai skaitā daudzus pašos mežsaimnieciskos pamatos absurdus, liekot Gaujas NP dabas lieguma zonas un ainavu aizsardzības zonas privāto mežu īpašniekiem par savu naudu izgatavot Meža apsaimniekošanas plānus saviem īpašumiem, atrast tur kādus meža nogabalus, kas tikai atbilst potenciālā dabiskā meža biotopa statusam un, pat vēl neizveidojot kādu mikroliegumu, kategoriskā formā pateikt, ka koku ciršana tur ir aizliegta!!! Uz īpašnieka jautājumu par kompensāciju no Valsts puses par papildus uzliktajiem saimnieciskās darbības aizliegumiem Dabas aizsardzības speciālistu atbilde ir, ka „Valstij šādas naudas nav un tuvākajā laikā nebūs...”.
Tajā pašā laikā DAP, pieaicinot kā ekspertu galveno Latvijas dedzināšanas speciālistu Viesturu Lārmaņa kungu, ar viņa svētību, Gaujas NP dabas lieguma zonā ļoti lielās platībās cērt mežu ar citas cirtes paņēmienu, kuram principā NAV nekādu kritēriju. Nezinātāji beidzot var aizbraukt pieredzes apmaiņā uz Raiskuma pusi un palūkot, kāda tad ir šī „cita cirte biotopu aizsardzībai un saglabāšanai”. Pašlaik mežizstrāde veikta ar vidējo intensitāti vismaz 50 m3 no 1 ha, papildus vēl tiek nozāģēti koki 3 metru augstumā, papildus vēl tiek nozāģēti koki visā garumā, kas atstāti turpat cirsmā. Bez visa tā, vēl tiek apgredzenoti (nomizoti) koki, kas paredzēti nokalšanai... Skats tiešām ir „interesants”. Normālos apstākļos tur noteikti būtu jāraksta meža apsaimniekošanas pārkāpuma protokols, bet – „kreks, peks, feks” (cita cirte!) – viss ir likumīgi!!! Pastaigājot pa vietām, kur šis eksperiments jau ir veikts, palūkojot, kā tagad izskatās mežs, zinot likumsakarības, kas tiek mācītas jau mežsaimniecības pamatos, var iztēloties to skatu, kā tur izskatīsies pēc gadiem desmit, divdesmit... Jāpiebilst, ka šis eksperiments tiek veikts vienlaidus aptuveni 250 ha platībā!!! Šeit neviena „Latvijas valsts mežu” „blokcirte” nestāv līdzās... Ceru, ka Dabas aizsardzības pārvaldes vadība tomēr nav atgriezusies arī pie domas par meža dedzināšanu!!!
Lai arī mēs varam tikai zīlēt, kā šī plašā teritorija izskatīsies pēc vairākiem gadiem, toties pašlaik ļoti uzskatāmi mēs redzam, kā Dabas aizsardzības pārvaldei ir veicies ar līdzšinējiem saimniekošanas „eksperimentiem”. Pabraucot pa Pārgaujas novada ceļiem Raiskuma, Lielstraupes un Straupes pusē varam redzēt, kāds rezultāts ir DAP veiktajām galvenās izlases cirtēm ainavu aizsardzības zonā Valsts mežā, kur lielās platībās, zem izretinātā priežu meža klājiena neaug nekas cits kā vienīgi 5-6 metrīgs lazdu mūris... Savukārt dabas lieguma zonā esošajos mežos lielās platībās notiek dabiskie procesi – koki no vecuma, slimībām, vētrām, kukaiņiem iet bojā, kļūst bīstami Gaujas NP apmeklētājiem, rada zaudējumus arī blakus esošajiem mežu īpašniekiem.
Es nesaprotu – KAS ir devis tādas tiesības atsevišķiem veikliem darboņiem, slēpjoties aiz plīvojošiem „zaļiem” karogiem, rīkoties ar visas sabiedrības īpašumu veicot šādu apjomu eksperimentus? Dīvaina ir situācija, kad viens plaša profila eksperts V.Lārmanis, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem J. Andrušaiti, A. Lielbārdi un I. Strautu, lemj par tāda milzīga apjoma pasākumu, kāda līdzšinējā Latvijas dabas aizsardzības un mežu apsaimniekošanas vēsturē nav bijis! Varbūt jau pirms šāda projekta izstrādāšanas vajadzēja piesaistīt plašāku, tiešām – zinātnieku, loku, lai noskaidrotu visus iespējamos ieguvumus un arī zaudējumus no šī eksperimenta realizēšanas. Ir apsveicami, ka DAP izdevies piesaistīt ES finansējumu „biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas programmas” projektam, bet vai šāda veida meža izciršana, zemsedzes un meža dedzināšana, veco meliorācijas grāvju aizdambēšana un aizbēršana ir tas aktuālākais pasākums, kas šobrīd ir nepieciešams...
Protams, Gaujas nacionālā parka teritorija ir aizsargājama, un tur ir nepieciešamas stingrākas prasības kā ārpus GNP, tomēr bez egļu astoņzobu mizgraužiem, deguma krāšņvabolēm un trīspirkstu dzeņiem, Gaujas nacionālajā parkā mīt arī cilvēki, meža īpašnieki. Uzliekot apgrūtinājumu, valstij, tās institūcijām, vienlaicīgi jāveic darbības, lai kompensētu zaudējumus, kurus privātīpašniekam rada vai var radīt šāda apgrūtinājuma uzlikšana. Dabas aizsardzībai jābūt kompleksam pasākumu kopumam, kurā valsts sadarbojas ar privātīpašniekiem, nevis vienpusēji liedz īpašumu izmantot pēc īpašnieka ieskata. Ieguvumiem no dabas aizsardzības jābūt samērīgiem ar ekonomiskajiem zaudējumiem. Ja Valsts, sabiedrības interesēs, grib uzlikt papildus ierobežojumus dabas aizsardzībā, tad Valstij ir jāatrod arī līdzekļi šo ierobežojumu kompensēšanai.
