Viedokļi

Kamēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nespēj tikt skaidrībā ar to, kas vadīs vai nevadīs Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ceļu Saeimā uzsākusi ministrijas superiniciatīva par VID rīkotu čeku loteriju.
 
Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus tika nošauts gaišā diennakts laikā, dažu minūšu brauciena attālumā no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas ēkas. Tātad brutāli un nekaunīgi – laikam kā izaicinot un ņirgājoties par tiesībsargājošajām iestādēm. Vai to būtu jāuzskata par tādu kā vēstījumu? Slepkava būs bijis profesionālis, ar, iespējams, militāru pieredzi, bet nu arī pārdrošs.
 
4. un 5. jūnijā Tallinā notika Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas ikgadējais forums. Tomēr, kā jau tas ir ierasts, foruma ietvaros notikusī Baltijas valstu un Polijas premjeru tikšanās pamatā tika veltīta, nevis slāpekļa koncentrācijas trendam Baltijas jūrā, bet gan kopējām problēmām un mēģinājumiem rast risinājumus jautājumos (Rail Baltic, Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar ES elektrotīkliem u.c.), par kuriem ir domstarpības.
 
«Katru dienu būs, par ko brīnīties,» ironizēja kāds tīmekļa asprātis, komentēdams Vjačeslava Dombrovska pēkšņo iekāpšanu sapucētajā Saskaņas karietē, kurai – tāpat kā citām urrāpartijām – pēc Saeimas vēlēšanu pusnakts ir iespēja pārvērsties par ķirbi. Pirms knapa laiciņa no NSL uz ZZS aizvibrēja Gunārs Kūtris. Ļaunas mēles gan melsa, ka vispirms viņam esot bijis dīls ar Saskaņu, kas tomēr nojucis. Bet arī ZZS nav peļams variants: puslīdz skaidrs, ka tā ir koalīcijas veidotājpartija.
 
Pirmais solījums, ko sabiedrība gribēja dzirdēt pēc advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības, bija nevis par milzu resursu veltīšanu slepkavības atklāšanai, bet gan – ko politiķi darīs, lai politiski piesegtā un izmantotā mafijveidīgā maksātnespējas administrēšanas sistēma tiktu lauzta.
 
Nu jau kādu laiku ap OIK ir relatīvs klusums. Tas ir loģisks rezultāts, kas daudziem bija ļoti nepieciešams – pirmkārt jau valdošajai politiskajai elitei, un arī mēdijiem, kuri tos apkalpo, vai kuru eksistence ir atkarīga no šo varturu labvēlības. Tāpēc katra atmaskojoša ziņa par kādu no “OIK afēras” aspektiem tiek slāpēta vai apaudzēta ar gādīgi saražotām “viltus ziņām”, lai piesegtu kādam tik ļoti neērto patiesību.
 
Viens no jautājumiem, kurā radikāli atšķiras ES un ASV pozīcijas, ir – kā veidot attiecības ar Irānu. Izraēla saskata Irānā vienu no lielākajiem savas drošības un nākotnes apdraudējumiem. Tieši Izraēlas lobiju ietekmē ASV prezidents Donalds Tramps izšķīrās vienpusēji pārtraukt kodolvienošanos ar Irānu, cenšoties panākt pilnīgu Irānas kapitulāciju tās militārā potenciāla attīstībā.
 
Lai par cik vecmodīgu mani arī neturētu, pēdējo valsts mēroga vēlēšanu kampaņas man nav bijušas pieņemamas. Un, ja tādā garā turpināsies, man var apnikt tas, ka uz varu pretendējošās partijas visas kā viena uzskata mani tik vien kā par politiski pērkamu mauku. Jo, raugi, es tautu arvien uzskatu un uzskatīšu par suverēnu, kuram politiķa (varas kandidāta) godaprāts nevarētu atļauties piedāvāt ko mazāk par skaidru pārliecību un pamatotu, reālu valsts nākotnes koptēla redzējumu.
 
28. maijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu sākt procedūru, lai noteiktu visā Eiropas Savienībā vienreizējo plastmasas šķīvju un salmiņu, vates kociņu un daudzu citu plastmasas izstrādājumu izmantošanas aizliegumu.
 
«Krievijas pārstāvji taisoties inspekcijā uz Latviju saistībā ar pāreju uz izglītību valsts valodā, viņi var inspicēt Tambovas guberņu, kad un kā vien vēlas, Latvijas Republiku labākā gadījumā apmeklēt kā tūristi privātā vizītē,» savā tviterkontā raksta Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ne visai bieži piekrītu ministra domu izpaudumiem, taču šoreiz pievienojos. Ja tvīts vēl būtu nospodrināts ar mērķi pietuvoties precīzai latviešu valodas izteiksmei, tam nebūtu analogu piemēru LR ministru tvītošanas vēsturē: šis būtu izcilākais.
 
Laiku pa laikam nākas atzīt, ka ticēt veselajam saprātam nav tā saprātīgākā nodarbošanās. Nu ko, nākas atzīt, ka esmu kļūdījies. Maija sākumā rakstīju: «Ticēt, ka Nobela prēmija literatūrā netiks piešķirta, tomēr nav nekāda pamata. Arī attēlot Zviedru akadēmiju kā pensionāru politbiroju nav ne mazākā iegansta.» Runa, protams, bija par skandālu, kas nu jau kādu laiku plosās Zviedru akadēmijā, kas atbild par Nobela prēmijas piešķiršanu literatūrā.
 
Laikā, kad ar tiesas lēmumu atcelti Daugavpils domes noteiktie ierobežojumi protestam pret šodien plānoto krievu skolu reformu, Saeimas komisijā iet spalvas pa sakarsēto gaisu strīdos par izglītības satura un skolas gaitu uzsākšanas reformu. Daudz reformu vienlaikus, kas konceptuāli pat nebūtu slikti, ja vien Izglītības un zinātnes ministrija spētu visas frontes līnijas aizstāvēt. Rodoties robiem tajās, viss sajaucas vienā lielā putras katlā, kas arvien vairāk draud piedegt.
 
Kad apvienības Attīstībai/Par politiķi Juris Pūce un Daniels Pavļuts savulaik strādāja Ekonomikas ministrijā, Pūce bija ministrijas valsts sekretārs, bet Pavļuts bija ministrs. Viņu laikā bija vērojams straujš OIK atļauju izsniegšanas pieaugums. Bet nu izrādās, ka Pūce un Pavļuts tomēr ir labie. Viņi bijuši ķīlnieki. Jo normatīvie akti, kas bijuši spēkā, ir bijuši spēkā, un ierēdnim tie jāpilda. Nākuši biznesmeņi, kas pieprasījuši atļaujas atbilstoši Kalvīša un Godmaņa laikā pieņemtiem aktiem, bet ierēdnim tās administratīvā kārtā bijis jāizsniedz.
 
Tas, ka no trijām Baltijas valstīm vienīgi Igaunijā pērn pieaudzis iedzīvotāju skaits, jau vairs nepārsteidz. Uzmanību vairāk saista dati par to, ka iedzīvotāju skaita kritumu Latvijas un Lietuvas gadījumā amortizē iebraucēji, reemigranti, bet Igaunijas gadījumā tieši viņi dod pamanāmu plusa zīmi.
 
«Dome man ir uzteikusi darbu, un pēdējā darbadiena Vaiņodes internātpamatskolā ir 28. jūnijs,» stāsta skolas direktors Reinis Ulberts. Viņš ir bijis skolas vadībā kopš 2002. gada, pirms tam – mūzikas skolotājs. Izaudzināti un dzīvē palaisti simtiem bērnu. Nu Ulberta kungs jūtas lieks, un tā ir pazemojoša sajūta. Kā sentimentāli mēdz teikt – «mūžs ir atdots skolai». Bet tagad viņa mūžs vairs nevienam nav vajadzīgs. Jo svarīgāki ir sausi skaitļi, audzināšanas teorijas, kas ne ar ko nav pamatotas, un jaunmodīgi, vāji izprotami, «kompetencēs» balstīti izglītošanas virzieni.
 
Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Māris Kučinskis piekrita no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, lai LTV ziņu raidījumam Panorāma varētu nomainīt vadības pulti. LTV nolietotā pults ir jānomaina, jo tehnisko problēmu cēlonim, pēc Kučinska domām, ir «loģisks izskaidrojums».
 
Kas tad šodien jālaiž pa priekšu? Karote vai dziesma? Atceraties Imantu Ziedoni: «Bērniņ, neēd, kad dziesmu dzied... (..) Vienas ir durvis karotei un dziesmai...» Un vēl viņš: «Visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai.»
 
23. maijā notika grāmatas Latvija un latvieši atvēršana vienkāršai publikai, jo izmeklētai publikai – ārvalstu vēstniekiem un Latvijā akreditēto ārvalstu vēstniecību darbiniekiem – grāmatu jau pirms divām nedēļām atvēra Valsts prezidents.
 
Kam ir izdevīgi slikti centralizētā eksāmena matemātikā 12. klasei rezultāti Latvijā? Šāds jautājums uzdots neskaitāmas reizes pie mana ieraksta sociālajā tīklā Facebook par to, ka eksāmena sastādītājiem, nevis skolēniem un skolotājiem šogad jāuzņemas atbildība par to, ka matemātikas eksāmena rezultāti būs, iespējams, vēl sliktāki nekā bija pērn un iepriekšējos gadus.
 
Vienmēr esmu atbalstījis saprātīgus un racionālus priekšlikumus, kas ļautu ietaupīt līdzekļus veselības aizsardzības sistēmā.
 
2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs, raksta SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš, SSE Riga pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" autori.