arrow_downwardViedokļi

Šveices kuluāru sarunās – kā pērn apgalvoja politikas pētniece, “Sorosa fonda Latvija” pirmā izpilddirektore Vita Matīsa, – esot izskanējis, ka Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē, Lugāno, varētu izbeigties 2025. gadā. Muzejs durvis vēra 1980. gadā, Matīsa piedalījusies tā veidošanā. Ne jau satura dēļ, bet, visticamāk, telpas vajadzīgas citiem mērķiem, un kas gan šveiciešiem ir Rainis un Aspazija? Situāciju skaidrot devās kultūras ministre Agnese Logina.

Viens no Latvijas iekšējās nestabilitātes faktoriem, kas laiku pa laikam uzpeld, šūpojot kopējo laivu, ir valodu jautājums. Šobrīd tas atkal aktualizējies saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ierakstīto prasību no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas piederīgas Eiropas kultūrtelpai, un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) paziņojumu, ka tā šo prasību izpildīt nevar, jo tas būšot pretrunā ar Satversmē ierakstītajām mazākumtautību tiesībām.

Naktī uz trešdienu Ukrainas bruņotie spēki deva sekmīgu triecienu pa Krievijas militāro aerodromu Džankojas pievārtē (Krimas ziemeļdaļā) un tur esošo raķešu noliktavu. Iznīcinātas S-300/S-400 raķešu palaišanas ierīces, kā arī vairākas “Cirkon” raķetes. Krievija atbildēja sev raksturīgi – ar trīs raķešu “Iskander” uzbrukumu Čerņihivas pilsētas centram laikā, kad cilvēki devās uz darbu. Ir vismaz desmit bojā gājušie un daudzi ievainoti.

Jaunajā mācību gadā – 2024./2025. – valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets visās skolās, tās apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī (izņemot septembri un janvāri) divus secīgus mācību gadus. Šos grozījumus paredz valdības nule atbalstītie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā. Atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube šos grozījumus uzskata par pēdējo 30 gadu svarīgāko pasākumu jaunatnes patriotiskās audzināšanas jomā. Protams, ir arī problēmas.

Mums blakus, kaimiņos - Ukrainā notiek karadarbība, kur iet bojā tūkstošiem cilvēku, kamdēļ ikvienam Latvijas pilsonim šķiet pašsaprotami Ministru prezidentes Evikas Siliņas paziņojums, ka Latvijas drošība ir jāstiprina, tāpat, ka ir jāattīsta valsts militārā infrastruktūra un aizsardzības industrija.[1] Arī Aizsardzības ministrijas aicinājums Latvijas pilsoņiem pieteikties brīvprātīgi dienēt Valsts aizsardzības dienestā ir saprotams. Valsts politikas ’’blakusprodukts’’ - Kariņa bezbēdīgā lidināšanās luksus klases privātajās lidmašīnās vai amatpersonu acīmredzamā nemākulīgā pārvaldība ’’Rail Baltica’’ projektā  ikvienam saprātīgam cilvēkam var izraisīt un arī izraisa riebumu, taču morālais pienākums- aizstāvēt savu tēvzemi, izvirzās priekšplānā. Bruņotajiem spēkiem un aizsardzības nozarei ir jābūt tai morālajai bākugunij, kas vieno tautu.

Laiku pa laikam tiek ziņots par kautiņiem, saduršanas gadījumiem pie tirdzniecības centra “Origo”. Nupat sociālajos tīklos izplatījās video, kurā vairāki jaunieši Stacijas laukumā ar dūrēm noskaidro attiecības. Garāmgājēji neiejaucas, policiju nemana.

Negaidīti kaismīga aizkulišu cīņa par deputātu balsīm izvērtusies Rīgas domē, kur pagaidām burtiski vienas balss pietrūkst, lai amatā tiktu apstiprināta pilsētas izpilddirektora vietniece Elita Baklāne-Ansberga. Izskatās, ka kandidatūra izpilddirektora vietnieces amatā var nonākt, pateicoties arī Latvijas Krievu savienības balsīm.

Naktī uz svētdienu Irāna atbildēja uz pirms tam notikušo Izraēlas raķešu uzbrukumu Irānas vēstniecībai Damaskā. Sākotnējā Izraēlas triecienā gāja bojā astoņi cilvēki, tajā skaitā Irānas “Islāma sargu” vienības “Quds” brigādes ģenerālis Reza Zahedi un citi augsta ranga virsnieki. Atbildes trieciens bija neizbēgams. Jautājums vienīgi – cik tas būs spēcīgs? Kāds būs šīs atbildes raksturs: sāpīgi nopietns, vērsts uz konflikta eskalāciju vai simbolisks, lai varētu atrunāties, ka esam reaģējuši?

Ārlietu ministres amata kandidāte Baiba Braže, taujāta par prioritātēm, izteicās, ka svarīga ir Latvijas drošība, Latvijas kā NATO spēcīgas dalībvalsts stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas paaugstināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē. Viņa arī akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos un mangāna rūdas piegādāšanu Krievijai (vai tas tēmējas uz mangāna rūdas tranzītu, ko čakli veic Latvija?). Ko par Baibu Braži un viņas prioritātēm domā ārlietu speciālisti un politiskie novērotāji?

“Vienotība” solīja nosaukt jauno ārlietu ministru jau pirms nedēļas, jo 10. aprīlī amata pienākumus beidza pildīt iepriekšējais ministrs Krišjānis Kariņš. Runāja, ka šis amats tiks uzticēts Inesei Lībiņai-Egnerei, bet pienāca pirmdiena, un paziņots, ka jaunā ārlietu ministra vārds vēl netiks nosaukts. Šajā nedēļas nogalē viss atkārtojās no jauna. Tikai ministra vārds bija cits – pieredzējusī diplomāte Baiba Braže.

Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari svētdienas rītā pavēstīja, ka Irāna raidījusi pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnoto raķešu un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm, ko Hagari nodēvēja par “ļoti nozīmīgu stratēģisku panākumu”. Vai būs eskalācija? Kā situāciju vērtē politiskais apskatnieks un žurnālists Edvīns Inkēns?

“Ir jauna realitāte,” ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, komentējot gaidāmos nodokļu ieņēmumus, kuri varētu būt mazāki, nekā plānots.

Saeima ar 49 balsīm par, 19 pret un 14 atturoties ceturtdien otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz, ka turpmāk kriminālsodāma būs ne tikai kukuļa ņemšana un došana, iepriekš par to vienojoties, bet arī pateicība, ko kāds cilvēks izsaka amatpersonai par to, ko tā kaut kad agrāk viņa labā izdarījusi. 

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova šīs nedēļas vizīte Ķīnā un pagājušās nedēļas Francijas un Lielbritānijas ārlietu ministru Stefana Sežurnē un Deivida Kamerona kopējais paziņojums par jaunas “Entente” izveidošanu skaidrāk iezīmēja jaunās globālās konfrontācijas aprises, kur vienā pusē stāv eiropeiskā civilizācija ar tās demokrātiskajām vērtībām, bet otrā aziātiskā civilizācija ar tās hierarhisko pārvaldes modeli.

Ja Saeima trešajā lasījumā apstiprinās ģenerālprokurora Jura Stukāna ierosinātos grozījumus Krimināllikumā, jaunceļamais Liepājas cietums pustukšs nepaliks. Tas ātri pildīsies ar dažādu rangu amatpersonām un uzņēmējiem. Darbības, kas agrāk nebija sodāmas, tiks kriminalizētas.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkohola tirdzniecību atļaut no pirmdienas līdz sestdienai 10.00–20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00. Šie grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā, un tur noteikti savu balsi cels grozījumu pretinieki.

Veicot ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu speciālo revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Tomēr nebija iespējams konstatēt, kuras amatpersonas ir atbildīgas, pieņemot lēmumus par privāto lidaparātu izmantošanu premjerministra un delegāciju vajadzībām. To vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Taču vispirms jāsaprot, kā politiķis Kariņš – kā teiktu klasiķi – “nodzīvojās līdz tādai dzīvei”.

Pirmdien Rīgas pilī notikusī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.

“Šī ir tikšķoša vides bumba,” tīmekļa vietnē “svt.se” uz Zviedrijas raidsabiedrības SVT žurnālista jautājumiem atbild pētnieks Henrihs Vahtmeisters, raksturodams tankkuģi, kas ir noenkurojies netālu no Gotlandes ārpus Zviedrijas teritoriālajām robežām. No tā Krievijas kuģi Baltijas jūrā papildina degvielas krājumus. Viceadmirālis Gaidis Zeibots “Neatkarīgajai” skaidro, ka šos peldlīdzekļus dēvē par Krievijas ēnu floti.

Esošā ģeopolitiskā situācija diktē savus noteikumus, taču mums jāatceras, ka stipra valsts ir ekonomiski attīstīta valsts. Te ir daudz darāmā, jo īpaši ekonomikas un lauksaimniecības jomās. ZZS prioritātes ir ekonomikas izaugsme un iedzīvotāju labklājība. Latvijas ekonomikas asinsrite ir aizsērējusi un tas ir steidzami jānovērš.

Iepriekš tika ziņots, ka pirmdien beidzot tiks nosaukta jaunā ārlietu ministre – Inese Lībiņa-Egnere, taču tas, ka vakar tas tā arī netika izdarīts, un nenoslēpjamās grūtības “Vienotībai” vienoties par vienas kandidatūras izvēli šim amatam liecina par augošu iekšēju politisko nelīdzsvarotību šajā partijā. Atsevišķi politiskie smaguma centri “Vienotības” iekšienē ir sākuši kustēties, un šo kustību nav tik viegli apturēt.

Pirmdien paredzēta diskusija Rīgas pilī par sabiedrisko mediju nākotni. Tajā skaitā par Nacionālās drošības koncepcijā iekļauto punktu, saskaņā ar kuru no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajos medijos tiek izbeigta satura raidīšana krievu valodā.