Kā cīnīties Latvijā ar plaši izplatīto legionellas baktēriju infekciju daudzdzīvokļu mājās, kas apdraud iedzīvotāju dzīvību un veselību? Dr.sc,ing. Maija Rubīna
Legionelozes izplatība Latvijā.
Tikai šogad no stingri kontrolētas informācijas glabāšanas prakses pirmoreiz plašāk atklātībā parādījās informācija par pēdējo gadu laikā notikušo masveida legionellas baktēriju infekcijas izplatību daudzdzīvokļu mājās Latvijā, pie tam visvairāk infekcijas skartās mājas, ja sekojam informācijai, kas pavīdējusi masu medijos, ir tieši Rīgā. Kā norādījis Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs (portāls „lsm.lv”) šī gada martā, šogad bijuši 11 gadījumi ar aizdomām par saslimšanu ar leģionāru slimību jeb legionelozi - astoņos no tiem slimība apstiprināta, pārējos trīs ir bijušas aizdomas par saslimšanu un par to izmeklēšana vēl turpināta. SPKC informējis, ka lielākā daļa no centra redzeslokā nonākušajiem saslimšanas gadījumiem ar leģionāru slimību konstatēti Rīgā. Proti, no 11 gadījumiem astoņi fiksēti Rīgā, bet pa vienam - Jūrmalā, Stopiņos un Aizkrauklē. Līdz martam trīs ar leģionāru slimību saslimušie jau bija miruši. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā vidēji tikuši reģistrēti 33 legionelozes gadījumi gadā. Ar ko noslēgsies 2017.gada statistika - vēl nav zināms. Savukārt, kā marta beigās informēja LETA pēc Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» rīcībā esošās informācijas, vismaz 50% gadījumos Rīgas daudzdzīvokļu māju ūdens apgādes sistēmas ir inficētas ar legionellām. SPKC dotais situācijas izvērtējums par saslimšanu ar legionelozi uzrāda šādu kopējo ainu:
Legioneloze Latvijā 2007.-2016.g.
Dati ir satriecoši! Latvijas iedzīvotāji, galvenokārt daudzdzīvokļu mājās, kas pieslēgtas centralizētai siltumapgādei, ir pakļauti lielam riskam dzīvībai un veselībai, ilgstoši sistēmā saglabājot un izplatot legionellu invāziju un neveicot pasākumus tās ierobežošanai un likvidēšanai. Kā varam secināt, daudzu pēdējo gadu laikā situācija ar legionelozes izplatību un tās sekām nav īpaši satraukusi nevienu valsts un pašvaldību pārvaldes iestādi un amatpersonu. Martā uzvirmojusī interese jautājuma risināšanai no Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas puses, ko sekmēja skaļais skandāls ar tikko dzimuša bērniņa saslimšanu Aizkrauklē un Rakstnieku mājas Rīgā apsaimniekotāju Vesetas ielā 8 izdarībām legionellas infekcijas slēpšanai, nu jau ir noplacis ar cerību kārtējo reizi svarīgāku prioritāšu dēļ (vēlēšanas, valsts budžeta sabalansēšana u.c.) paslaucīt problēmu zem tepiķa un nerisināt. Cilvēki pacietīs, jo esam pieraduši būt atpalikuši, nabadzīgi, neizdarīgi, neizlēmīgi, it kā piederīgi pasaules atpalikušo valstu grupai, ar kuru labprāt salīdzināmies, lai attaisnotu savu atpalicību. Taču, varu apsolīt, šoreiz tas neizdosies! Esmu no Vesetas ielas 8.nama. Aplūkojot iepriekš parādīto grafiku, tam neticiet. Legionelozes izplatība ir daudz plašāka, nekā to uzrāda grafiks. Arī es (un ne tikai es šogad) esmu izgājusi tam cauri, inficējoties no mājas sasilušā „aukstā” ūdensvada, un it kā ārstējot gripu, kam sekoja trīs mēnešu smaga slimošana ar pilnīgu imūnsistēmas sabrukumu. Legioneloze nav tikai plaušu iekaisums, tā ir veselību graujoša slimība, kuras izplatību nedrīkst pieļaut! Tādēļ pavērtēsim, kas būtu jādara, pie tam neatliekami, lai situāciju izmainītu.
Kā legionellas baktērijas nokļūst daudzdzīvokļu mājā un kāpēc vairojas?
Legionellas baktērijas, tāpat kā neskaitāmi citi baktēriju veidi, atrodas dabā mums apkārt. Tās galvenokārt ir saldūdens apjomos, tostarp ezeros, dīķos, upēs, piemērotos ģeotermiskos ūdeņos, gruntsūdeņos, notekūdeņos, akās, mitrās augsnēs u.c. Dabā tās vairojas iekššūnu vidē - dzīvo apvienībā ar aļģēm, dažādu sugu amēbām u.c. Līdz koncentrācijai, kas ir mazāka par 1000 kvv/litrā legionellas baktērijas nav bīstamas cilvēku veselībai un ar to saskaramies ik dienas, jo izmantojam un lietojam saldūdeni dažādos veidos. Bīstamas šīs baktērijas kļūst, ja vairošanās rezultātā to koncentrācija ūdenī pieaug no 1000 - 10 000 kvv/litrā un vairāk. Legionellas baktērijas vairojas vidē ar augstu organisko vielu daļiņu klātbūtni, ja veidojas priekš vairošanās optimāli apstākļi - temperatūra robežās no +20 līdz +45ºC un pH no 5,5 līdz 8,3. Spēj vairoties ūdens apgādes sistēmās (karstā un aukstā ūdens apgāde) pie minētajiem parametriem, ja tajās ir bioloģiskais aplikums (organisko vielu daļiņas). Bioloģisko aplikumu uz iekšējām virsmām parasti veido piesārņojums, nosēdumi, dabiskie apdares materiāli, negludas virsmas, korozijas klātbūtne. Īpaši aplikums veidojas vietās, ko nevar iztīrīt, aklos cauruļu galos vai piedēkļos, lielos stāvošos ūdens apjomos ar zemu spiedienu, garā cauruļvadu sistēmā, ūdens sildītājos, baseinos un virpuļvannās, telpu gaisa mitrinātājos un kondicionēšanas iekārtās u.c.
Tātad - legionellu baktēriju vairošanās un izplatība daudzdzīvokļu mājās nav uzbrukusi stihija, bet gan cilvēku (ūdens apgādes sistēmu apkopes personāla) nepareizas darbības vai bezdarbības radīts rezultāts, ko iespējams novērst, kvalitatīvi un profesionāli veicot savus darba pienākumus. Cita starpā - pastāvošajā likumdošanā ir samērā skaidras norādes par veicamo darbu veidiem, apjomu un profilakses pasākumiem, lai nepieļautu legionellu invāzijas rašanos. Taču - tas nav nodrošinājis nepieciešamo rezultātu iedzīvotāju veselības aizsardzībai, īpaši Rīgā. Paanalizēsim iemeslus un nepieciešamo rīcību izmaiņām.
Iemesli legionellu invāzijai daudzdzīvokļu mājās Latvijā.
Daudzdzīvokļu māju dzīvojamais fonds pilsētās galvenokārt veidojas no pēckara laikā (1953.-1993.g.) celtajām tipveida dzīvojamām mājām, kas, atgūstot neatkarību, Latvijā tika privatizētas. Tātad - mājām formāli ir saimnieks pašu iedzīvotāju - šo māju dzīvokļu īpašnieku personā. Kā jau apsaimniekošanas situācijas analīze ir parādījusi līdz šim, dzīvokļu īpašnieki pamatā nav sagatavoti savai saimnieka misijai, tie turpina padomju laikā kultivēto mājas nodzīvošanas politiku, labākajā gadījumā sekojot tikai tam, kas notiek pašā katra īpašnieka dzīvokļa apjomā, bet dažkārt nerūpējoties arī par to. Mājas nolietojas, jo pagājis ir jau ievērojams laiks no to celšanas brīža. Īpaši nolietotas un aizaugušas ar aplikumu un koroziju ir mājas karstā ūdens apgādes sistēmas, kas veido piemērotu vidi legionellu invāzijai Lai atceramies, ka savulaik, ceļot šīs mājas, karstā ūdens apgādes sistēmas sadales vadi tika veidoti no cinkotām neizolētām caurulēm, kuru kalpošanas laiks bija noteikts uz 8 gadiem. Likumdošanā piedāvātā iespēja veidot savas dzīvokļu īpašnieku biedrības un pārņemt māju savā valdījumā un apsaimniekošanā nav plaši nostrādājis, jo, piemēram, Rīgā vien vēl ap 4300 daudzdzīvokļu namu ir pašvaldības uzņēmuma „Rīgas namu pārvaldnieks” pārziņā, kas apsaimnieko šos privatizētos namus pēc saviem ieskatiem un prasmes. Taču arī, veidojot biedrību un pārņemot apsaimniekošanu, ne viss norit veiksmīgi. Ar mainīgiem panākumiem darbojas privātas apsaimniekošanas firmas, kam biedrības uztic apsaimniekošanu. Tās lielākajā daļā nenodrošina profesionāli apmācītu personālu darbu veikšanai. Veidojas arī konflikti un nesaskaņas pašu dzīvokļu īpašnieku starpā, kas neveicina labvēlīgu mājas apsaimniekošanu un rūpes par tās pakāpenisku vai kompleksu atjaunošanu. Šāda situācija, kad mājas īpašnieki un to apsaimniekotāji nejūtas atbildīgi par stāvokli mājā, rada labvēlīgas iespējas arī legionellas invāzijai un vissarežģītākā situācija šai ziņā ir tieši Rīgā. Atsevišķi pozitīvie piemēri māju apsaimniekošanā drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība. Te nelīdz likumdošanas aktos vispārējā veidā minētie pasākumi mājas apsaimniekošanai un legionellu invāzijas novēršanai - mājas formālie īpašnieki un māju apsaimniekotāji savā lielākajā daļā ar likumdošanu nedraudzējas, par attiecīgajiem likumdošanas aktiem visbiežāk pat neko nezina, darbojas savas izpratnes ietvaros un nekādu seku priekš viņiem šādai rīcībai nav. Tā turpināt nevar! Jāpilnveido likumdošana, kas novērstu pašdarbību māju apsaimniekošanā - jebkurai rīcībai mājas apsaimniekošanā jābūt konkrēti norādītai, ar personīgo atbildību, kā arī jāparedz attiecīgas sankcijas, kas iestājas, ja darbs nav veikts kvalitatīvi un izraisa negatīvas sekas, īpaši jomā, kas skar iedzīvotāju veselību.
Pozitīvu pavērsienu situācijas uzlabošanai nav devusi līdz šim Rīgā un Latvijā praktizētā mājas apsaimniekotāju apmācība, jo tā nenotiek pietiekami kvalitatīvi. Jāpārskata gan apmācību programmas, gan apmācītāju sastāvs, piesaistot profesionālus pasniedzējus un aktīvi sniedzot arī pietiekamu nepieciešamo informāciju, tostarp - par legionellu invāziju un tās novēršanu. Savu atbildību par legionellu invāziju līdz šim nav uzņēmušies arī siltumapgādes operatori, jo uzskata, ka viņu atbildības robeža formāli ir siltuma pievads mājai, īpaši gadījumos, kad pilsētā māju pieslēgums tīkliem ir realizēts pēc neatkarīgās shēmas (ar lokālu cirkulācijas sistēmu mājas inženiertīklos). Trūkst apziņas, ka legionellas invāzija, kas pamatā ir saistīta ar centralizēto siltumapgādi, diskreditē siltumapgādes sistēmu un atbaida no tās lietotājus. Pat daudzdzīvokļu mājās Rīgā, kuru siltuma mezglu un inženiersistēmu apkopi kā papildpakalpojumu daļā māju veic siltumapgādes operators, ir sastopami atsevišķi legionellu invāzijas gadījumi, kaut gan apkopi veic profesionāli apmācīts un sertificēts personāls, kuru apmācības programma satur arī nepieciešamo informāciju par legionellām. Šajā sakarā interesanta bija mana saruna ar AS”Rīgas siltums” vadītāju, kurš norādīja, ka, atbilstoši likumdošanai, siltumapgādes apkopes personāls uztur tādu temperatūru mājai un karstā ūdens apgādei, kādu uzdod mājas apsaimniekotājs. Taču apsaimniekotājs šobrīd visbiežāk ir bez nepieciešamām zināšanām, tomēr - dod norādi profesionālam personālam tā rīcībai. Absurda situācija! Noteicošam ir jābūt profesionāļa lēmumam, kas nes atbildību par rezultātu. Centralizētā siltumapgāde pilsētā ir ne tikai bizness, bet gan sociāli atbildīga uzņēmējdarbība. Un vislielākā atbildība ir tieši siltumapgādes operatoram, kas kopā ar pilsētas politisko vadību nes atbildību par stāvokli pilsētā. Tieši tāpat, kā tas ir citās attīstītās valstīs. Kā piemēru varu minēt Lietuvu, kur viens letāls gadījums no legionelozes šogad izraisīja ārkārtas situācijas izsludināšanu Viļņā un tūlītēju rīcību, lai situāciju normalizētu.
Kā rīkoties, lai ierobežotu un likvidētu legionellas invāziju?
Visvienkāršāk ir - nepieļaut legionellas ieperināšanos daudzdzīvokļu mājā. Tas ir arī vislētāk pašiem iedzīvotājiem, jo brīdī, kad sākas invāzija, jūtami pieaug izdevumi, kas ir saistīti gan ar papildus siltuma patēriņu paaugstinātas karstā ūdens temperatūras uzturēšanai, gan izdevumiem specializēto firmu piesaistei mājas ūdensapgādes sistēmu papildus skalošanai un dezinfekcijai, no kuriem visplašāk lietotā ir sistēmu hlorēšana. Kā parādīja aktīvā siltumapgādes organizācijas un pilsētas vadības kopdarbība Aizkrauklē, pat vairākkārtēja mājas inženiersistēmu apstrāde ne vienmēr dod vēlamo rezultātu - legionellas pēc brīža sistēmās parādās atkal no jauna. Lai nepieļautu legionellu invāzijas iekļūšanu mājā, ļoti svarīgs faktors ir profesionālas organizācijas piesaiste inženiersistēmu apkopei. To var veikt tikai apmācīts un sertificēts personāls. Jāizvairās no tādu organizāciju piesaistes, kas nevar nodrošināt šādu personālu. Atbildību par profesionālas organizācijas piesaisti apkopei jānes mājas apsaimniekotājam. Apkopes personāla uzdevums ir sekot, lai karstā ūdens temperatūra aiz ūdens sildītāja netiktu uzturēta zemāka par 52-55ºC, bet reizi mēnesī temperatūra vismaz uz diennakti jāpaaugstināta uz 65ºC, kuras laikā termoapstrādi saņem ne tikai visa karstā ūdens apgādes sistēma, bet termoapstrādi var nodrošināt arī iedzīvotāji dzīvokļos retāk lietotajiem ūdens pievadiem, dušām, virpuļvannām u.c. elementiem. Šim nolūkam iedzīvotājiem jāzina, kurā diennaktī notiks sistēmas termoapstrāde. Karstā ūdens temperatūras pazemināšanu naktīs uz 35-40ºC, rītos paceļot temperatūru atkal uz 52-55ºC, drīkst pieļaut tikai tad, ja ir uzticams apkopes personāls, kas savus uzdevumus veic atbildīgi. Ja ir iemesls šaubīties, tad labāk to nedarīt.
Ja rodas aizdomas par legionellas invāziju daudzdzīvokļu mājā vai arī tā tiek konstatēta, jārīkojas uzreiz. Mājas apsaimniekotājam uzreiz jāinformē visi iedzīvotāji par aizdomām, vai legionellu baktēriju klātbūtni mājā, un temperatūra siltummezglā aiz siltummaiņa jāpaaugstina uz 65ºC ar aprēķinu, lai iedzīvotāji no krāniem dzīvokļos saņemtu karsto ūdeni ar temperatūru vismaz 50-52ºC. Šādu temperatūru jāuztur līdz brīdim, kad vai nu pārbaudē tiek konstatēts, ka aizdomas neapstiprinās, vai arī - kad legionellu invāzija tiek pilnībā likvidēta. Nekavējoties mājas apsaimniekotājam jāsaistās ar SPKC, lai kopīgi vienotos par pasākumiem, kas veicami mājā legionellas baktēriju invāzijas apturēšanai un likvidēšanai. Tikai pēc specializētu dezinfekcijas organizāciju piesaistes, veiktajiem dezinfekcijas pasākumiem un SPKC gala pārbaudēm var pāriet atpakaļ uz normālu karstā ūdens apgādes sistēmas ekspluatāciju. Bīstami kā potenciāli infekcijas perēkļi, kam jāpievērš uzmanība, ir arī aukstā ūdens stāvvadi, ja pārvades šahtās tie atrodas tuvu neizolētajiem karstā ūdens vadiem, no kuriem aukstais ūdens regulāri sasilst virs 20ºC.
Ņemot vērā Aizkraukles pieredzi un karstā ūdens apgādes sistēmu tehnisko stāvokli daudzdzīvokļu mājās, ar garantiju legionellas baktēriju invāziju var likvidēt tikai, nomainot sen savu darbības laiku nokalpojušās un ar organiskiem nosēdumiem aizaugušās karstā ūdens sadales caurules (stāvvadus). Rīgas pašvaldība, pieņemot saistošos noteikumus Nr.257 (23.05.2017) „Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas renovācijai”, ir paredzējusi iespēju daudzdzīvokļu mājām, kurās ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, gadījumos, kad mājas elementu vai sistēmu stāvoklis apdraud iedzīvotāju dzīvību un veselību (tāds stāvoklis ir daudzdzīvokļu māju karstā un aukstā ūdens sadales sistēmās legionellu invāzijas gadījumā) griezties ar pieteikumu Rīgas enerģētikas aģentūrā 50% pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai cauruļvadu nomaiņai. Projekts karstā un aukstā ūdens stāvvadu nomaiņai jāsagatavo atbilstoši Rīgas enerģētikas aģentūras noteikumiem, kas tiks publicēti līdz 2017. gada jūnija beigām. Pamatā jāparedz esošo karstā un aukstā ūdens stāvvadu nomaiņa uz caurulēm ar siltuma izolāciju, kas nodrošina, ka sistēmā aukstā ūdens temperatūra nepārsniedz 20ºC un karstā ūdens temperatūra ir vismaz 50ºC ūdens ņemšanas vietās (krānos u.c.). Savukārt 50% no izmaksām sedz dzīvokļu īpašnieku biedrība no mājas uzkrājumiem remontiem jeb apmaksā iedzīvotāji kā vienreizēju maksu, ja uzkrājumi nav tikuši veidoti. Stāvvadu nomaiņa vienlaikus atrisina arī citas būtiskas problēmas, kas iesakņojušās daudzdzīvokļu mājās - pēc tās kopā ar demontētiem vecajiem skaitītājiem un ar tiem saistīto pašdarbību, un tā vietā ieviesto attālinātās ūdens skaitītāju nolasīšanas sistēmu vairs nepastāvēs problēma ar ūdens cirkulācijas apmaksu un ūdens zudumiem, jo jaunajā sistēmā ar cauruļu siltumizolāciju un skaitītāju vienlaicīgu nolasīšanu šo problēmu vienkārši vairs nav. Ar legionellām inficēto māju iedzīvotājiem, pārejot uz normālu jaunās ūdensapgādes sistēmas ekspluatāciju, jūtami samazināsies maksa par ūdeni, jo ievērojami mazāks būs gan siltuma patēriņš karstā ūdens apgādei, gan pats patērētais ūdens bez zudumiem.
Ņemot vērā ar legionellām inficēto māju iespējamo skaitu Rīgā, stāvokļa normalizēšanā būtu ar līdzfinansējumu 50% apmērā cauruļvadu nomaiņai jāiesaistās arī AS”Rīgas siltums”, kas finansējumu var sniegt tiesību aktos paredzētā brīvprātīgā veidā energoefektivitātes veicināšanai pie gala patērētāja, piesakot šo aktivitāti Ekonomikas ministrijai. Līdz šim praktizētā norobežošanās no legionellu invāzijas ierobežošanas un likvidācijas problēmu risināšanas siltumapgādes turpmākās centralizācijas interesēs vairs nav pieļaujama. Sagaidām arī, lai Rīgas enerģētikas aģentūras vadībā, piesaistot AS”Rīgas siltums” kā arī SPKC un „BIOR” speciālistus, tiktu organizēts nepieciešams skaits tematisku mācību semināru daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem par legionellu invāzijas apkarošanu, galveno uzsvaru liekot uz to, lai apmācībā noteikti piedalās SIA”Rīgas namu pārvaldnieks” personāls, kas veic māju apsaimniekošanu, kā arī citi apsaimniekotāji. Analogi pasākumi veicami arī citās pašvaldībās. Gada nogalē analizēsim paveikto un sasniegtās izmaiņas legionellu izvāzijas ierobežošanai un likvidācijai. Gaidām arī, ka beidzot tiks pieņemti iestrēgušie valsts pārvaldes iestāžu gatavotie tiesību akti, kas pastiprina noteikumus un atbildību legionellu infekcijas ierobežošanai un likvidācijai. Ir tomēr jau 21.gadsimts, pilsētas un pašvaldības, īpaši Rīga, tiecas uz viedo pilsētu un pašvaldību statusa iegūšanu. Rīga 2012.gadā ir izstrādājusi un apstiprinājusi arī sabiedrības veselības stratēģiju „Veselīgs rīdzinieks - veselā Rīgā” 2012.-2021.gadam. Legionellu invāzijai te vienkārši vairs nav vietas!
