Satversmes tiesas (ST) lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt "pagarināto normālo" darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz 10 miljonus eiro, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pieļāva Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Satversmes Tiesa 15.maijā lēma, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par "pagarināto normālo" darba laiku, ir neatbilstoša Satversmei.
Politiķis atzīmēja, ka Veselības ministrija vēl veic precīzus aprēķinus, bet nepieciešamās summas kopējo veselības aprūpes reformu kontekstā neesot vērtējamas kā milzīgas. Premjers atgādināja, ka, piemēram, mediķu algu palielināšanai šogad papildus tika novirzīti ap 70 miljoni eiro.
Premjers uzsvēra, ka arī nākamgad ir plānots līdzekļu pieaugums veselības aprūpes nozarei, sekojoši līdzekļi ST sprieduma izpildei tiks atrasti un daļa pieauguma aizies tieši šim mērķim.
Kā ziņots, ST 15.maijā lēma, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par "pagarināto normālo" darba laiku, ir neatbilstoša Satversmei. ST norādīja, ka Saeima samaksai par "pagarināto normālo" darba laiku joprojām ir noteikusi zemāku likmi nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē.
ST atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.
Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot "pagarinātā normālā" darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. ST secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91.panta pirmajā teikumā paustajam vienlīdzības principam.
Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.
