Ik gadu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā naktī no 31. decembra uz 1. janvāri nonāk vairāki cilvēki ar smagām pirotehnikas izstrādājumu izraisītām traumām. Austrumu slimnīcas ārsti aicina svētku līksmībā neaizmirst par drošību, izmantojot pirotehnikas izstrādājumus.
Norauti pirksti, sadragātas plaukstas, sakropļota seja un acis - tās ir tipiskākās traumas, ko gūst negadījumos ar pirotehnikas izstrādājumiem. Pēc šādām traumām ārstēšanās process parasti ir ļoti ilgs un negadījums visbiežāk atstāj „pēdas” uz visu atlikušo mūžu.
Diemžēl ne vienmēr sprādziena norautos pirkstus ir iespējams piešūt atpakaļ. „Jāsaprot, ka katra petarde ir spridzeklis. Un, jo lielāka ir sprādziena jauda, jo vairāk ir amputēto ķermeņa daļu, kuras ir sadragātas un nav rekonstruējamas. Ja audi ir sadragāti un apdedzināti, tie nav glābjami. Nereti arī plauksta ir sadragāta un jāvelta visi spēki, lai maksimāli saglābtu to, kas ir palicis, nosegtu visus caurumus un glābtu cietušā dzīvību,” stāsta Austrumu slimnīcas mikroķirurgs Aivars Tihonovs. Ļoti bieži cietušajam jāveic dažādas operācijas vairāku gadu garumā un nepieciešama ļoti ilga rehabilitācija, bet ar visu to vienalga nav iespējams atgūt rokas iepriekšējo izskatu un kustību apjomu.
Divas biežākās kļūdas, kas noved pie negadījumiem ar pirotehniku - cilvēks vai nu laikus neizlaiž spridzekli no rokām vai arī piesteidzas pie nesprāgušas petardes un pārliecas tai pāri, lai apskatītos, kāpēc nekas nenotiek. Bieži vien tieši šajā mirklī pirotehnika negaidīti nostrādā. Atkarībā no tā, kā negadījums noticis, cieš vai nu rokas, vai seja un acis, stāsta Tihonovs.
Diemžēl netrūkst arī gadījumi, kad traumu gūšanas iemesls bijis kliedzošs - cilvēks raķeti mēģinājis palaist, turot rokās, raķete laista no daudzdzīvokļu nama balkona vai arī pirms palaišanas raķetes „kājiņa” vienkārši ielikta tukšā, uz zemes novietotā šampanieša pudelē. Ļoti bieži pudele, raķetei uzšvirkstot, sagāžas, un raķete ielido kādas ēkas logā vai trāpa kādam no klātesošajiem.
F64
Pārgalvīga uzvedība, šaujot gaisā svētku salūtu, visbiežāk saistīta ar alkohola lietošanu. „Turklāt uz pirotehnikas izstrādājumu iepakojuma visbiežāk atainots krāšņs salūts, kas rada asociācijas ar prieku un līksmību, un liek aizmirst par bīstamību,” saka Tihonovs.
„Pat vismazākā raķetīte var nodarīt kaitējumu. Mazjaudīgs spridzeklis, protams, neizraisīs pirkstu amputācijas un neradīs ļoti smagus audu bojājumus, taču var izraisīt nopietnus apdegumus, kaulu lūzumus un, trāpot acī, būt cēlonis redzes zaudēšanai,” uzsver Tihonovs.
Jaunā gada sagaidīšana ne vienam vien pirotehnikas izstrādājumu cienītājam beidzas Austrumu slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikā. „Ja pēc degauklas aizdedzināšanas pirotehnikas izstrādājums nenostrādā, nekādā gadījumā nedrīkst tam tuvoties, kur nu vēl skatīties uz to no augšas, jo šāda rīcība var beigties ļoti traģiski,” piekodina Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Kristīne Baumane. Viņa stāsta, ka svētku laikā Oftalmoloģijas klīnikā regulāri nonāk arī pacienti, kuriem acī ielidojis šampanieša pudeles korķis. „Korķa radītais trieciens ir tik spēcīgs, ka izraisa nopietnus bojājumus acs iekšienē un nereti cilvēks neatgriezeniski zaudē redzi. Tāpēc šampanieša pudele jāatver uzmanīgi, raugoties, lai tā netrāpa nevienam no klātesošajiem. Un, kad korķis tiek šauts gaisā, labāk aizsegt acis,” saka Baumane.
