Latvijā antibiotiku patēriņš ambulatorajā veselībā – zāles izsniedz aptiekā pret ģimenes ārsta izrakstītu recepti – uz Eiropas fona nav liels, taču raizes dara antibiotiku plašā lietošana slimnīcās. Nevietā un nepareizi lietotas antibiotikas veicina antimikrobo rezistenci – infekciju izraisītāji, dažādi mikrobi, nereaģē uz antibiotikām, un arvien grūtāk nākas cīnīties ar slimībām.
Antibiotikas, pēc penicilīna izgudrošanas uzskatītas par brīnumlīdzekli, mūsdienās var kļūt par draudu, un veidojas paradoksāla situācija: antibiotikas mums ir nepieciešamas, lai ārstētu mikrobu izraisītas slimnības, taču nepareizi lietotas tās veido antimikrobo rezistenci, kad šie slimību izraisītāji vairs uz zālēm nereaģē, un dažās situācijās faktiski vairs nevar atrast medikamentus, kurus lietot smagu slimību gadījumos. Antibiotikas izraksta gan lietošanai mājās, gan tās nozīmē slimnīcās. Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka Latvijā ambulatori lietotu antibiotiku patēriņš nav liels. 2016. gadā tās bija 14,76 dienas devas, bet citviet pasaulē - vidēji 20 devas. Antibiotiku lietošana vairāk izplatīta Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu zemēs, savukārt pasaulē - Turcijā, Korejā un vienā no Eiropas Savienības valstīm - Grieķijā. Latvijā ir salīdzinoši zems antibiotiku patēriņš lauksaimniecībā - sestais zemākais pēc Norvēģijas, Islandes, Zviedrijas, Somijas un Slovēnijas. Arī šeit visvairāk antibiotikas lieto dienvidos - Portugālē, Itālijā un Spānijā.
Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas nejutīgas pret antibiotikām. Šajā ziņā problēmas ir arī Latvijā. Pēc Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra datiem, antimikrobā rezistence ir izplatīta visā Eiropā, bet visvairāk Eiropas dienvidu valstīs. Zemēs, kur ir augsta antimikrobā rezistence, pacientu ārstēšana kļūst arvien sarežģītāka un ārstēšanas iespējas - ierobežotas, norāda eksperti. Latvijā antimikrobā rezistence pret noteiktām antibiotikām svārstās no 16 līdz pat 33 procentiem. Eiropā vidējais rādītājs ir ap 15 procentiem.
Slimību profilakses un kontroles centra galvenā speciāliste antimikrobās rezistences jautājumos Elīna Dimiņa norāda, ka antimikrobā rezistence palielinās gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir nesaprātīga pieejamo antibakteriālo līdzekļu lietošana, un to veicina nepietiekamas iedzīvotāju zināšanas par šīm zālēm.
«Mikrobi ir bijuši pirms mums un visu šo laiku, dzīvojot kopā ar mums, ir trenējušies, kā izdzīvot. Mēs ar antibiotiku palīdzību mēģinām ar tiem cīnīties, taču mikrobi ir soli priekšā, izdomā, kā apmānīt zāles,» E. Dimiņa tēlaini raksturo mikrobu pasauli. Cilvēku rīcība, lietojot antibiotikas, ne vienmēr pareiza, ir arī iemesls, kāpēc zinātniekiem pēdējos 20 gados nav izdevies radīt jaunas antibiotiku grupu zāles. Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne uzsver, ka antimikrobu rezistence ir problēma visām valstīm, neatkarīgi no attīstības līmeņa: «Ja tā netiek ierobežota, tad nākotnē var rasties situācija, ka cilvēcei nav zāļu, ar ko ārstēt nevienu infekciju slimību.»
Eksperti uzsver, ka antibiotikas ir zāles, ko drīkst lietot tikai baktēriju izraisītu slimību ārstēšanai, bet, piemēram, saaukstēšanās un gripas simptomu mazināšanai šīs zāles nevar palīdzēt, jo tās ierosinājuši vīrusi. Antibiotikas jālieto tikai tādos gadījumos, kad pacientam tās ir parakstījis ārstējošais ārsts. «Ārsta uzdevums ir izstāstīt pacientam, ka vīrusu slimības gadījumā nav jāārstējas ar antibiotikām,» saka ģimenes ārsts Andris Baumanis. Ja ir aizdomas par bakteriālu infekciju, ideālā gadījumā būtu veikt analīzes, lai noteiktu, vai tā patiešām ir, un tad izrakstīt recepti. Ārsts uzskata, ka Latvijā antibiotiku lietošanu nosaka paradumi un nereti tieši pacienti ir tie, kuri pieprasa izrakstīt antibiotikas.
