Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

Reto slimību jomā lielākais klupšanas akmens - diagnostikas nepieejamība

© DarkoStojanovic/pixabay.com

Patlaban Latvijā reto slimību jomā lielākais klupšanas akmens ir diagnostikas nepieejamība, sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Reto slimību centra vadītāja Ieva Mālniece.

Viņa norādīja, ka patlaban jebkuram ārstam ir lielas grūtības ar diagnostikas realizēšanu, turklāt ļoti svarīgi nodrošināt valsts apmaksātu diagnostiku. Latvija, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir stipri iekavējusi molekulārās diagnostikas jomā, taču tieši veselības aprūpes kvalitāte ir atkarīga no diagnostikas, piebilda speciāliste.

Viņa uzsvēra, ka Reto slimību reģistrs tiek pilnveidots katru dienu, turklāt arī ārstu atsaucība kļūst lielākā, līdz ar to iespējams apzināt lielāku pacientu skaitu.

Vienlaikus par ļoti nozīmīgu un pozitīvu notikumu Latvijas vēsturē Mālniece sauc valdībā apstiprināto Veselības ministrijas (VM) izstrādāto Plānu reto slimību jomā no 2017.gada līdz 2020.gadam, jo iepriekšējie plāni šajā jomā tā arī netika realizēti.

Pēc Mālnieces paustā, plāna apstiprināšana un īstenošana nodrošinās pēctecību reto slimību jomā. Plāns nodrošinās, ka diagnostika pacientiem ar retām slimībām kļūst vairāk pieejama, tāpat pieaugs iespēja realizēt specifisku ārstēšanu un attīstīt izglītību jeb metodiskos norādījumus ģimenes ārstiem un citiem veselības aprūpes sniedzējiem.

Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Mālniece uzsvēra, ka Latvijā retās slimības ir ļoti retas, tāpēc plāna realizēšana dos iespēju šajā jomā iesaistīt pēc iespējas vairāk veselības aprūpes iestāžu.

Jau ziņots, ka šonedēļ valdība apstiprināja VM izstrādāto Plānu reto slimību jomā no 2017.gada līdz 2020.gadam. Kopumā, lai realizētu plānā minētos pasākumus un uzlabotu reto slimību agrīno un savlaicīgo diagnostiku, ārstēšanu un informācijas apriti, plāna realizācijai nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums 66,9 eiro apmērā, tostarp pieci miljoni eiro nākamgad, 31,4 miljoni eiro vēl pēc gada, 30,5 miljoni eiro 2020.gadā.

Plānā iecerēti trīs galvenie virzieni - reto slimību agrīna un savlaicīga diagnostika, uz reto slimību pacientu vērsta savlaicīga ārstēšana un veselības aprūpes koordinēšana, kā arī informācijas aprites par retajām slimībām pilnveide.