Ceturtdiena, 23.novembris
Veselība | 19.oktobris, 10:45
Ilze Zonne

Uzzini, kā sieviešu darba vietai jāatšķiras no vīriešu darba vides

Dzimumu līdztiesību darba tirgū var panākt tikai tad, ja tiek izprastas un respektētas dzimumu atšķirības.

«Pastāv labi zināmas anatomiskas, bioloģiski fizioloģiskas un psiholoģiskas atšķirības starp sievieti un vīrieti. Ar dzimumu atšķirībām ir saistīta arī darba apstākļu ietekme uz veselību, un šo faktu nedrīkst ignorēt,» saka profesore, Dr. Habil. med. Maija Eglīte, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja. «Statistika rāda, ka divas trešdaļas no visiem pasaules darbiem izdara sievietes. Šodien izmaiņas darba dzīvē skar abus dzimumus, tomēr sievietes ir jutīgākas, un tāpēc preventīvajiem pasākumiem sieviešu darbā ir jāpievērš īpaša uzmanība.»

Sieviešu arodslimības

Pēdējos gados sievietēm biežāk nekā vīriešiem novēro karpālā kanāla sindromu. Tas ir saistīts ar plaukstas nerva nospiedumu un izpaužas kā plaukstu notirpums, sāpes, jušanas traucējumi un sliktākajā gadījumā pat kustību traucējumi. Slimība biežāk skar cilvēkus, kuru profesija ir saistīta ar roku fizisku noslodzi - darbs ražotnē vai celtniecībā, sūtījumu šķirošana pastā, tekstu ievadīšana datorā. Strādājot parādās tirpšana plaukstas pamatnē, plaukstā, pirkstos. Sākumā tā ir pārejoša, bet ar laiku kļūst nepārtraukta un īpaši pastiprinās naktīs, pievienojas arī dedzinošas sāpes, cilvēks nevar gulēt un velti meklē rokai ērtāku stāvokli, karina to pāri gultas malai.

«Diemžēl Latvijas sievietes šo slimību bieži noved līdz ielaistai stadijai,» atzīst profesore. «Kāda mana studente savā pētnieciskajā darbā salīdzināja 50 sievietes ar šo diagnozi Vācijā un Latvijā. Vācu sievietes dodas pie ārsta, sajūtot pirmās diskomforta pazīmes, saņem slimības lapu, ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī ieklausās ārstu teiktajā, ka šis darbs nav viņām piemērots, jo, visticamāk, radīs atkārtotas problēmas. Latvijas sievietes vairākus gadus pacieš sāpes un citus simptomus un iet pie ārsta tikai tad, kad stāvoklis kļūst neizturams.» Izplatītas Latvijas sievietēm ir arī mugurkaula jostas un krustu rajona patoloģijas, kakla un plecu rajona muskuļu, kaulu un locītavu slimības, elkoņu patoloģijas, turklāt šo arodslimību attīstībā nozīmīga loma ir nelabvēlīgiem psihosociāliem apstākļiem, kuru ietekmē audi kļūst jutīgāki pret slodzi un mazinās muskuļu šūnu spējas atjaunoties. Mūsu tehnoloģiju laikmetā sievietēm joprojām mēdz būt patoloģijas, ko izraisa smagumu celšana un pārvietošana, kas noved gan pie mugurkaula problēmām, gan pie iekšējo orgānu noslīdēšanas. Dažādi normatīvi ikdienā bieži netiek ievēroti, jo darba devējs to nepieprasa, bet darbinieces reizēm pat nav par tādiem dzirdējušas. Tas viņas kavē aktīvi aizstāvēt savas tiesības, gluži tāpat kā bailes zaudēt darbu attur no atklātas problēmu pārrunāšanas ar arodārstu obligātajā veselības pārbaudē.

Bīstami reproduktīvajai veselībai

«Latvijā sievietēm biežāk nekā vīriešiem novēro hronisku arodsaindēšanos ar svinu un ar organiskajiem šķīdinātājiem,» stāsta M. Eglīte. «Virkne ķimikāliju un fizikālo faktoru var izraisīt reproduktīvās sistēmas traucējumus - neauglību, spontāno abortu, dzimst bērni ar pazeminātu svaru un iedzimtiem defektiem. Tā ir nopietna sabiedrības veselības problēma. Šādus traucējumus izraisa anestēzijas gāzes, ķīmijterapijas preparāti, arsēns, oglekļa monoksīds, oglekļa disulfīds, svins, dzīvsudrabs u.c. Visbīstamākā saskare ar šādām vielām ir pirmajos trijos grūtniecības mēnešos, kad auglim attīstās galvenie orgāni. Sākumā sieviete, iespējams, vēl pat nezina, ka grūtniecība ir iestājusies, bet, kad tas kļūst viņai skaidrs, darbu mainīt nesteidzas, dažkārt mēģina slēpt savu grūtniecību. Ministru kabineta noteikumos Nr. 379 Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība ir uzskaitīti riska faktori, kuriem aizliegts pakļaut grūtnieces un sievietes, kuras baro bērnu ar krūti, bet ne visur tos ievēro. Pieņemšanā reizēm nākas uzklausīt sieviešu stāstus par cinisku attieksmi, priekšnieks vienkārši pasaka - es neesmu vainīgs, ka tu esi grūtniece. Diezgan bieži, kad izvērtējam vidi, darba devējs apgalvo, ka nekādu kaitīgo faktoru neesot, bet mēs konstatējam, ka ir gan. Esmu arī interesējusies, kā šīs problēmas risina citur pasaulē. Vācijā, Francijā un Ziemeļvalstīs sievietes man atbildēja, ka tādu problēmu nemaz neesot: ja sieviete perspektīvā plāno grūtniecību, viņa gluži vienkārši nestrādā kaitīgā darbā, tas nav domājams. Savukārt japāniete sacīja: ja es grūtā konkurences cīņā esmu tikusi pie vīra un gribu veidot laimīgu ģimeni, tad, protams, eju projām no darba, lai tas paliek nākamajai meitenei, kura arī ir beigusi augstskolu un cīnās par darbu. Japānā sieviešu ir vairāk nekā vīriešu un arī darba tirgū situācija mēdz būt saspringta. Protams, minētajās valstīs cilvēkiem ir labāki materiālie apstākļi. Pie mums grūtnieces bieži vien strādā līdz pēdējam, lai nopelnītu naudu bērna gultiņai un ratiņiem.»

Smaga problēma - maiņu darbs

«Ikdienā mēs redzam, ka sievietes bieži uzņemas maiņu darbu, lai varētu strādāt naktī, bet dienā būt kopā ar bērniem. Tas nozīmē pakļaut sevi augstam saslimšanas riskam,» norāda profesore. «Tiek izjaukts fizioloģiskā «iekšējā pulksteņa» ritms un nomākta miega hormona melatonīna sintēze. Maiņu darba tūlītējie negatīvie efekti var būt nelabums, aizcietējumi, caureja, grēmas, bezmiegs, biežākas traumas un negadījumi, nomāktība. Ilgākā laika periodā var attīstīties sirds un asinsvadu slimības, diabēts, aptaukošanās, depresija, atviļņa slimība, reproduktīvās veselības problēmas, krūts vēzis, zarnu vēzis. Pasaules Veselības organizācija atzinusi maiņu darbu par potenciālu karcinogēnu. Iesaku sievietēm nopietni apdomāties, pirms piekrist maiņu darbam. Ja citas izejas nav, jācenšas noturēt konstantu miega un nomoda režīmu vismaz tajās dienās, kad nav naktsmaiņas. Strādājot naktī, ieteicams samazināt apgaismojuma intensitāti, pēc iespējas izmantot lokālu apgaismojumu, bet pēc naktsmaiņas valkāt tumšas brilles. Mājupceļā nevajadzētu sēsties pie auto stūres, bet izmantot sabiedrisko transportu.»

Psihoemocionālo faktoru loma nav pārspīlēta

«No darba apstākļu un risku analīzes, ko veikuši darba aizsardzības speciālisti, izriet, ka psihoemocionālie riska faktori ietilpst strādājošo veselības apdraudējumu pirmajā piecniekā,» informē M. Eglīte. «Mūsu gadsimta parādības ir stress, depresija, nedrošība par nākotni, arī varmācība, mocīšana un iebiedēšana darbā. Šie faktori ir pamatā aptuveni 18% ar veselību saistīto problēmu darbā, un ceturtā daļa no tiem izraisa darba kavējumus, kas ilgst divas nedēļas un vairāk. Šāda veida sūdzības divreiz biežāk sastopamas izglītības, veselības iestādēs un sociālajos dienestos. Tās ir mazāk saistītas ar kāda specifiska faktora ietekmi, bet drīzāk ar veselu faktoru kopumu, kurā ietilpst darba organizācija un darba laika sadale, hierarhiskās attiecības, transporta izraisītais nogurums, kā arī tas, cik lielā mērā konkrētajā uzņēmumā tiek pieņemtas darbinieku kultūras, dzimuma un etniskās atšķirības. Visu šo faktoru kopumu Starptautiskā darba organizācija definē kā labklājību darba vietā. Par to, ka šajā jomā viss nav kārtībā, liecina arī nesen veiktā interneta aptauja, kurā piedalījās aptuveni 300 respondentu. 48% no viņiem atzina, ka darbā atrodas pastāvīgā stresā vai nejūtas īsti labi, bet 88% norādīja, ka darba devējam būtu jādara vairāk, lai uzlabotu darbinieku emocionālo veselību.»

***

Dzimumu atšķirības, kas iespaido darbu

Anatomiskās atšķirības: augums, dažādu ķermeņa segmentu un kaulu garums, muskuļu uzbūve, gurnu platums u.c.

Funkcionālā un fizikālā kapacitāte: lokanība, muskuļu spēks, plaušu funkcijas rādītāji u.c.

Sievietes sliktāk panes karstumu.

Sieviešu un vīriešu maksimālā enerģijas patēriņa attiecība ir 1,42:1. Šī atšķirība izskaidrojama ar to, ka sievietēm plaušu dzīvības tilpums ir par 11% mazāks, bet hemoglobīna saturs par 20% mazāks nekā vīriešiem; sievietēm ir lielāks ķermeņa tauku saturs.

Atšķiras ar dzimumu saistītie specifiskie faktori: hormoni, menstruālais cikls, grūtniecība, laktācija, menopauze.

Vīriešu hormoni ir anaboliski - tie šūnās pastiprina olbaltumvielu sintēzi, kā rezultātā notiek šūnaudu pieaugums, īpaši muskuļos. Sieviešu dzimumhormoni samazina anabolismu, tādēļ atšķirīga ir noteiktu toksisku vielu iedarbība uz organismu.

Kopējais ūdens daudzums ķermenī vīriešiem ir lielāks nekā sievietēm, tādēļ ūdenī šķīstošās ķīmiskās vielas vīrieša organismā ir mazākā koncentrācijā. Sievietēm organismā ir lielāks tauku saturs nekā vīriešiem, tādēļ taukos šķīstošās ķīmiskās vielas tajā saglabājas ilgāk. Ķīmiskās vielas, piemēram, organiskie šķīdinātāji, pesticīdi vai smagie metāli, var nonākt mātes pienā.

Psiholoģiskās atšķirības:

• sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir rūpīgākas un sabiedriskākas;

• vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm augstāk vērtē karjeru, sacensību un peļņu;

• sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir izturīgākas pret stresa izraisītām slimībām, ja atrodas vienādos stresu izraisošos apstākļos.