Veselība: VĒRTS IEVĒROT: Svarīgāki nosacījumi, lai nekļūtu par saaukstēšanās upuri 1 komentāri
 
Veselība

VĒRTS IEVĒROT: Svarīgāki nosacījumi, lai nekļūtu par saaukstēšanās upuri

 
depositphotos.com

Dažkārt mēdzam ironizēt: rudens atnākšana mūs atkal pārsteigusi nesagatavotus. Īsti vasarīgu laiku šogad tā arī nepieredzējām, un, lūk, apkures sezona jau klāt. Ziemas gaidās uzmanības centrā ir jautājums par imunitātes stiprināšanu, jo ļoti negribas kļūt par saaukstēšanās upuri.

Mēs, protams, zinām, ka par imunitāti vajadzētu rūpēties pastāvīgi, ne tikai sezonā, kad aktivizējas elpceļu vīrusi. Savu iespēju robežās daudzi cilvēki to arī ir dara, cenšoties ievērot veselīga dzīvesveida principus, tomēr saaukstēties gadās arī visveselīgākajiem. Ne velti mēdz teikt, ka vīrusi ir mūsu organisma skolotāji, kas nepārtraukti mainās, tāpēc imūnsistēma mācās tiem pretoties visu mūžu un saaukstēšanās ir gluži kā ieskaite, kas organismam jānokārto. Aprēķināts, ka mūsu klimatā pieaudzis cilvēks piedzīvo saaukstēšanās epizodes 2-6 reizes gadā. Dažam tās beidzas ātri un viegli, kamēr cits slimo nedēļu vai divas un neiztiek bez komplikācijām. Tas atkarīgs gan no organisma vispārējās veselības, gan arī no tā, kādus profilakses pasākumus cilvēks veic vīrusu aktivitātes sezonā un cik operatīvi viņš reaģē, pamanot pirmās saaukstēšanās pazīmes.

Sajūtot pirmās saaukstēšanās pazīmes

Saaukstēšanās sākumu nedrīkst palaist garām vai ignorēt. Nav vērts nogaidīt, lai redzētu, vai traucējošie simptomi nepāries paši no sevis. Ir vieglāk izārstēties, ja nekavējoties sāk ar siltām kāju vanniņām, zāļu tējām u.c. Vislabāk, ja, jūtot, ka pašsajūta sāk pasliktināties, cilvēks tūlīt lieto līdzekļus, kas neļauj vīrusiem savairoties, un te svarīgas ir pietiekami lielas C vitamīna devas. Piemēram, lietošanai elpceļu vīrusu aktivitātes sezonā ideāli noderēs LIVOL C Cold košļājamās tabletes ar svaigu augļu garšu, kuru sastāvā ir trīs vērtīgu augu - ehinācijas, mežrozīšu augļu un melnā plūškoka - ekstrakti un C vitamīns. Ehinācijai un mežrozīšu augļiem ir pozitīva ietekme uz augšējo elpošanas sistēmu, un tie tiek lietoti arī kā C vitamīna avoti, kas veicina normālu imūnsistēmas darbību. Zināms, ka mežrozīšu augļi ir bagāti ar C vitamīnu. Tajos ir arī karotīns, B grupas vitamīni, K un P vitamīns, ogļhidrāti, pektīnvielas, organiskās skābes, kālija sāļi, dzelzs, mangāns, fosfors, kalcijs u.c. Savukārt purpursarkanā ehinācija satur aktīvās vielas, kas paaugstina organisma nespecifiskās aizsargspējas: palielina leikocītu - granulocītu skaitu un paaugstina to spēju iznīcināt organismā iekļuvušos mikroorganismus. Vienā no pētījumiem konstatēts, ka cilvēki, kuri lietojuši purpursarkanās ehinācijas sulu, ziemas periodā retāk slimo ar saaukstēšanās slimībām, turklāt tās norit vieglākā formā un slimošanas laiks ir īsāks.

Imunitāti veicinošs uzturs

Lai varētu pretoties dažādām slimībām, ir svarīga normāla zarnu mikroflora, kas sargā organismu no infekcijām, neitralizē toksiskas vielas, palīdz uzturēt normālu zarnu darbību, neļauj savairoties kaitīgām baktērijām. Ikdienā organismam var palīdzēt, lietojot uzturā jogurtu un citus piena produktus, kas satur bifidobaktērijas. Ieteicami arī auzu un miežu produkti - tie satur betaglikānus - vielas, kurām piemīt spēja aktivēt imūnsistēmu un likt tai strādāt labāk. Betaglikānus satur arī sēnes, sevišķi ieteicamas ir šitakes. Jūras veltes un zivis bagātas ar selēnu, kas veicina balto asinsķermenīšu vairošanos, tie uzbrūk infekcijas izraisošajiem mikroorganismiem un tos iznīcina. Zivīs esošās omega - 3 taukskābes stimulē šo leikocītu aktivitāti. Gan zaļā, gan melnā tēja ir bagāta ar antioksidantiem un satur vielas, kas palīdz apkarot daudzus vīrusus, baktērijas un sēnītes. Svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai elpceļu gļotāda būtu pietiekami mitrināta - tas ir viens no priekšnoteikumiem infekciju uzveikšanai. Savukārt liellopu gaļa satur cinku, kas pazīstams ar savu spēju labvēlīgi ietekmēt leikocītu rašanos un palielināt to «kaujas spēju» pret infekciju izraisītājiem. Ieteicama ir liesa liellopu gaļa. Saaukstēšanās profilaksei populārs tautas līdzeklis ir ķiploks. Tas satur allicīnu - vielu, kas palīdz cīņā ar vīrusiem.

Cukura patēriņu gan jācenšas ierobežot, jo tas nomāc imūnsistēmu. Uzturā jāiekļauj pēc iespējas vairāk svaigu augļu un dārzeņu, jo tajos ir daudz vērtīgu vielu - vitamīni, polifenoli, šķiedrvielas u.c.

***

Atgādinām dažus svarīgākos nosacījumus, ko vērts ievērot

Nodrošini naktsmieru. Pietiekamam un pilnvērtīgam miegam ir ļoti liela nozīme organisma pretestības spēju uzturēšanā. Pētījumā, kas veikts ASV Carnegie Mellon universitātē, konstatēts, ka cilvēki, kuri naktī guļ septiņas stundas un apgalvo, ka jūtas izgulējušies, slimo ar saaukstēšanās slimībām gandrīz trīsreiz biežāk nekā tie, kuri guļ astoņas stundas.

Centies mazināt stresu. Dažkārt cilvēki saka: es vienmēr saslimstu tieši tad, kad gaidāmi ļoti atbildīgi pasākumi, kas rada milzīgu spriedzi. Stress vienmēr samazina organisma pretestības spējas un paver vārtus slimībām. Tas lieku reizi apliecina, ka vajadzīgs stresa menedžments. Katram jāatrod savs risinājums: uzlabot darba organizāciju un plānošanu, meditēt, apgūt elpošanas vingrinājumus, apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu u.c.

Bieži mazgā rokas, kā arī neizmirsti tās rūpīgi nosusināt. Elpceļu vīrusi izplatās ne tikai tad, kad mūsu klātbūtnē kāds klepo vai šķauda. Tie lido pa gaisu un nonāk it visur, arī uz durvju rokturiem un koplietošanas priekšmetiem, uz viedtālruņa, datora tastatūras, tos var nodot sarokojoties un dažādos citos veidos. Tuvinot roku sejai, vīruss tiek ieelpots, nosēžas uz deguna gļotādas, nokļūst šūnās, kur sāk savu vairošanās un dalīšanās procesu, un cilvēks saslimst. Eksperti norāda, ka rokas arī rūpīgi jānosusina, jo slapja virsma vīrusiem īpaši patīk.

Vingro. Cilvēki, kuri nedēļā vingro vismaz piecas reizes, pavada par 43% laika mazāk, slimojot ar augšējo elpceļu infekcijām, nekā tie, kuri nevingro - tā liecina Apalaču pavalsts universitātes pētījums. Ieteicams dienā vingrot 30-60 minūtes, tas uzlabo asinsriti, tātad arī to šūnu apriti, kuras rūpējas par imunitāti. Nodarbību veids un slodzes intensitāte jāizvēlas atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai.

Radi vīrusiem netīkamu vidi. Vīrusi mīl sastāvējušos gaisu, tāpēc telpas regulāri jāvēdina, pat ja ārā ir vēss. Ja telpā kāds ir atstājis vīrusus vai joprojām tos izplata, palielinās vīrusu koncentrācija gaisā un inficēšanās draudi pieaug. Rūpīgi mazgā grīdas un slauki putekļus. Ja gaiss ir sauss, mitrini to ar speciālām ierīcēm vai vienkārši noliekot sildķermeņu tuvumā traukus ar ūdeni. Var iegādāties arī speciālas gaisa mitrināšanas ierīces, arvien populārāki kļūst arī gaisa jonizatori.

Ģērbies atbilstoši laika apstākļiem un dodies laukā. Katru dienu kaut vai pusstundu vēlams pavadīt svaigā gaisā. Ņemot vērā mainīgo klimatu, vislabāk ir ģērbties tā, lai vajadzības gadījumā kaut ko var novilkt un uzvilkt atpakaļ. Ja sabiedriskā transporta salons izrādās pārkurināts, atpogā mēteli un noņem cepuri. Lielveikalā novelc mēteli un vadā to līdzi iepirkumu ratos vai atstāj mašīnā. Seko, lai apavi nebūtu mitri. Vēlams turēt rezerves apavu pāri, ko uzvilkt, ja otri apavi ir izmirkuši.



Komentāri [1]
#
UU 19.oktobris 2017 9:26 atbildēt
visas tādas dārgas lietas piedāvā,nav slikti arī dzērvenes un antonovka ābolus est,sīpolus,kiplokus,daudz silta sķidruma dzert,ne visi varēs meteli atstāt masīnā,jo tādas nav.Vajadzetu tomer dot padomus ,kas būtu universālāki,pieejami visiem
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers