Ministru kabineta komiteja apstiprinājusi Veselības aprūpes finansēšanas likumu, tāpēc šodien to skatīs valdība. Tomēr Finanšu ministrijas vēlme no likuma izņemt normas, kas paredz veselības nozarei piešķirt konkrētu finansējumu, var izraisīt jaunu spriedzi valdības un sociālo partneru – arodbiedrības attiecībās. Tāpat pretēji vienošanās tekstam ar sociālajiem partneriem, finanšu ministre vakar paziņoja, ka tomēr būs divi – veselības finansējumu un veselības apdrošināšanu regulējoši likumi.
Mediķu arodbiedrība, kuras viedoklim pievienojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, brīdināja: ja Veselības aprūpes finansēšanas likumā nebūs iekļauts apstiprinājums valdības solījumam palielināt veselības nozares budžetu un ja netiks minēti arī konkrēti skaitļi, arodbiedrības rīkos protesta akcijas. Mediķu arodbiedrība arī sagatavoja savu likuma variantu, kuru darba grupa diskutējot iekļāva vienotajā likumprojektā.
Tagad šī vienošanās ir apdraudēta, jo pēc Ministru kabineta komitejas sēdes finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka līdz valdības sēdei (likumu Ministru kabinets apņēmies izskatīt jau šodien) ir jāprecizē atsevišķas normas, piemēram, no likumprojekta izņemot konkrētas summas. Neatkarīgā rakstīja, ka jaunajā likumā noteikti ne tikai veselības finansēšanas avoti, bet arī nosaukti konkrēti skaitļi, kā veselības budžetam turpmākajos gados jāpalielinās. Tiesa, šīs normas iekļautas likuma pārejas noteikumos. Veselības aprūpes publiskajam finansējumam jāveido vismaz četri procenti no iekšzemes kopprodukta, bet veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt zemāks par 235,8 miljoniem eiro 2018. gadā, par 371 miljonu 2019. gadā un par 442 miljoniem eiro 2020. gadā.
D. Reizniece-Ozola norādīja, ka nav lietderīgi likumprojektā rakstīt precīzas summas, jo tās jāiekļauj tikai likumprojekta anotācijā. Viņa gan to skaidroja nevis ar fiskālo disciplīnu vai budžeta jautājumiem, bet apsvērumu, ka veselības finansēšanas likums tā var kļūt neaktuāls. «Ja mērķis ir sasniegt veselības aprūpes finansējumu četru procentu apmērā no IKP, tad jāņem vērā, ka IKP prognozes tiek mainītas divreiz gadā, tā likums ātri var kļūt neaktuāls,» sacīja finanšu ministre. Proti, konkrētās, likumā norādītās summas var nebūt atbilstošas šīm prognozēm. Taču jāpiebilst, ka likumprojektā nav minēts tikai viens skaitlis, ko nevarētu mainīt, bet gan summa, par kuru veselības budžeta pieaugums nevarētu būt mazāks… Līdz valdības sēdei ir arī jāprecizē jautājums par finansējuma pieaugumu ģimenes ārstiem. Atsaucoties uz vienošanos ar sociālajiem partneriem, finanšu ministre uzskata, ka likumā jāparedz: ja pieaug veselības aprūpes finansējums, jāpieaug arī finansējumam ģimenes ārstiem.
Otrs būtisks jautājums, par ko pirmdien sprieda ministri, ir veselības apdrošināšanas jautājuma iekļaušana likumā. Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest veselības apdrošināšanu un nodefinē valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas. Taču finanšu ministre atzina, ka veselības pakalpojumu saņemšanas principi tiks ietverti atsevišķā apdrošināšanas likumā, kas tiks izstrādāts līdz 2018. gada beigām, jo Veselības ministrijas sagatavotais likumprojekts nerisinot jautājumu par pakalpojumu klāstu, ko varēs saņemt iedzīvotāji. «Finanšu ministrija uztur jautājumu par to, ka nevaram runāt tikai par finansējuma piesaistes daļu, bet vienlīdz svarīga ir arī apdrošināšanas daļa,» teica ministre. Ko šodien skatīs valdība - likuma surogātu vai izstrādājumu -, pašlaik atbildēt nevar neviens.
