Veselība: NRA skaidro, cik veselīgi ir laisties diendusā rudenīgā laikā Komentēt
 
Veselība

NRA skaidro, cik veselīgi ir laisties diendusā rudenīgā laikā

 
depositphotos.com

Ir dienas, kad uzmācas snaudiens. Tam vienalga, ko katrs tobrīd dara – buras pa dokumentiem savā datorā, veic sarežģītus aprēķinus, sēž pie stūres, uzrauga zupu, kas vārās katlā, vai klausās lekciju. Fiziskas nodarbes laikā cilvēks, ja vien nav neizsakāmi pārguris, no miegainības ir pasargāts. Biežāk ar snaudienu nākas kauties tiem, kuri veic sēdošu darbu. Tradicionālie ieroči ir kafija, kāds saldums, sejas noskalošana aukstā ūdenī, piecelšanās un izstaipīšanās, vēl labāk – iziešana svaigā gaisā. Taču pastāv vēl viens risinājums – vienkārši uz īsu brīdi nosnausties. Protams, ja ir tāda iespēja.

Doma par gulšņāšanu dienā daudziem nešķiet laba. Pret to kopš seniem laikiem saglabājušies aizspriedumi - cilvēks, kurš atļaujas snaust, kad būtu jāstrādā, tiek uztverts kā sliņķis vai tāds, kurš negrib neko sasniegt. Tas atspoguļojas dažādu tautu parunās: no miega raušus necep; miegs ir nabagu manta utt. Arī latvju dainās izsmietas laiskas mātesmeitas, kuras guļ, kaut arī pūra lādes tukšas. Zinātnei par diendusu ir cits viedoklis - daudzos gadījumos tā nāk par labu gan veselībai, gan darba kvalitātei.

Esam minoritāte

Izrādās, no visām zīdītāju sugām vairāk nekā 85 procentiem ir raksturīgs daudzfāzu miegs - viņi ik pa laikam nosnaužas visas diennakts garumā, kā to redzam, kaut vai pavērojot kaķus. Cilvēki ir vienfāzes gulētāji, kuriem diennaktī ir viens miega un viens nomoda periods, lai gan nav skaidri zināms, vai tā iekārtojusi daba vai arī šādu modeli gadu tūkstošu gaitā cilvēki izvēlējušies paši, jo, kā zināms, maziem bērniem, slimiem un veciem cilvēkiem ir prasība pēc miega arī dienā. Daži pētnieki norāda, ka miega «iespīlēšana» tikai nakts stundās sākusies līdz ar industriālo revolūciju, bet pirms tam bijis normāli gulēt vienu vai divas reizes arī dienā.

Miegā cilvēks pavada aptuveni trešo daļu no sava mūža - to dzirdam gan no mediķu, gan no guļamistabas mēbeļu un gultas piederumu ražotāju mutes. Trešdaļa no diennakts ir astoņas stundas. Kāds to ievēro, kāds - ignorē, un tā nav tikai mūsdienu iezīme. Napoleons Bonaparts, kad viņam jautāts, cik daudz miega cilvēkam vajadzīgs, esot atbildējis: sešas stundas vīrietim, septiņas - sievietei un astoņas - muļķim. Mārgareta Tečere esot naktsmieram atvēlējusi tikai četras stundas un regulāri gulējusi diendusu. Līdzīgi II pasaules kara laikā rīkojies Vinstons Čērčils. Savukārt Alberts Einšteins laiku miegam neesot žēlojis - viņš naktī gulējis 10 stundas un nosnaudies arī dienā.

Plānota un neplānota diendusa

Ir cilvēki, kuriem diendusa ir regulāra dienas režīma sastāvdaļa, piemēram, klusā stunda pēc pusdienām, jo viņi ievērojuši, ka pēc tam jūtas mundrāki un ir labākas darbaspējas. Zemēs ar karstu klimatu tradicionāla ir siesta - atpūta dienas laikā, kad saules svelme ir visintensīvākā.

Var ieplānot diendusu tad, ja vakarā nāksies palikt nomodā ilgāk nekā parasti, piemēram, pirms došanās uz darbu nakstmaiņā, vai arī nākamajā dienā būs agrāk jāceļas. Pat ja neizdodas iemigt, neliela atpūta nāk par labu.

Vēlēšanās nosnausties var uznākt arī neplānoti, kad cilvēks pēkšņi jūtas noguris un nespēj produktīvi strādāt. Tādā gadījumā vislabāk ir ļauties miegam vai, ja tas nav iespējams, paņemt kaut vai īsu pārtraukumu un izkustēties, jo darbošanās tik un tā nebūs īpaši rezultatīva. Eksperti uzsver, ka visvairāk tas attiecas uz tādām profesijām kā šoferi. Samiegojies biroja darbinieks, kurš pieļauj kļūdas, vismaz neapdraud citu cilvēku dzīvību, kamēr samiegojies autovadītājs tiek pielīdzināts dzērājšoferim.

Ja pārāk bieži notiek tā, ka dienas laikā cilvēks jūtas miegains un tas traucē darbam un sadzīvei, tad acīmredzot ar viņa dienas režīmu kaut kas nav kārtībā. Ja nav nodrošināts regulārs pietiekami ilgs naktsmiers, tad diendusa situāciju neglābs. Īpaši uzmanīgam jākļūst, ja miegainība un nogurums pēkšņi jūtami palielinās, kaut arī citi apstākļi nav mainījušies - tas var liecināt par kādas slimības sākumu, tāpēc jākonsultējas ar ārstu.

Diendusas pozitīvais efekts

Miega pētnieki norāda, ka progresīvam darba devējam, ja vien profesijas specifika to pieļauj, ir vērts radīt apstākļus, lai personālam būtu iespējams pagulēt 30-90 minūtes ilgu diendusu. Pēc tam smadzenes strādā produktīvāk, pieaug radošums, uzlabojas garastāvoklis, mazinās stress un nervozitāte, labāk darbojas atmiņa, tik pieļauts mazāk kļūdu un negadījumu. NASA pētījums rāda, ka samiegojušies kara lidotāji un astronauti pēc 40 minūšu ilgas diendusas spējuši uzlabot savu sniegumu par 34%, kā arī pilnībā atguvuši modrību. Grieķu pētnieki, apsekojot 400 vidēja vecuma vīriešus un sievietes, konstatējuši, ka tiem, kuri mēdz gulēt diendusu, ir mazāks paaugstināta asinsspiediena risks, līdz ar to samazinās draudi sirds veselībai, ko tas rada. Arī spāņu primārās aprūpes ārstu biedrība atzinusi, ka īsa nosnaušanās pēc pusdienām mazina stresu, nāk par labu sirds un asinsvadu veselībai, uzlabo koncentrēšanās spējas.

Nevēlamie efekti

Ne visiem cilvēkiem diendusa nāk par labu. Daži pēc tās vēl ilgi ir miegaini, nedaudz apdulluši un atzīst, ka justos labāk, ja nebūtu gājuši nosnausties - to dēvē par miega inerci. Diendusa nav domāta arī tiem, kuri naktī mokās ar bezmiegu vai sūdzas par sliktu miega kvalitāti. Lai izbaudītu pilnvērtīgu diendusu, nozīme ir arī videi. Ir cilvēki, kuri spēj atgūt možumu, uz brīdi atlaižoties turpat trokšņainā, apgaismotā darba telpā, kaut vai uz kopā sastumtiem krēsliem, citiem turpretī vajag klusāku, krēslaināku vidi un kaut cik ērtu guļvietu, bet daļa spēj iemigt tikai savā ierastajā gulētiešanas laikā un tikai savā gultā un īsa nosnaušanās darba pārtraukumā nav viņiem pa spēkam. Ja snauda ir pārāk ilga vai notiek pārāk vēlu, tā var negatīvi ietekmēt miegu naktī. Par labāko laiku, kad gulēt dienvidu, amerikāņu pētnieki atzīst periodu starp diviem un trijiem dienā.

Diendusai jābūt neilgai

Atšķirīgs ir dažādos avotos minētais ieteicamais diendusas ilgums, bet pārsvarā valda viedoklis, ka tam nav jābūt lielam. Ja snaudai var atvēlēt tikai 10 minūtes, eksperti iesaka vienkārši atlaisties gultā vai dīvānā, apsegties ar segu, bet nepārģērbties pidžamā un neaizvilkt tumšos aizkarus. Pat ja nesanāk iemigt, var vienkārši pagulēt ar aizvērtām acīm. Ja laika ir nedaudz vairāk, var praktizēt «kafijas miegu» - pirms apgulšanās izdzert tasi kafijas. Lai kofeīns iedarbotos, tam vajag 20-30 minūtes, šajā laikā cilvēks pagūst nosnausties, un, kad sākas kofeīna radītais efekts, viņam ir viegli pamosties un piecelties.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers