Valdība, atbalstot nākamā gada prioritāros pasākumus, kam nākamā gada budžetā novirzīs papildu finansējumu gandrīz 290 miljonu apmērā, kā absolūtu prioritāti izvirzījusi veselības nozari.
Veselības aprūpes veicināšanai valdība nākamgad atļausies papildus piešķirt lauvas tiesu no visa prioritāšu budžeta - 200 miljonus. Taču Ministru kabinetam jau šogad būs jālemj, vai dot naudu akūtu problēmu novēršanai Latvijas lielākajās slimnīcās. Tam nepieciešami vismaz 16 miljoni eiro.
Pagājušās nedēļas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē klīnisko universitāšu slimnīcu - Bērnu slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un Rīgas Austrumu slimnīcas - vadītāji informēja par situāciju ar slimnīcu parādiem, zaudējumu apmēru, kas vislielākajā mērā radies no tā, ka krīzes gados slimnīcām būtiski samazināja finansējumu un joprojām ar tarifu starpniecību par sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem maksā tikai daļu no šo pakalpojumu vērtības. Slimnīcas uzņem un ārstē vairāk pacientu, nekā tām samaksā. Īpaši saspringtā situācijā no finanšu viedokļa ir Rīgas Austrumu slimnīca, kas ir lielākā Latvijas slimnīca un uzņem lielāko īpatsvaru vissmagāko pacientu, piemēram, politraumu gadījumā. Slimnīcu aplēses liecina, ka vēl šogad akūtu jautājumu risināšanai nepieciešami vismaz 18 miljoni eiro.
Ekrānšāviņš no avīzes
Veselības ministrija jau ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu ministrijai klīnisko universitātes slimnīcu uzkrāto saistību segšanai 2017. gadā un vakar to iesniegusi Valsts kancelejā. Veselības ministrija valdībai lūdz 16,4 miljonus eiro Rīgas Austrumu slimnīcas (11 miljonu eiro apmērā) un Stradiņa slimnīcas (5,4 miljonu eiro apmērā) saistību segšanai, Neatkarīgā noskaidroja ministrijā. Šī ziņojuma izskatīšana varētu būt kādā no tuvākajām Ministru kabineta sēdēm.
Otrdien valdība ir atbalstījusi nākamā gada valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļu, tostarp finansējumu prioritārajām nozarēm, kur veselības nozarei ir paredzēts rekordliels pieaugums - 200 miljoni eiro, kas, kā uzsver premjerministrs Māris Kučinskis, ļaus kopējam veselības nozares finansējumam pārsniegt vienu miljardu eiro. Tiesa, tas gan neļauj veselības budžetam pārsniegt vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta, kas saskaņā ar valdības deklarāciju un rīcības plānu ir mērķis šajā nozarē. To ļaušot turpmākie gadi. Jāatgādina, ka, rēķinot no iekšzemes kopprodukta, Latvijā finansējums veselībai ir viszemākais Eiropas Savienībā, kur vidēji veselības aprūpei tērē 6-7 procentus.
Viena no galvenajām veselības aprūpes nozares prioritātēm ir ārstniecības personu atalgojuma palielinājums. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai skaidroja, ka šai prioritātei tiks novirzīta nauda viena procenta apmērā no sociālo iemaksu palielināšanas, tas ir, vairāk nekā 80 miljoni eiro. Taču mediķu darba samaksas palielinājumam kopumā saskaņā ar pašas ministrijas plāniem nepieciešami 112 miljoni eiro. Pārējais finansējuma palielinājums tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, bet detalizētu skaidrojumu pa pozīcijām pašlaik Veselības ministrija vēl nav gatava sniegt.
Valdības prioritāšu sarakstā ir arī demogrāfija, par ko politiķi vienojās jau pagājušajā nedēļā, proti, dzimstības sekmēšanai nākamajā gadā plānots papildus atvēlēt 28,2 miljonus eiro. Šīs naudas sadalījums precīzi nav zināms.
