Ejot Rīgā pāri K. Valdemāra ielai, rīdziniece Ausma pustumsā nesaskatīja, ka remonta dēļ ielas segums vietām ir noņemts, tālab – nelīdzens. Paklupa un nonāca slimnīcā. Sasitumi, trīs šuves uz deguna un dažas dienas pēc negadījuma – policijas vizīte mājās.
Septiņdesmit gadu vecā sieviete par to brīnījās, jo nezināja, ka viņas kritiens ir policijas intereses vērts. Viņa tikusi iztaujāta par apstākļiem, kādos guvusi traumu. Policisti arī atstājuši informāciju, kur zvanīt, lai varētu prasīt zaudējumu atlīdzību no remonta darbu veicējiem. Sievietei vēl nav skaidrs, vai viņai ir tiesības vērsties pret ielas remontētājiem, un viņa nav izlēmusi, vai to darīs. Šobrīd viņa priecājas, ka kauli veseli un nav jāārstējas slimnīcā.
Rīgas Pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis saka - policistu vizīte ir likumsakarīga, jo ikvienā gadījumā, kad ir aizdomas par traumu, kas gūta kādas citas personas pārkāpuma dēļ, policistiem jānoskaidro visi apstākļi. Šajā gadījumā par cietušo seniori ziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsti, kuri sievieti aizveda uz slimnīcu.
Līdzīgi notiek arī ziemā, kad cilvēki gūst traumas uz nenotīrītām ietvēm vai no jumtiem krītošu lāsteku vai sniega blāķu dēļ. Tiklīdz mediķi konstatē, ka cilvēks guvis miesas bojājumus, viņi informē Valsts policiju, bet, ja kā Ausma - krītot uz ielas un gūstot traumas remonta darbu dēļ, tad Pašvaldības policiju. Pārbaudot negadījuma vietu, policisti vērtē, vai būvnieks ir saucams pie administratīvās atbildības normatīvu prasību neievērošanas dēļ, vai arī gājēja bijusi neuzmanīga un nav ievērojusi brīdinājuma zīmes, ja tādas bijušas, norobežojumu u. tml.
Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency
T. Sadovskis piebilst, ka Rīgas pašvaldības rīcībā nav statistikas par šā gada intensīvo remonta darbu dēļ gūtajām traumām, bet, visticamāk, tādu gadījumu nav daudz. Rīgas centrā ielu remonti ilgs vēl šonedēļ, bet vietām - vēl oktobrī. Augusta nogalē, kad Rīgas domes deputāti apskatīja, ciktāl būvnieki tikuši ar brauktuvju un ietvju remontiem, Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins teica, ka līdz nākamajai remontu sezonai pašvaldība varētu izstrādāt vienotu norobežojošo barjeru standartu visā pilsētā, tad arī būvniekiem būtu zināmi precīzāki un vienoti nosacījumi. Visticamāk, būvniekiem nāktos iepirkt plastmasas barjeras, kādas redzamas dažviet remontu vietās, bet, ja remonti Rīgā neturpināsies tikpat intensīvi kā pagājušajā gadā un šogad, tad tās nebūs vajadzīgas. Rīgas dome ielu remontētājus ir sodījusi par nepareizu satiksmes organizāciju, jo par to jāatbild būvdarbu veicējiem. Nepilnības konstatētas vairāk nekā 20 būvdarbu vietās. Pirms darbu uzsākšanas tiek saskaņots darbu organizācijas plāns, bet būvuzraugu pienākums ir rūpēties, lai tas tiktu ievērots.
Šovasar Rīgā ielu remontdarbi notiek kopumā 17 kilometru garumā, bet nākamgad tie turpināsies Brīvības ielā, tiks remontēta Aleksandra Čaka un Krasta iela. Plānots, ka tiks remontēts arī Vanšu tilts un Gaisa tilts, kā arī pabeigta Salu tilta atjaunošana.
