Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

VESELĪBA: Ādas problēmas aptaukošanās gadījumā

UZTURA IZMAIŅAS un sabalansēta diēta var preventīvi samazināt ādas slimību attīstības risku, novērst priekšlaicīgu tās novecošanos un būtiski samazināt ādas vēža saslimstības risku © depositphotos.com

Aptaukošanās ir 21. gadsimta pandēmija, un tā tiek atzīta par ļoti nopietnu veselības problēmu, kas ne tikai grauj dzīves kvalitāti, bet pat apdraud dzīvību.

Kādas ir ādas dermatoloģiskās un estētiskās īpatnības pacientiem ar aptaukošanos un metabolo sindromu, skaidro VC 4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoveneroloģe, preventīvās medicīnas speciāliste un Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskā pētniece un Iekšķīgo slimību katedras pasniedzēja Dr. Jana Janovska.

Ietekmē ādas fizioloģiju

«Aptaukošanās gadījumi, kad ķermeņa masas indekss [ĶMI] ir lielāks par 30 kg/m² vai vairāk, sastopami arvien biežāk. Kādi ir aptaukošanās iemesli? Tie var būt dažādi, jo aptaukošanos ietekmē gan ģenētiski faktori, gan apkārtējā vide. Pamatojoties uz pētījuma datiem, aptuveni 60-70 procentos gadījumu šī problēma attīstās ārējās vides ietekmes rezultātā un tikai 30-40 procentu ietekmē ģenētika un predispozīcija,» stāsta Dr. Jana Janovska. Viņa norāda: cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa svaru ļoti svarīga ir diētas un pārtikas izvēle, sociāli ekonomiskais faktors un uzvedības paradumi. Jo aptaukošanās attīstās, ja cilvēks ir mazkustīgs un uzņemtais kaloriju daudzums pārsniedz enerģijas patēriņu.

Dermatoloģe uzsver: aptaukošanās būtiski ietekmē ne tikai sirds un asinsvadu veselību, par ko daudz tiek runāts, jo tā ir nozīmīgs koronārās sirds slimības, sirds kambaru disfunkcijas, hroniskas sirds mazspējas, insulta, aritmijas, kā arī cukura diabēta attīstības riska faktors. Palielināts ķermeņa svars ietekmē arī ādas fizioloģiju, tās estētisko stāvokli un veselību. «Priekšlaicīga ādas novecošanās ir saistīta ar ādas strukturālām izmaiņām: āda kļūst plānāka, pavājinās ādas funkcionālais stāvoklis, un tā vairs nespēj veikt savas normālās, bioloģiskās aizsargfunkcijas, t. i., barjerfunkciju, imūno, receptoro un termoregulācijas funkcijas. Tiek traucētas arī tauku un sviedru dziedzeru funkcijas, pasliktinās kolagēna struktūra un kvalitāte, tiek kavēta brūču dzīšana un mikro/makro cirkulācija. Tāpat cilvēkiem ar aptaukošanos ir paaugstināts ūdens zudums ādā (evoporizācija), kas būtiski ietekmē ādas barjerfunkcijas īpašības un paaugstina risku dažādu infekciju attīstībai.»

Paātrina novecošanos

«Cilvēkiem, kuriem ir metabolais sindroms (MetS), kas ir vislielākais mūsdienu veselības drauds, tiek bojāti ne tikai vairāki orgāni, bet arī āda, jo, attīstoties iekaisumam un oksidatīvajam stresam (OS) ar brīvo radikāļu akumulācijas starpniecību, paātrinās ādas novecošanās procesi,» stāsta Dr. Jana Janovska. Viņa paskaidro: gadījumā, kad zūd līdzsvars starp brīvo radikāļu veidošanos un antioksidantu klātbūtni, organisms kļūst neaizsargāts un tiek pakļauts oksidatīvajam stresam.

«Mūsdienās brīvie radikāļi ir kļuvuši par galveno paātrinātās novecošanās cēloni, un tas ir saistīts ar to paaugstinātu klātbūtni organismā - to veicina vides piesārņojums, smēķēšana, pārtikas produkti, kuru sastāvā ir dažādas ķīmiskas vielas un pesticīdi, kā arī nepietiekamā daudzumā tiek uzņemti produkti ar augstu antioksidantu iedarbību, kas varētu pasargāt no oksidatīvā stresa.»

Preventīvās medicīnas speciāliste stāsta, ka pasaulē metabolais sindroms skar aptuveni 15% cilvēku vecumā no 40 līdz 75 gadiem, no kuriem bez glikozes tolerances traucējumiem tas sastopams 15% sieviešu un 10% vīriešu.

Daktere stāsta, ka pamatā brīvie radikāļi jeb reaktīvās skābekļu formas ir ksenobiotiķu sabrukšanas produkti (tie ir ķīmiskie aģenti, organismam svešas vielas) un metabolīti (ķīmiski savienojumi, kas iesaistīti vielmaiņas reakcijās). Ksenobiotiķi ir medikamenti, kosmētiskie līdzekļi, dažādas ķīmiskas vielas, sintētiskie vitamīni.

Degradē kolagēnu

«Pēc Starptautiskās Diabēta federācijas definīcijas, metabolais sindroms iekļauj sevī: centrālā tipa aptaukošanos, dislipidēmiju (lipīdu vielmaiņas traucējumi), glikozes tolerances traucējumus un arteriālo hipertensiju (paaugstināts asinsspiediens). Mūsdienās tas sastopams arvien biežāk - reizē ar pieaugošo aptaukošanos un mazkustīgo dzīvesveidu. Ir zināms, ka tieši abdominālo jeb viscerālo tauku (tie apņem vēdera dobuma iekšējos orgānus) daudzums ir cieši saistīts ar cukura diabētu un kardiovaskulāro slimību risku,» stāsta dermatoloģe, norādot, ka MetS negatīvi ietekmē arī cilvēka lielāko orgānu - ādu, pasliktinot tās pamatfunkcijas un tādējādi veicinot paātrinātu novecošanos.

«Oksidatīvais stress negatīvi ietekmē kolagēna biosintēzi (tas degradē kolagēnu), turklāt ar sīkajiem kolagēna fragmentiem tiek bloķēta jauna kolagēna sintēze. Tas ir būtisks komponents ādas novecošanās procesā,» skaidro Dr. Jana Janovska.

Viņa paskaidro arī, ko nozīmē abdomināla aptaukošanās: ja vīriešiem vidukļa apkārtmērs ir virs 101 centimetra, bet sievietēm - virs 88 centimetriem.

Biežāk sastopamās slimības

«Ir vairākas ādas slimības, kas tiek saistītas ar metabolā sindroma klātbūtni - pamatojoties gan uz hroniska latenta iekaisuma persistēšanu (esamību) organismā, gan uz oksidatīvo stresu. Un, pamatojoties uz pasaulē vadošo pētnieku datiem, patoģenēzes pamatā ir ādas antioksidatīvo spēju trūkums jeb nepilnvērtība un ekskretoro jeb izdalītājfunkciju traucējumi. Visbiežākās neiekaisīgas ādas slimības, kas tiek novērotas pie metabolā sindroma, ir: ādas kseroze (sausums), diabētiskā dermopātija (asinsvadu kapilāru sašaurināšanās un tam sekojoši mikrocirkulācijas traucējumi, kā rezultātā āda kļūst violeta un var parādīties nedzīstošas čūlas), sejas eritroze (pastāvīgs apsārtums), ksantohromija (dzelte), pseidosklerodermija (sistēmas skleroze), melnējošā akantoze (acanthosis nigricans - tumša, sabiezējusi āda), psoriāze un ādas papilomatoze (ādas kārpas),» uzskaita Dr. Jana Janovska, piebilstot, ka šo sarakstu papildina arī dažādas sēnīšu infekcijas, akne (acne vugaris) un rozācija (acne rosacea). Turklāt šiem pacientiem ir arī paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi, jo pie metabolā sindroma novērojami glikozes tolerances traucējumi un glikācija. Un vienā no jaunākajiem pētījumiem, ko šā gada maijā aprakstījuši Japānas zinātnieki, atklāts, ka glikācija stimulē melanocītus, izraisot hiperpigmentāciju un bojājumus audu ģenēzē.

DIĒTA ĀDAS SLIMĪBU KOREKCIJAI

*ACNE VULGARIS JEB PINNES

Pēc aknes attīstības patofizioloģijas faktiem, diēta neietekmē slimības attīstību un gaitu, taču ir daži produkti, kas veicina piņņu uzliesmojumus un intensitāti.

- Pirmkārt, tas ir piens, kas fizioloģiski ir domāts teļiem - tajā ir dabiski augšanas hormoni un anaboliķi, kas var ietekmēt cilvēka hormonālo statusu un aknes paasināšanos.

- Otrkārt, ogļhidrātu ietekmē pastiprināti izdalās insulīnam līdzīgais augšanas faktors, kas savukārt var atspoguļoties kā paaugstināta baktēriju kolonizācija. Tie ir produkti ar augstu glikēmisko indeksu: cukurs, baltā maize, baltie rīsi, kas ātri absorbējas organismā, krasi paaugstinot glikozes līmeni asinīs. Šīs svārstības ietekmē tauku dziedzeru darbību, paaugstinot to funkciju, un - āda kļūst taukaināka.

* ĀDAS PIRMSVĒŽA STĀVOKĻI, ĀDAS VĒZIS

- Ir veikti ļoti daudzi pētījumi, kas pierāda, ka ādas vēža attīstības risku samazina diēta, kas bagāta ar augļiem un dārzeņiem. Šo sarakstu papildina vitamīni C un E, betakarotīns un selēns, kā arī kurkuma, soja, greipfrūti un avenes - tie krasi samazina DNS bojājumu, kas ādas šūnās rodas ultravioletā starojuma ietekmē, veicinot onkogēno transformāciju.

* PRIEKŠLAICĪGA ĀDAS NOVECOŠANĀS

- Ādas sabiezējums, sausums, trauslums un elasticitātes zudums attīstās kolagēna un elastīgo šķiedru izmaiņu dēļ, ko ietekmē mūsu diēta. Lietojot uzturā cukuru, organismā notiek glikācijas procesi, kas ieslēdz paātrinātas novecošanās mehānismus. Tāpēc uzturs, kas bagāts ar produktiem, kas satur augstu glikēmisko indeksu (GI), izraisa organismā palielinātu toksisku glikācijas galaproduktu akumulāciju, un tas jau ir nopietns faktors arī hronisku slimību attīstībai. Jo cukurs saista kolagēnu, radot ķīmiskas pārmaiņas jeb glikācijas procesu, un tā rezultātā kolagēna audi salīp, sliktāk notur ūdeni un deformējas, palēninot dabiskos ādas atjaunošanās procesus. Vizuāli tas izpaužas kā ādas tonusa zudums.

- Produkti, kas inhibē jeb ierobežo glikācijas galaproduktu akumulāciju organismā, ir garšaugi un garšvielas - oregano (raudene), kanēlis, ingvers, ķiploki, kā arī produkti, kas bagāti ar lipolskābi - brokoļi, spināti, tomāti un Briseles kāposti.

ĶERMEŅA MASAS INDEKSS (ĶMI)

To aprēķina, lietojot šādu formulu:

ĶMI = svars (kg) : augums (m)²

- Ja skaitlis, ko iegūstat, ir no 18,5 līdz 24,99, jums ir normāla ķermeņa masa

- Ja iegūtais skaitlis ir no 25 līdz 29,99, jums ir lieka ķermeņa masa

- Bet ja ĶMI ir virs 30, jums ir aptaukošanās, kas nopietni apdraud sirds veselību un dzīvību