Nedaudz mazāk kā pusei Latvijas bērnu ir veselības problēmas, vēsta Latvijas Pediatru asociācijas prezidente Ilze Grope.
Eksperte norādīja, ka 3,7% bērnu ir hroniskas slimības un nedaudz vairāk par 30% ir bērni, kas slimo un kuriem varētu attīstīties hroniskas slimības. Apmēram 60% bērnu ir pilnīgi veseli. Slimie bērni ir tie, kas biežāk nonāk pie ģimenes ārsta, kā arī slimnīcās, kur sastop arī citus slimus pacientus un iegūst jaunas slimības.
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, slimības gadījumu skaits bērniem pirmajā dzīves gadā pērn palielinājies, salīdzinot ar 2015.gadu. Pērn tika reģistrēts 62 081 slimības gadījums, savukārt 2015.gadā - 55 027 gadījumi.
facebook.com/SPKC
Pēc Gropes domām, visticamāk, bērni pirmajā dzīves gadā nav sākuši slimot vairāk, un slimo bērnu lielais skaits varētu būt saistīts arī ar to, kā tiek apkopoti dati par bērnu saslimšanu pirmajā dzīves gadā, proti, par slimiem tiek reģistrēti visi bērni, kas griežas ārstniecības iestādē, visbiežāk tā ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS). Lai arī cik saslimšana būtu neliela, bērns statistikā parādās kā slims, piebilda asociācijas prezidente.
Viņa norādīja, ka biežākās slimības bērniem pirmajā dzīves gadā ir elpceļu un zarnu infekcijas. "Laimīgā kārtā, ja pirms diviem vai trim gadiem rota vīruss bija visbiežākā slimība, tad, pateicoties vakcīnai, šobrīd skaits samazinās," piebilda Grope.
Pēc SPKC datiem, pērn visvairāk jeb 38 023 bērnu slimoja ar elpošanas sistēmas slimībām, tostarp 5505 bērniem bija akūts bronhīts, 750 - pneimonija, bet 556 - gripa.
Vienlaikus pērn 2566 bērniem bija nervu sistēmas un maņu orgānu slimības, tostarp 32 - bērnu cerebrālā paralīze un 29 - kurlums. Savukārt 2269 bērni slimoja ar infekcijas un parazitārajām slimībām, tostarp 1059 - ar zarnu slimībām, liecina SPKC dati.
