Svētdiena, 19.novembris
Veselība | 15.jūnijs, 15:05
Ilze Zonne

VESELĪBA: Pielāgo vidi darbiniekam, nevis darbinieku videi

Ko jūs darāt, ja savā darba vietā nejūtaties labi un kaut kas traucē strādāt? Kāds mēģina pierast pie neērtībām, cits cenšas saprast, kādēļ tās rodas un kā traucēkļus novērst. Tās nebūt nav kaprīzes un egoistiskas rūpes par sevi, jo no darba apstākļiem atkarīgs arī darba rezultāts. Te prātā nāk vārds «ergonomika» – nereti dzirdēts pa ausu galam, nozīmi ikdienas steigā nemaz īsti nenoskaidrojot.

«Vārdam «ergonomika» ir grieķu izcelsme, tulkojumā ergon nozīmē - (cilvēka) darbs un spēks, nomos - likums vai noteikumi,» skaidro rehabilitācijas centra Jaunķemeri ergoterapeite Zane Liepiņa.

- Kas ir ergonomika, un kādi - tās uzdevumi?

- Ergonomika ir multidisciplināra zinātnes nozare, kas pamatā balstās uz cilvēka anatomiju, fizioloģiju un psiholoģiju un pēta cilvēka attiecības ar darba vidi, jo cilvēks ir ergonomikas centrā. Ergonomikas mērķis ir ietekmēt darba uzdevumus, darba izpildījumu, darba veikšanas tehniku, lai radītu drošus, veselīgus, komfortablus darba apstākļus un darba vietu. Ergonomikas uzdevums ir darba vidi pielāgot darbiniekam, nevis darbinieku pielāgot darba videi. Slodze un kustības, kas nepieciešamas darba uzdevuma veikšanai, jāsamēro ar cilvēka darba vietas izmēriem - lai viņš varētu veikt darbu ar minimālu skaitu kustību, kas novērstu nevajadzīga noguruma rašanos un panāktu augstāku ražīgumu pēc iespējas īsākā laika posmā.

- Kas ir ergoterapija?

- Ergoterapija ir veselības aprūpes specialitāte, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām aktivitātēm un kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda veselību un labklājību visos dzīves aspektos. Ergoterapeita galvenais darba mērķis ir maksimāla personas spēju izmantošana funkcionālās neatkarības uzturēšanai, atjaunošanai un veicināšanai strādājot. Latvijā ergoterapeiti vairāk nodarbojas ar pacientiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, ko izraisījušas dažādas slimības un traumas, bet daudzi ergoterapeiti ir pievērsušies arī praktiski veseliem cilvēkiem, kuru darba vidē ir riski, kas nākotnē var radīt arodslimības, ja vien netiks mainīta situācija darba vidē un indivīda darba veikšanas paradumos. Ergoterapeita iesaistīšanās ir ļoti nozīmīga, jo ergoterapeits ir kompetents darba vides pielāgošanā, viņš skata cilvēku kā vienotu veselumu un meklē risinājumus, lai darba vide sniegtu iespēju veikt kvalitatīvas un jēgpilnas darbības, kā arī izglīto cilvēku par dažādu adaptīvu tehniku lietošanu ikdienā, lai izvairītos no arodslimībām un prognozējamas invaliditātes.

- Ar kādām citām specialitātēm jāsadarbojas ergoterapeitam?

- Ergoterapeits visbiežāk strādā komandā ar citiem rehabilitācijas speciālistiem, piemēram, rehabilitācijas prakses kontekstā viņš sadarbojas ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, fizioterapeitu, audiologopēdu un citiem speciālistiem, bet, ja pacienta problēmas saistītas ar arodveselību, tad sadarbība var būt arī ar darba drošības speciālistu, arodārstu. Sertificēts ergoterapeits var praktizēt arī kā monoprofesionālis.

- Cik liels ir to pacientu īpatsvars, kuri vēršas pie ergoterapeita tieši pēc konsultācijas par ergonomikas principu lietošanu darba vidē? Vai strādājošie vēlas konsultēties profilaktiski vai arī tikai tad, ja ir radušās kādas veselības problēmas?

- Rehabilitācijas centrā Jaunķemeri visbiežāk pacients pie ergoterapeita nonāk ar ārstējošā ārsta nosūtījumu, jo viņam ir funkcionāli traucējumi, piemēram, muguras sāpes, karpālā kanāla sindroma vai locītavu deformāciju radīti ikdienas aktivitāšu ierobežojumi, arodslimība vai arī prognozējama invaliditāte. Pēdējos gados pacienti arvien biežāk piesakās uz ambulatoru ergoterapeita konsultāciju paši pēc savas iniciatīvas, cita starpā viņi vēlas uzzināt arī par darba vides pielāgošanu un ergonomikas pamatprincipu apguvi ikdienā. Visbiežāk tie ir cilvēki, kuri jau saskārušies ar funkcionāliem traucējumiem. Ergoterapeitu arī bieži aicina uz ārstniecības personu profesionālo organizāciju semināriem un konferencēm, lai izglītotu mediķus par ergonomikas principu ieviešanu ikdienas darbā, piemēram, pēdējā laikā esmu izglītojusi Latvijas Zobārstu asociācijas biedrus, Latvijas Farmaceitu biedrības biedrus un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas biedrus. Manuprāt, tā ir laba tendence, ka ārstniecības personas beidzot sāk apzināties darba vides ietekmi uz veselību, jo diemžēl arodslimību izplatība ārstniecības personu vidū ir ļoti augsta.

- Kā jūs iegūstat informāciju par situāciju pacienta darba vidē? Vai, novērtējot pacienta funkcionālās spējas un vispārējo stāvokli, jau ir iespējams spriest par to, kas darba vidē nav pareizi?

- Ergoterapeits izvērtē daudzus pacienta funkcionēšanas aspektus, piemēram, kustību apjomu, muskuļu spēku, satvērienu, sīko motoriku, sēdēšanas pozu, veic antropometriskos mērījumus, kā arī novērtē ikdienas aktivitātes un to veikšanas paradumus, piemēram, smagu priekšmetu pārvietošanu, darbu pie datora u.c. Novērtējumā ergoterapeits ņem vērā trīs būtiskus komponentus un to mijiedarbību: persona, vide, nodarbe. Ne vienmēr ir iespējams novērtēt situāciju klātienē, tādēļ bieži izmantojam arī fotogrāfijas vai video no darba vides, kurā cilvēks redzams darbībā. Reizēm nākas secināt, ka darba vide ir labi iekārtota - iegādāts funkcionāls biroja krēsls, labs darba galds un cits aprīkojums, bet cilvēks nezina, kā noregulēt darba galda un krēsla augstumu, kā novietot monitoru, lai tas būtu saskaņā ar ergonomikas pamatprincipiem un nekaitētu veselībai darba veikšanas laikā. Reizēm vainojami paša darbinieka paradumi, kurus nav nemaz tik vienkārši mainīt. Ergoterapeitam jāvērtē arī indivīda fiziskā aktivitāte, jo straujā tehnoloģiju attīstība veicina mazkustīgumu, kas, kombinējoties ar sēdošu darbu statiskā pozā, negatīvi ietekmē veselību. Visbiežāk sēdošs darbs rada muskuloskeletārās sistēmas traucējumus - muskulatūras disbalansu, sāpes mugurkaulājā, ekstremitātēs, stājas traucējumus, kustību apjoma ierobežojumus, kas būtu jārisina kompleksi, t.i., novērtējot darba vidi un personas darbību un tad sniedzot ieteikumus.

- Kādas ir biežākās jūsu pacientu problēmas, kas saistītas ar ergonomikas principu neievērošanu darbā?

- Tas ir diskomforts un muguras sāpes, kas saistītas ar ilgstošām piespiedu pozām, biežām un vienveidīgām kustībām, rokas funkcijas traucējumi (tirpšana, sāpes, samazināts muskuļu spēks, locītavu deformācijas), nereti minētie traucējumi izraisa darbspēju zaudējumu.

- Vai pacientiem ir izpratne par to, kā un kāpēc jāpielāgo darba vieta viņu individuālajām vajadzībām, vai viņi ir gatavi to darīt?

- Uz šo jautājumu ir sarežģīti atbildēt viennozīmīgi, jo situācijas ir ļoti dažādas. Ergoterapeits, protams, priecāsies par jebkuru pacientu, kurš ieradīsies uz konsultāciju motivēts un gatavs sadarbībai, uzklausīs padomus un ieviesīs tos dzīvē, bet ergoterapeita pienākums ir arī izglītot, informēt, motivēt tos pacientus, kuriem nav skaidrs, kādēļ jāpielāgo darba vieta un jāmaina darba veikšanas paradumi. Tādēļ ir jāatrod īpaša pieeja katram pacientam. Sens ķīniešu sakāmvārds vēsta: kad es dzirdu, tad es aizmirstu, kad es redzu, tad es atceros, kad es daru, tad es saprotu. Ir svarīgi ne tikai izglītot, bet arī pacientam un ergoterapeitam kopā atrast vislabākos praktiskos risinājumus.

- Ko varat ieteikt gadījumos, kad pacients stāsta, ka darba devējs ir neatsaucīgs un drīzāk atlaidīs viņu no darba, nekā veiks kaut kādus uzlabojumus darba vidē? Vai ir arī tādi darba devēji, kuri paši nosūta pie jums savus darbiniekus?

- Diemžēl ir tādi gadījumi, kad pacienti norāda, ka darba devējs neveic uzlabojumus darba vidē. Tad jānoskaidro reālā situācija, jo Latvijā ir normatīvie akti, kuri nosaka dažādas normas, kas darba devējam jāievēro, piemēram, tas ir attiecināms uz darba vides iekārtošanu darbiniekiem, kuri ikdienā izmanto datoru, darba vides pielāgojumi, kas attiecināmi uz smagu priekšmetu pārvietošanu, arī uz pacientu aprūpes procesu ārstniecības iestādēs vai sociālās aprūpes institūcijās, kā arī regulējums par telpu ventilāciju, apgaismojumu u.c. Reizēm tas ir tikai darbinieka subjektīvs pieņēmums, ka darba devējs neveiks vides uzlabojumus, tādēļ ergoterapeits iesaka informēt darba devēju par vajadzību uzlabot darba vidi, sniedzot konkrētus ieteikumus darbiniekam. Darba devēja interesēs ir samazināt strādājošā darbnespējas periodus, tādēļ, abpusēji konsultējoties, ir iespējams panākt pozitīvu iznākumu. Tomēr mani novērojumi ir arī tādi, ka darbinieki veic darba pienākumus rutīnā un pilnvērtīgi neizmanto tehnoloģijas un modernu aprīkojumu, lai atvieglotu darbu, jo bieži vien vecajiem paradumiem ir ļoti liels spēks. Paradumu maiņa prasa gan zināšanas, gan prasmes, kā arī zināmu laiku. Ir daudz pozitīvu piemēru, kad ergoterapeitu uz konkrēto darba vidi aicina darba devējs, tā ir iespēja konsultēt darbiniekus un darba devēju reālajā darba vidē.

***

Novārtā pamesta problēma:

Saziņas kakls

• Saziņas kakla sindroms ir stāvoklis, kas rodas no regulāras un ilgstošas skatīšanās elektroniskajās saziņas ierīcēs (viedtālrunis, planšete) ar noliektu galvu, tā pārslogojot mugurkaula kakla daļu.

• Paaugstināts saziņas kakla sindroma risks ir ikvienam, kurš regulāri lieto minētās elektroniskās komunikācijas ierīces.

• Īpaša riska grupa ir bērni un jaunieši, kas aizraujas ar elektronisko saziņas ierīču lietošanu, jo viņiem skeleta - muskuļu sistēma tikai attīstās.

• Saziņas kakla sindroma izpausmes:

- hroniskas galvassāpes

- sāpes un stīvums mugurkaula kakla daļā

- sāpes pleca locītavā

- tirpšanas sajūta rokās

Profilakses pasākumi:

• turēt elektronisko saziņas ierīci acu līmenī;

• ievērot regulārus pārtraukumus saziņas ierīču lietošanā;

• veikt stiepšanas vingrinājumus mugurkaula kakla daļai;

• var lejupielādēt lietotnes, kas ik pēc laika atgādina: «Galvu augšā!»