Viena no lielākajām un straujāk augošajām veselības problēmām mūsdienu pasaulē ir liekais svars un aptaukošanās. 20.maijā visās ES valstīs tiks atzīmēta Eiropas aptaukošanās diena, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību liekā svara problēmai un mudināt cilvēkus mainīt ieradumus.
Cik liela daļa sabiedrības cieš no aptaukošanās?
No liekā svara un aptaukošanās radītajām problēmām cieš aizvien vairāk cilvēku. Statistika ir skarba. Ja nekas netiks darīts, lai situāciju mainītu, pēc Pasaules Veselības organizācijas prognozēm 2025. gadā 50% pasaules iedzīvotāju būs aptaukojušies. Arī Latvijā ik gadu pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no liekā svara. (2002.g. Latvijā aptaukošanās problēma bija 13,4% no populācijas, 2012.gadā jau 16,9% no populācijas, bet 2014.gadā - 21,3%).
Kur ir tā robeža, pēc kuras "alus vēderiņš" kļūst par aptaukošanos?
Aptaukošanās nozīmē to, ka cilvēks uzņem vairāk kaloriju, nekā patērē, proti mēs ēdam par daudz, bet kustamies par maz. 42% Eiropas iedzīvotāju ikdienā nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Vidusmēra eiropietis dienā sēdus pozā pavada vismaz 5 stundas un uzņem par 500 kcal vairāk, kā pirms 40 gadiem.
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir viens no biežāk izmantotiem objektīviem lielumiem cilvēka svara novērtēšanā. Skaitli iegūst ķermeņa masu kilogramos divas reizes dalot ar auguma skaitlisko lielumu metros. Aptaukošanās pirmā pakāpe tiek noteikta, ja šis skaitlis ir lielāks par 30. Otrā pakāpe - ja tas ir augstāks par 35, bet aptaukošanās slimība tiek kontetēta gadījumos, ja ĶMI ir 40 un vairāk.
Kāpēc aptaukošanās tiek saukta par slimību?
Vispasaules Veselības Organizācija aptaukošanos ir definējusi kā slimību, jo tā rada virkni veselības problēmu un nav vienkārši kosmētiska problēma. Aptaukošanos nevar viegli un ātri atrisināt "aizšujot muti" vai izdzerot vienu kursu ar internetā atrodamajām brīnumzālēm. Patiesībā, internetā pieejamie svara samazināšanas līdzekļi ir nevis zāles, bet barības piedevas, kam nav nepieciešama uz komplicētiem pētījumiem un pierādījumiem balstīta reģistrācija.
Kāpēc aptaukošanos nedrīkst ignorēt?
Pirmkārt, aptaukošanās ierosina un veicina citu slimību attīstību, piemēram, paaugstinātu asins spiedienu, sirds un smadzeņu infarktu, mugurkaula un locītavu problēmas, elpošanas pārtraukumus miegā, aknu taukaino hepatozi, ginekoloģiskās un reproduktīvās disfunkcijas, palielinātu onkoloģisko saslimšanu risku, kāju vēnu problēmu un II tipa cukura diabēta attīstību.
Otrkārt, aptaukošanās samazina dzīves ilgumu. Sievietēm ar ĶMI>40 vidējais dzīves ilgums ir par 9 gadiem mazāks, vīriešiem par 12 gadiem mazāks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem svars ir normas robežās.
Treškārt, aptaukošanās rada psiholoģiskas un sociālās problēmas.
Kādi ir efektīvākie veidi, lai samazinātu svaru?
Ja pacients ir stingri apņēmies samazināt lieko svaru, viens no risinājumiem ir mainīt dzīvesveidu - paaugstināt fizisko aktivitāšu līmeni (neietilpst masāžas, strūklveida dušas u.c. pasīvas darbības) un ievērot diētu (rekomendējama konsultācija ar dietologu). Šeit neiet runa par īslaicīgām diētām, bet par ilgstošu un regulāru darbu. Otrs risinājums ir veikt bariatrisko operāciju - ķirurģisku darbību, kas palīdz pacientam zaudēt līdz 75% no virssvara.
Ar diētas palīdzību ikviens var zaudēt svaru, bet cilvēkam var būt grūtības to noturēt attiecīgā līmenī. Ja indivīds ir atkārtoti centies savu svaru normalizēt, bet tas atgriežas ar uzviju, ja ĶMI ir 35 un vairāk un ir aptaukošanās stimulētas blakus saslimšanas, tad apsverama ķirurģiska operācija.
