Par fiziskas aktivitātes labvēlīgo iespaidu uz vispārējo pašsajūtu zināms jau sen – tās ietekmē sirds strādā intensīvāk, palielinās asiņu pieplūdums audiem, organismā izdalās labsajūtas hormoni.
Ņūmeksikas Hailendas universitātes (ASV) pētnieki pievērsušies fiziskās aktivitātes hemodinamiskajiem efektiem, analizējot, kādu iespaidu uz asins plūsmu galvas smadzenēs atstāj riteņbraukšana un skriešana. Abi šie nodarbību veidi palielina asiņu pieplūdumu smadzenēm, un īpaši izteikts šis efekts ir skrējējiem, kuru pēdas spēcīgi atsitas pret zemi.
Jānis Saliņš/ F64 Photo Agency
Zinātnieki šaubījās, vai tādu pašu iedarbību nodrošina arī staigāšana, jo ejot cilvēki liek soļus vieglāk, tāpēc veica eksperimentu, kurā grupa brīvprātīgo, nodrošināti ar attiecīgām mērierīcēm, soļoja uz trenažieriem. Pat iešana mierīgā tempā palielināja asiņu pieplūdumu smadzenēm, efekts bija vērā ņemams - aptuveni pa vidu starp riteņbraukšanu un skriešanu. Arī ejot smadzenēm tiek vairāk skābekļa, līdz ar to domas noskaidrojas, palielinās prāta asums un uzlabojas pašsajūta.
