Stājoties darbā, cilvēkam jāpierod pie daudzām jaunām lietām, kas saistītas ar darba saturu, organizatoriskām niansēm, jauniem priekšniekiem un kolēģiem, gribas parādīt sevi no labākās puses, bet darba apstākļi uz šī fona nešķiet tik svarīgi. Tomēr ir traucēkļi, kurus nevar nepamanīt, un viens no tādiem ir caurvējš. Vienkārši neērtība vai faktors, kas rada risku veselībai?
Par to skaidrībā palīdzēja tikt profesore, Dr. Habil. med. Maija Eglīte (attēlā), Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja.
Robeža - 0,3 m/s
Viens no aspektiem, kas tiek analizēts, izvērtējot darba vidi, ir mikroklimats. Galvenie mikroklimata komponenti ir gaisa temperatūra, virsmu temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, gaisa kustības ātrums un siltuma starojuma (radiācijas) intensitāte.
Lielāka vai mazāka gaisa kustība notiek jebkurā telpā, lai gan mēs to ne vienmēr sajūtam. Cilvēks sāk uztvert gaisa kustību, kad tās ātrums ir 0,1 metrs sekundē. Par caurvēju ir runa tad, ja gaisa kustības ātrums pārsniedz 0,3 m/s. Cilvēks sāk to uztvert kā nepatīkamu apstākli, kas rada diskomfortu, un saka: te ir caurvējš, man pūš virsū no loga, no durvīm u.c. Caurvējš ir viens no biežāk sastopamajiem kaitīgajiem faktoriem darba vidē un arī sadzīvē.
Kā caurvējš iedarbojas
Gaisa kustības ātrumu uztver ādas receptori. Caurvējā cilvēkam ir auksti, asinsvadi sašaurinās, āda kļūst bālāka, gribas drebināties, rodas diskomforts. Tā rezultāts var būt jaunas saaukstēšanās slimības vai arī jau esošu elpceļu problēmu saasināšanās. «Analizējot darbnespējas gadījumus, mēs redzam, ka tajos uzņēmumu cehos, noliktavās vai birojos, kur caurvējš padara mikroklimatu nelabvēlīgu, cilvēki salīdzinoši biežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām,» stāsta profesore. «Šāds mikroklimats var veicināt arī perifērisko nervu iekaisumus, piemēram, radikulīts mēdz paasināties vai rasties no jauna apstākļos, kur gaiss ir auksts un tā kustības ātrums ir sasniedzis caurvēja līmeni. Radikulīts ir izplatīta slimība šoferiem, jo nereti mašīnas kabīnē regulāri valda caurvējš, piedevām darbojas arī citi kaitīgie faktori - sēdēšana piespiedu pozā un vibrācija, tāpēc mugura drīz vien cieš, sākas radikulīts un veidojas kaulu deformācijas. Tā kā dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas organisma pretestības spējas nelabvēlīgiem vides faktoriem, kādam veselības problēmas var sākties jau pēc vienas caurvējā pavadītas dienas, bet kāds varbūt izturēs daudzus mēnešus.»
Īpaši nevēlama kombinācija
Caurvējš kombinācijā ar piespiedu pozu var nodarīt sevišķi lielu kaitējumu, jo muskuļiem ir statiska slodze - tie strādā, nemainot garumu, bez kustības. Tas palielina spiedienu un pasliktina muskuļu asinsapgādi. «Līdztekus šoferiem liela pacientu grupa ir tie, kuri ilgstoši sēž pie datoriem,» atzīst M. Eglīte. «Biroju telpas mēdz būt plašas, ar lielu darbinieku skaitu, un viņiem ir grūti vienoties, kurā pusē logi būs vaļā, kurā ciet, ventilācija vai gaisa kondicionētājs darbojas pilnā sparā, caurvējš nav novēršams, darbinieki ilgu laiku pavada pie datoriem piespiedu pozā, ar noliektu galvu. Jau desmit gadu laikā daudziem var attīstīties kakla daļas, plecu un elkoņu problēmas, cieš arī plaukstas. Ja telpās ir caurvējš, tas viss liek ciest vēl vairāk, nervi iekaist, piespiedu pozā deformējas kakla skriemeļi.»
Vēlamie pārkārtojumi
Vispirms jāpadomā, kādus pārkārtojumus darba vietā varētu veikt, lai novērstu caurvēju. «Protams, ir lielas noliktavu un veikalu ēkas, kur abās pusēs ir ieejas un izejas un ir grūti kaut ko regulēt, bet ir arī tādi cehi vai biroji, kur iespējams vienā pusē turēt logus ciet, otrā vaļā, un darbinieki paši par to varētu vienoties, taču nekas tāds viņiem nav ienācis prātā,» saka profesore. «Ja ventilators darbojas pārāk spēcīgi, var samazināt apgriezienus. Ja citādi nav iespējams jautājumu risināt, var vienoties par noteiktām pauzēm, kuru laikā telpas tiek izvēdinātas un darbinieki var piecelties, pastaigāt, izkustēties, iziet laukā, bet pārējā laikā logus turēt aizvērtus, lai nebūtu caurvēja.
Pastāv iespēja pieaicināt kompetentus speciālistus, kuri pārzina arodveselības un darba aizsardzības jautājumus, lai viņi apseko darbavietas un sniedz savus ieteikumus, bet ne visi to izmanto. Mani kolēģi ir bijuši daudzos cehos un birojos un ieteikuši, kas darāms, lai mazinātu kaitīgo faktoru ietekmi. Bieži vien pārkārtojumi birojos jāsāk ar mēbeļu pārvietošanu, lai datoru starojums neplūstu pretim sēdošo kolēģu virzienā, bet datorgaldi būtu izvietoti gar sienām vai logiem. Tad var domāt, kā regulēt mikroklimatu un citus faktorus. Arī iegādājoties biroja mēbeles, ir vērts konsultēties ar speciālistiem, kuri pārzina ergonomiku. Veikalos reizēm gadās redzēt ļoti nepārdomātas konstrukcijas mēbeles, piemēram, datorgaldiņu, kuram apakšā ir skapītis un līdz ar to nav vietas datora lietotāja kājām. Reizēm cilvēkiem vienkārši nav ienācis prātā noregulēt krēsla vai monitora augstumu, kaut arī to var izdarīt.»
Atbilstošs apģērbs
Ja tomēr jāstrādā apstākļos, kur ir caurvējš, piemēram, noliktavā, veikala kasē vai arī pie stūres, jāvalkā atbilstošs apģērbs. Piemēram, daudzi autovadītāji lieto mugurai pieguļošas siltas jostas, lai caurvējš netiktu klāt. Ja nav saprotams, kā dienas gaitā mainīsies laika apstākļi un kādus pārsteigumus sagādās apkures sistēma, vēlams turēt darbā kādu papildu jaciņu un apavus, lai nodrošinātos pret negaidītām apstākļu maiņām.
Pielāgoties mainīgiem laika apstākļiem palīdz arī norūdīšanās, piemēram, no rītiem ejot dušā, var pakāpeniski pazemināt ūdens temperatūru; var vienkārši norīvēties ar rupja auduma dvieli, kas samērcēts aukstā ūdenī, var izmantot kontrastdušu u.c. Norūdīšanos veicina arī biežas pastaigas ārā, mērķtiecīgi izvēloties ne pārāk biezu apģērbu. Toties pēc atgriešanās no pastaigas jāatrodas siltumā un nekādā gadījumā nav jāsēž caurvējā - jāuzmanās, lai nebūtu krasas temperatūras maiņas, kas var nodarīt pāri organismam.
Pamazām jāmainās attieksmei
Nelabvēlīgu faktoru novēršana darba vidē ir tikai neliela daļa no pasākumu kompleksa, lai strādājošie būtu veseli un justos labi. Visdažādāko specialitāšu ārsti uzsver, ka ļoti būtiska ir fiziskā aktivitāte. «Cilvēki bieži vien neņem galvā ieteikumu vingrot,» norāda M. Eglīte. «Es pati organizēju šādus pasākumus, uzaicinu instruktoru, bet no paredzētajiem 50 dalībniekiem atnāk trīs. Pat medicīnas māsas saka: mēs jau darbā kustamies, visu laiku kaut ko ceļam... Tās ir vienveidīgas kustības, bet instruktors iemācītu citas - tās, kas vajadzīgas, lai atslābinātu saspringtās muskuļu grupas. Ir vajadzīgs speciālists, kurš var iemācīt atbilstošus vingrojumus gan tiem, kuri ceļ smagumus, gan tiem, kuri diendienā sēž pie datora. Daudziem nepatīk vingrot, bet vienkārši vajag to iesākt un pareizi noorganizēt. Tam būtu nepieciešamas telpas, kuru parasti darbavietās diemžēl nav. Daudzi man ir teikuši, ka veselības stiprināšanas nolūkā brauktu uz darbu ar velosipēdu, kāds labprāt veiktu šo distanci skrienot vai ātri soļojot. Bet atkal problēma: darbā nav iespējas nomazgāties un pārģērbties. Nevar taču sēdēt visu dienu sasvīdis un ja vēl caurvējā - tad var tūlīt saslimt. Mans ieteikums: ja darbavietā veic remontu, tad der padomāt arī par duškabīnes ierīkošanu. Man ir prieks par darba devējiem un darba ņēmējiem, kuri par šiem jautājumiem pamazām sāk interesēties. Varbūt ar laiku sasniegsim tādu pašu izpratnes līmeni kā Skandināvijas valstīs. Tur sastapu daudz cilvēku, kuri no rīta ceļu uz darbu veic ar divriteni, skrien vai soļo, kaut arī visiem ir mašīnas. Kad jautāju, kādēļ viņi izvēlējušies šādu pārvietošanās veidu, atbilde bija: lai nepiesārņotu savu pilsētu un lai izkustētos no rīta. Tam ir nodrošināti visi apstākļi.».
