Sestdiena, 19.augusts
Veselība | 20.aprīlis, 11:00
Ilze Zonne

PADOMI, lai dārza darbi nenodara kaitējumu mugurai un locītavām

Mediji ziņo, ka dārzkopība kļūst arvien populārāka, tostarp arī pilsētnieku un jaunu cilvēku vidū. Stādiņi jau aug, ļaudis pēta dārza lietām veltītus izdevumus un interneta publikācijas, gaida, kad beidzot pārliecinoši atnāks pavasaris, meklē darbarīkus un stilīgus piederumus. Dārza darbus daudzi uztver arī kā veselīgu izkustēšanos svaigā gaisā, un tā patiešām var būt, tikai ar vienu nosacījumu – lai šīs aktivitātes nenodara kaitējumu mugurai, locītavām un cilvēka veselībai kopumā.

Pēc mazkustīgas ziemas

Bieži dzirdēts par senioriem, kuri ziemā nelabprāt iziet no mājas, bet nu pošas uz dārzu. Taču mazkustīgums raksturīgs arī citām paaudzēm.

«Daudzi strādā sēdošu darbu, vakarā atbrauc mājās, paēd un - gultā iekšā. Jo sevišķi ziemā, kas ir salīdzinoši depresīvs periods, kā to liecina arī statistika,» stāsta Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri medicīniskās rehabilitācijas un ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja neiroloģe Elīna Malkiela. «Tomēr redzu, ka aktīva dzīvesveida popularizēšana dod savu pozitīvo pienesumu. Piemēram, Jūrmalā uz Jaunķemeru bāzes jau vairākus gadus darbojas pašvaldības atbalstīta veselīga dzīvesveida programma pilsētas senioriem, tā ietver bezmaksas lekcijas, nodarbības baseinā, vingrošanu, kritienu riska mazināšanas mācību, un diezgan liels dalībnieku skaits aktīvi piedalās. Bet ikvienā vecuma grupā ir arī tādi cilvēki, kuri neizprot, ko viņiem var dot kvalificēti speciālisti, kas parāda un pamāca pareizu kustību tehniku. Kaut vai runājot par nūjošanu: nesen kāda paciente stāstīja, ka ejot uz mežu nūjot katru dienu, to vairs nevajagot mācīt, bet vēlāk bija izbrīnīta - neesot zinājusi, ka ar nūjām ir jāiet bez piepūles, ka uz tām nav jābalstās. Jaunais atklājums viņu pamatīgi iedvesmoja. Citi turpretī nav ar mieru iesaistīties nekādās aktivitātēs vai arī, kad jautāju par vingrošanu, atbild - tūlīt sāksies dārza darbi, tad arī izvingrošos, būs kārtīga slodze. Diemžēl lielākā daļa dārzkopju ilgstoši strādā piespiedu pozā - saliekušies, ar galvu uz leju, un tas nenāk par labu veselībai. Tajā pašā laikā daudzi nav gatavi neko mainīt savos paradumos, pat ja cieš no muguras problēmām, un atzīst, ka pavasarī tās mēdz saasināties. Tie, kuri pievēršas dārzkopībai no jauna, vairāk interesējas par ergonomikas jautājumiem.»

Nepamatoti piedēvētas diagnozes

«Cilvēki, kuriem ir muguras problēmas, zina diagnozi «spondiloze» un «osteohondroze», apgalvo, ka viņiem ir «izkritis disks» vai ir «diska trūce», un reizēm vēlēšanās piedēvēt sev šīs diagnozes jau robežojas ar māniju,» saka E. Malkiela. «Lielākā daļa muguras sāpju nemaz nav saistītas ne ar spondilozi, ne ar osteohondrozi, ne ar diskiem, bet gan rodas muskuļu tonusa dēļ. Tipisks pacienta stāsts: strauji noliecos, mēģināju atliekties, un tad manu muguru «saķēra». Vai arī: sēdēju darbā pie datora, kāds ienāca, pagriezu galvu, un «saķēra» kaklu tā, ka vairs nevarēju pagriezt atpakaļ. Tās ir muskuļu sāpes, un tur nav vainīgs ne mugurkauls, ne starpskriemeļu diski. Muskuļu sāpes parasti atvieglo siltums, tāpēc es pacientiem pēc dārza vai citiem darbiem, kas prasījuši piespiedu pozu, iesaku izsildīties dušā, noregulējot ūdeni patīkami karstu, un mēģināt nedaudz izmasēt muskuļus ar spēcīgāku ūdens strūklu. Pavisam cita situācija ir tad, ja muguras sāpes parādās, piemēram, krustos un izstaro uz kāju - tad gan jāmeklē ārsta palīdzība, jo pašdarbībai var būt nevēlamas sekas. Nevajadzētu sagaidīt, līdz parādās notirpums un izmainās gaita, jo tad ārstēšana tiks uzsākta novēloti un nedos labākos rezultātus.

Par problēmas nopietnību ne vienmēr var spriest pēc sāpju stipruma. Piemēram, lauku ļaudis, kuriem dārzkopība ir dzīvesveids, nereti samierinās ar sāpēm un turpina strādāt. Bet ir arī kaprīzāki cilvēki, kuri jau no rīta pamostas nobažījušies, ka tūlīt sāpēs - un parasti sāp arī. Daļu sāpju smadzenes ģenerē nevis tāpēc, ka ir kāds bojājums, bet tāpēc, ka ir šāds pieradums. Ir pacienti, kuri jau nāk pie ārsta noskaņojušies, ka nekas nesanāks, viņi pabijuši pie vairākiem neirologiem. Starp citu, visā pasaulē muguras sāpes parasti ārstē terapeiti internisti, bet pie mums no padomju medicīnas ir mantots uzskats, ka tam obligāti jābūt neirologam. Ja es redzu, ka sarakstā esmu jau piektā, tad atklāti saku: «Ja esmu pēdējā, tad es saprotu, kas mums ir jādara, bet, ja esat jau pierakstījušies pie nākamā ārsta, - netērēsim laiku.» Skarbi, bet dažkārt nav cita risinājuma, kā panākt, lai cilvēks, kurš pats sevi iedzinis mūžīgā slimnieka statusā, pārtrauktu šo skraidīšanu.»

Fizioterapija un fizikālā medicīna

Daudzi cilvēki īsti nesaprot, ko nozīmē fizioterapija. «Mediķa skatījumā ir pašsaprotami: ja tev sāp mugura, tad ir jāsāk vingrot, ir jāiet individuāli pie fizioterapeita, viņam ir jāredz tavi muskuļi, tavs mugurkauls, ir jāiztausta, jānovērtē un jānodarbojas ar konkrētām muskuļu grupām, kuras vajag relaksēt vai tonizēt. Katrs pacients saņem individuāli viņam veidotu vingrojumu kompleksu,» skaidro ārste. «Mūsu cilvēki nezin kāpēc domā, ka tā būs vingrošana zālē, kā fitnesa treniņš vai joga, kur visi, kā nu prot, dara vienu un to pašu, bet treneris nevar izsekot, cik pareizi katrs vingrojumus izpilda. Neskaidrības rada arī tas, ka padomju laikos fizioterapiju sauca par ārstniecisko vingrošanu, bet par fizioterapiju dēvēja fizikālo medicīnu. Mūsdienās fizikālā medicīna ietver masāžu, aparātu procedūras un dabas dziedniecības metodes, un katrai ir sava loma. Cilvēki, kuriem sāk sāpēt mugura, nereti steidz pierakstīties uz masāžu, bet uzreiz jāteic - akūtu sāpju gadījumā to nedrīkst veikt. Aparātu procedūras, kas mūsdienās tiek nepelnīti piemirstas, ir labas un pārbaudītas metodes, piemēram, elektroforēze, diadinamiks saspringtajiem muskuļiem, izmantojot atslābinošus vai atsāpinošus medikamentus. No dabas dziedniecības metodēm muguras sāpju gadījumā palīgā nāk dūņu terapija, minerālūdens vannas, īpaši, ja tas ir muskuļu tonusa vainas dēļ. Efektīva šādos gadījumos ir slinga jeb elastīgo saišu terapija, ko veic fizioterapeits. Muskuļi krustu daļā vai plecu joslā tiek pilnībā atslogoti un stiepti, fizioterapeits strādā ar tā dēvētajiem trigera punktiem: saspringtajā muskulī veidojas tādi kā mezgli, apasiņošana caur tiem ir lēnāka un parādās «īdošas» sāpes, pacienti saka - tā kā miets mugurā. Fizioterapeits cenšas muskuļus mehāniski izstaipīt, izmasēt, un sāpes pāriet. Pacientu iecienīta procedūra ir zemūdens trakcija - vertikāla iegremdēšanās siltā ūdenī ar speciālu riņķi ap kaklu. Muskuļi atslābst, mugurkauls un muskuļi ieņem savu fizioloģisko stāvokli, vienīgi neirologam iepriekš jāpārliecinās, ka ar kakla daļu viss ir kārtībā.»

***

Ieteikumi dārzkopjiem

Būtiski ir izvērtēt savas iespējas un plānot tādu darba daudzumu, ar kuru reāli var tikt galā.

Pirms darba sākuma ieteicama neliela iesildīšanās - noliekšanās, locītavu izvingrināšana un izstaipīšanās. Ja cilvēkam ir muguras problēmas, tad jālūdz speciālistiem ieteikt individualizētus vingrojumus atkarībā no problēmu rakstura.

Nevēlamu slodzi mugurai rada ilgstoša atrašanās saliektā pozā ar galvu uz leju. Ja viss ir kārtībā ar ceļu locītavām, alternatīva ir strādāt četrrāpus, izmantojot ceļu sargus vai paliktni. Ja ceļu locītavām ir problēmas, strādājot var sēdēt uz zema soliņa.

Ieteicams regulāri mainīt darba veidu, lai ilgstoši nebūtu jāatrodas vienveidīgā piespiedu pozā, kad visu laiku ir saspringti vieni un tie paši muskuļi.

Strādājot dārzā, der ievērot noteiktas pauzes, kuru laikā izstaipīties, dziļāk paelpot, pavingrot, iekustināt locītavas, kas tiks nodarbinātas nākamajos darbos.

Intensīva kaplēšana, ravēšana vai rakšana veicina karpālā kanāla problēmas. Svarīgi ir izmantot ergonomiskus darbarīkus ar pietiekami liela diametra kātiem, kas nodrošina ērtāku satvērienu, lai plaukstas pamatne nebūtu tik ļoti noslogota un pēc darba nesāpētu. Ja nepieciešams, jālieto ortozes.

Kritiski jāizvērtē sava spēja pārvietot smagumus, jāapgūst pareiza celšanas un nešanas tehnika, turot kravu sev priekšā, ar abām rokām, pēc iespējas tuvāk ķermenim, iztiekot bez spējiem rāvieniem. Ja vien iespējams, smagāku kravu der sadalīt vairākās daļās. Ja ir muguras problēmas, bet nav neviena, kas palīdz pārvietot smagumus, labāk atteikties no idejas par akmensdārzu un tā vietā ierīkot, piemēram, skaistu dobi.

Lai nebūtu ļoti zemu jāliecas, var iekārtot paaugstinātās dobes, kas šobrīd gūst arvien lielāku popularitāti, jo ļauj arī sekmīgāk ierobežot nezāles un apkarot kaitēkļus.