Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

2023.gadā veselībai nozarei plānots novirzīt papildu 827,7 miljonus eiro

© F64

Veselības aprūpes sistēmas reformas ietvaros 2023.gadā plānots veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta, novirzot nozarei papildu 827 738 956 eiro, norāda Veselības ministrija (VM).

Pēc ministrijas paustā, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemos veselības rādītājus, augstos mirstības rādītājus vecumgrupā līdz 65 gadiem un nozarei atvēlēto zemo publisko finansējumu, kas patlaban ir 9,6% no valsts budžeta, jāveic veselības nozares finansējuma palielinājums.

VM norāda, ka ar papildu finansējumu plānots veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem, mazinot rindas uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat, lai pakāpeniski palielinātu ārstniecības personu darba samaksu, līdz 2023.gadam plānots novirzīt 498 900 732 eiro.

Nepieciešams finansējuma palielinājums arī kompensējamo un centralizēto medikamentu apmaksai, līdz 2023.gadam novirzot tam papildu 138 840 433 eiro. Tādā veidā tiktu uzlabota valsts kompensējamo medikamentu pieejamība, palielināts kompensācijas apmērs līdz 100%, kompensējamo medikamentu sarakstā iekļauti jauni, inovatīvi medikamenti efektīvākai esošo diagnožu ārstēšanai un medikamenti jaunu diagnožu ārstēšanai.

Vienlaikus VM reformas ziņojumā norāda, ka nepalielinot veselības aprūpes nozares finansējumu tiktu nodarīti neatgriezeniski zaudējumi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, jo veselība ir ne tikai viena no galvenajām vērtībām cilvēka dzīvē, tā tiek uzskatīta par svarīgu cilvēkkapitāla formu un līdz ar to arī būtisku ekonomisko izaugsmi ietekmējošo faktoru, norāda VM.

Tāpat, ja atalgojums ārstniecības personām netiks palielināts plānotajā apjomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā. Turklāt turpināsies ārstniecības personu nodarbinātības pieaugums ambulatorajās privātajās ārstniecības iestādēs vai veselības nozares darbaspēka emigrācija uz citām valstīm.

Jau ziņots, ka patlaban ministrijām un sabiedrībai nodotais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu orientējas uz pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, taču risina arī darbiniekiem aktuālus jautājumus, šodien preses konferencē teica veselības ministre Anda Čakša.

Viņa norādīja, ka reformas uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, pilnveidot veselības kvalitāti neatkarīgi no pakalpojuma saņemšanas vietas, risināt cilvēkresursu problēmas nozarē un attīstīt stratēģisku pieeju veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšanā.