Ja Veselības ministrijas dienesta pārbaudes par e-veselības ieviešanu mērķis bija atrast vainīgās amatpersonas, tas, visticamāk, nav izdevies – virkne amatpersonu dienesta ziņojumā ir nosauktas, taču tās vai nu vairs nestrādā Veselības ministrijā (VM) un Nacionālajā veselības dienestā, vai ir pārceltas citos amatos.
Veselības ministrijas ieskatā, galvenie atbildīgie ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktori, un laikā, kamēr tiek ieviesta eveselība, dienesta vadībā ir nomainījušies vismaz četri vadītāji. Trīs no tiem dienesta ziņojumā ir nosaukti kā atbildīgās amatpersonas - Veselības ekonomikas centra (dienests pirms tā reorganizācijas) direktore Daiga Behmane (tagad valsts dienestā vairs nestrādā), bijušie NVD vadītāji Māris Taube (strādā psihiatrijā) un Daina MūrmaneUmbraško, kura vienīgā no šiem strādā ministrijā un ir valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos.
VM ir noslēgusi dienesta pārbaudi par eveselības projekta ieviešanu un publicējusi komisijas ziņojumu. Tajā par atbildīgajiem uzskatāmi NVD direktors un dienesta attiecīgā departamenta vadītāji, kā arī iepriekšējo finansējuma saņēmēju institūciju vadītāji un to projektu vadības vienību vadītāji. Ziņojumā nosaukta virkne dažādu līmeņu speciālistu - sākot no veselības ministriem un valsts sekretāriem, beidzot ar vairākiem ierēdņiem gan ministrijā, gan NVD. Komisija secinājusi, ka eveselības sekmīgu ieviešanu kritiski ietekmēja trīs galvenie faktori. Vispirms jārunā par finansējumu - tiek minēts, ka atbilstoši projekta ieviešanai netika piešķirts finansējums, bet - kas vēl svarīgāk - konstatēta nepietiekama finansējuma saņēmēja (te domāts NVD) kapacitāte un darbu organizācija eveselības pirmās kārtas projektu izstrādes un projektu iepirkumu veikšanas stadijā, kas «rezultējās nepieciešamībā īstenot papildu aktivitātes sistēmu savstarpējas savietojamības nodrošināšanai un ieviešanas termiņu nobīdē». Šāda problēma atklāta arī projekta otrajā kārtā, kā rezultātā pakalpojumu ieviešanai maksimālais termiņš bija divarpus reizes mazāks nekā pirmās kārtas projektiem, kas finansējuma apjoma ziņā ir līdzvērtīgi. Ziņojuma autori arī secina, ka bijis nepietiekams laiks eveselības otrās kārtas nodevumu izstrādei, kā rezultātā Lattelecom Technology bija grūtības nodrošināt atbilstošu kapacitāti un līdz ar to darbu kvalitāti.
Ziņojumā arī norādīts, ka eveselības pirmās kārtas ieviešanas laikā tika likvidēta eveselības ieviešanas nodaļa. Tas ietekmējis komunikāciju starp ieviesējiem NVD un politikas plānotājiem - pašu ministriju. Šajā laikā par projektu dažādos līmeņos bija atbildīgas dažādas amatpersonas, piemēram, nodaļa likvidēta, kad VM vadīja Baiba Rozentāle un valsts sekretārs Armands Ploriņš. Periodā, kad tika izstrādāti pirmās kārtas projekti, finansējuma saņēmēju iestādes vadīja Lucija Akermane, Egils Lavendelis un citi. Ziņojumā arī secināts, ka kopš 2015. gada sākuma līdz eveselības sistēmas funkcionalitātes uzsākšanai ir veiktas darbības tādā apjomā, kas ļāva sasniegt projekta funkcionalitāti, tomēr jāatgādina, ka eveselība joprojām pilnībā nedarbojas. Neviena no ziņojumā nosauktajām personām vairs nav atbildīga par eveselības projektu.
***
Dienesta ziņojuma secinājumi
• Neviena no amatpersonām, kuras vadīja Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, kā arī atbildīgo nodaļu vadītāji vairs nestrādā šajos amatos
• Kavējumus eveselības 1. kārtas projektu izstrādē un ieviešanā var saistīt ar Veselības ministrijas eveselības nodaļas likvidāciju
• Koordinācijas trūkums no Veselības ministrijas puses noveda pie projektu nesavietojamības problēmām
• Problēmas un kavēšanās ar iepirkumiem
• Nacionālais veselības dienests pēc funkcionalitāšu pieņemšanas no SIA Lattelecom Technology neobjektīvi un pārāk optimistiski novērtēja sistēmas gatavību, kas varētu liecināt par zināšanu un kompetences trūkumu
• Neapmierinoša Lattelecom Technology darba kvalitāte garantijas uzturēšanas ietvaros - gari un līgumam neatbilstoši kļūdu novēršanas termiņi
Avots: Neatkarīgā pēc Veselības ministrijas informācijas
