Rīt – datums, kuru daļa sabiedrības gribētu pasludināt par brīvdienu, daļa – aizmirst kā novecojušu padomju iekārtas palieku. Sveikt vai nesveikt – kā nu gribat, bet varbūt ir vērts pievērst uzmanību citam, daudz būtiskākam, aspektam: sieva vai draudzene, tāpat kā vīrs vai draugs, ir savdabīgs dzīvesveida faktors, kurš ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu.
Spriežot par to, kādi apstākļi iespaido cilvēka veselību, tiek analizēts uzturs, kustību daudzums, miega kvalitāte vai kaitīgie ieradumi, bet pietiekami liela loma ir arī pastāvīgajam partnerim, ar kuru kopā viņš dzīvo. Kopdzīve var palīdzēt izvairīties no slimībām, pieņemt veselīgākus paradumus un pat pagarināt mūžu, bet var arī, gluži otrādi, vairot stresu, novājināt imunitāti un veicināt kaites. Zināmu iespaidu atstāj ne tikai pašreizējās attiecības, bet arī tās, kuras jau beigušās, jo sevišķi, ja šķiršanās nav bijusi draudzīga.
Stress
Izpētīts, ka regulāra fiziska tuvība samazina stresa līmeni un uzlabo vispārējo pašsajūtu: cilvēkiem, kuriem ir regulārs sekss, ir labāka garīgā veselība un viņi biežāk ir apmierināti gan ar savām attiecībām, gan ar dzīvi kopumā. Sekss gan ne vienmēr atsver stresu, ko partneriem izraisa domstarpības par bērnu audzināšanu, ģimenes naudas līdzekļu izmantojumu vai pienākumu sadali mājsaimniecībā.
Sekss arī nav vienīgā fizisko kontaktu forma, kas var mazināt stresu un uzlabot veselību. Kādā eksperimentā, kur piedalījās 38 pāri, tika noteikts oksitocīna līmenis asinīs - tas ir hormons, kura iedarbība tiek uzskatīta par stresu mazinošu un garastāvokli uzlabojošu. Oksitocīna līmenis asinīs gan vīriešiem, gan sievietēm pieauga pēc apskaušanās, turklāt sievietēm piedevām arī pazeminājās asinsspiediens un kritās stresa hormona kortizola līmenis. Pieskārieni, glāsti, sadošanās rokās - tas viss iedarbojas jau dažu sekunžu laikā, stimulē labsajūtas hormonu izdalīšanos asinīs un palīdz pārvarēt spriedzi.
Asinsspiediens
Pētījumi atklāj tendenci, ka laimīgi precētiem cilvēkiem mēdz būt normālāks asinsspiediens nekā viņu vienaudžiem - vientuļniekiem. Savukārt tiem, kuri savā kopdzīvē nejūtas laimīgi, ir nosliece uz paaugstinātu asinsspiedienu - tas var būt pat augstāks nekā vientuļajiem, jo nepatīkamas attiecību kolīzijas provocē augstāku stresa hormonu līmeni asinīs, tāpēc paātrinās sirdsdarbība un ar laiku attīstās arteriālā hipertensija. Partnera emocionālais un taustāmais atbalsts, viņa sirsnīgā izturēšanās un pārdomātā rīcība palīdz pretdarboties stresam un normalizēt asinsspiedienu, tā jūtami veicina atveseļošanos.
Infarkta un insulta risks
Pētījums, kas veikts Somijā, Turku universitātē, 2013. gadā, konstatēts, ka sievietēm, kurām ir pastāvīgs dzīvesbiedrs, infarkta risks mazinās par 65%, bet vīriešiem - par 66%. Iespējams, tas tāpēc, ka, dzīvojot kopā, ir labāka materiālā situācija, vairāk draugu, kopumā veselīgāks dzīvesveids, turklāt ir lielākas izredzes, ka vajadzības gadījumā līdzās būs kāds, kurš izsauks neatliekamo palīdzību, - spriež pētnieki.
Savukārt Amerikas Insulta asociācija ziņo, ka precētiem vīriešiem insulta risks ir par 64% mazāks nekā vientuļajiem, toties Telavivas universitātes zinātnieki secinājuši, ka tiem vīriešiem, kuri uzskata savu laulību par nelaimīgu, šī priekšrocība nav tik liela.
Liekais svars
Cilvēki ar noslieci uz paaugstinātu ķermeņa masu pēc kāzām vai pastāvīgas kopdzīves uzsākšanas nereti izlaižas un izplūst miesās. Tomēr izrādās, ka pietiekami bieži notiek arī otrādi. Laimīgā pārī partneri var viens otru motivēt pievērsties veselīgam dzīvesveidam, kopā sportot un uzmanīt viens otru ceļā uz mērķa sasniegšanu - svara normalizēšanu. Liekā svara pieaugums, kā atzīst psihologi, var liecināt gan par draudzīgu nodošanos kopīgiem vēderpriekiem, bet arī par savstarpēju, vārdos nepaustu neapmierinātību.
Miegs
Līdzās mīļam, uzticamam cilvēkam miegs ir vissaldākais. Ja vien viņš nekrāc, nemēdz miegā visu laiku grozīties vai arī mocīties ar bezmiegu. Konstatēts, ka viena partnera bezmiegs ietekmē arī otru - šie cilvēki biežāk sūdzas par nogurumu un miegainību dienā. Ja vīrieša un sievietes attiecībās valda nedrošība un konflikti, tad viņi arī sliktāk guļ. Neizgulējies cilvēks ir viegli aizkaitināms un neiecietīgs, un tas vēl vairāk grauj attiecības.
Nervozitāte un depresija
Attiecību problēmas sarūgtina gan vīru, gan sievu, un reizēm tās noved pie pastāvīgas nervozitātes. Taču laulība var ne vien kalpot par nervozitātes avotu, bet arī pasargāt no tās. Pasaules Veselības organizācijas pētījumā 2010. gadā tika aptaujāti 35 000 cilvēku no 15 valstīm. Atklājās, ka precētajiem retāk ir sūdzības par nervozitāti un nemieru, kā arī citām garīgās veselības problēmām, neatkarīgi no tā, vai laulība ir laimīga. Cilvēkiem, kuriem slimības vēsturē ir klīniskā depresija, noturīga laulība var stabilizēt stāvokli, taču, ja viss nav tā, kā vajadzētu, pamatīgi pieaug risks, ka depresija atkal izpaudīsies. Īpaši ievainojamas šajā ziņā ir sievietes - viņas ir pakļautas sešreiz lielākam klīniskās depresijas riskam, ja vīrs ir neuzticīgs vai arī laulība atrodas uz sabrukšanas robežas.
Alkohola lietošana
Vīrs un sieva ietekmē viens otru gan patērētā alkohola daudzuma, gan lietošanas biežuma ziņā. Var jau būt, ka vienkārši tāds tādu atrod - cilvēki izvēlas partnerus ar līdzīgiem dzeršanas paradumiem kā pašiem. Šim jautājumam veltītā pētījumā tika apsekoti 600 pāri, kuri bija precējušies ne ilgāk kā četrus gadus. Iegūtie rezultāti parādīja, ka ļoti bieži iedzērājam vīram ir iedzērāja sieva. Pētījumos apstiprinājies arī fakts, ka konfliktiem bagātas attiecības un tuvības trūkums noved pie dzeršanas, kas ir kā atbildes reakcija uz šīm problēmām, tās vēl vairāk saasinot.
Savstarpējās rūpes
Kad dzīvesbiedre tev kārtējo reizi aizrāda, ka nav labi tik ilgi sēdēt pie datora, vai atgādina, ka jāiedzer zāles, tas var kaitināt. Taču tuva cilvēka modrā acs pamana brīdinošus simptomus, kuriem pats varbūt nepievērš uzmanību, mudina iet pie ārsta, domāt par veselīgu dzīvesveidu, un tas nāk tikai par labu. Piemēram, Kanādā izpētīts, ka precēti vīrieši ar sāpēm krūšu apvidū vēršas pēc palīdzības slimnīcā savlaicīgāk nekā vientuļie. Rezultāts pat nav atkarīgs no tā, vai sieva tobrīd bijusi mājās. Acīmredzot cilvēki, kuri dzīvo veselīgās attiecībās, patiešām vairāk rūpējas viens par otru un kā daļu no šīm rūpēm uztver arī gādāšanu par savu veselību. Ohaio universitātes pētnieki savukārt novērojuši, ka precētie cilvēki retāk atļaujas riskēt, agresīvi braucot vai lietojot apreibinošas vielas.
