Mēs visi zinām, ka, jūtot saaukstēšanās pazīmes, pirmo palīdzību ieteicams meklēt pie dabiskajiem antioksidantiem – ēst ķiplokus, dzērvenes, dzert svaigi spiestas sulas, tēju ar ingveru, plus papildus uzņemt vitamīnus C, E un A.
Kā stiprināt imunitāti laikā, kad aktualizējušies dažādu vīrusu un saaukstēšanās gadījumi, kas organismā ir atbildīgais par imunitāti, kā uz imunitāti iedarbojas antibiotikas, kā pareizi lietot imunitāti stimulējošus preparātus un ko organismam nodara nepareiza un pārmērīga to lietošana, skaidro imunologs alergologs Lauris Līcītis.
Iedzimtā un iegūtā
Laikā, kad cilvēkus izteikti daudz skar saaukstēšanās un augšējo elpceļu slimības, kad aktivizējas arī dažādi vīrusi, tostarp gripa, būtisks priekšnoteikums palikt neskartiem ir spēcīga imunitāte.
Kas tad ir imunitāte? Tās definīcijā teikts, ka tā ir organisma neuzņēmība pret slimību baktērijām, noteiktām indēm un dažādiem svešķermeņiem. 20. gadsimta sākumā vācu zinātnieks Pauls Ērlihs (Paul Ehrlich, 1854-1915) noskaidroja, ka imunitāti rada asinīs esošās pretvielas jeb antivielas, un par šo atklājumu viņš kopā ar krievu zinātnieku Iļju Mečņikovu (1845-1916) 1908. gadā saņēma Nobela prēmiju.
«Imunitāte ir vesela sistēma, kas vērsta uz to, lai mūs kā dzīvu organismu saglabātu šajā ārējā pasaulē. Un, lai organisms varētu eksistēt, tam jābūt nemainīgai iekšējai videi,» saka imunologs Lauris Līcītis. Viņš skaidro, ka izšķir divus imunitātes veidus: iedzimto imunitāti, ko nodrošina organisma iedzimtās īpatnības, ko ar gēniem pārmantojam no saviem vecākiem, un iegūto imunitāti, kas rodas mūža gaitā, ko iegūstam dzīvojot. Turklāt iegūto imunitāti varam ietekmēt, saskaroties ar dažādiem ārējās vides faktoriem - tās ir baktērijas, starojums, enerģētiskais lauks, tās ir dažādas ķīmiskas vielas. Modulēt jeb izmainīt šo iegūto imunitāti var arī ar vakcīnām.
Fekāliju transplantācija
Kas veido imūno sistēmu? «Viens no lielākajiem un svarīgākajiem imūnās sistēmas elementiem ir zarnu trakts. Agrāk par to daudz neaizdomājāmies un arī mūsu izpratne par mikrofloru, par probiotiķiem un prebiotiķiem jeb vērtīgajām baktērijām un šķiedrvielām, kas baro vērtīgās baktērijas, bija bērnudārza līmenī - ja iedzersi jogurta kapsuliņu, viss nostāsies savās vietās... Tagad tā ir vesela zinātnes joma. Turklāt tagad mēs jau runājam par tādām lietām kā fekāliju pārstādīšana jeb transplantācija - lai cilvēks atgūtu normālu zarnu trakta mikrofloru, tiek pārstādīts no donora ņemts biomateriāls jeb fēces. Piemēram, Vācijā tāda procedūra maksā desmit tūkstošus eiro,» stāsta pieredzējušais imunologs, vēlreiz uzsverot, ka zarnu mikrofloru nav tik vienkārši mainīt. Un, lai arī viņa kolēģi uz fekāliju transplantācijas iespējām joprojām skatās diezgan skeptiski, ar katru gadu šādas procedūras tiek veiktas arvien aktīvāk.
Vesels kuņģa un zarnu trakts ne tikai spēcina imunitāti, bet ir atbildīgs arī par ādas un gļotādas veselību, alerģijām, normālu holesterīna līmeni asinīs. No kuņģa un zarnu trakta mikrofloras atkarīgs arī, resnējat vai tievējat. «Ja kuņģa un zarnu trakta mikroflora ir pareiza, holesterīns nebūs paaugstināts,» uzskata imunologs, norādot, ka holesterīna līmeni asinīs nosaka nevis tas, cik daudz speķa apēdat, bet gan tas, kādas baktērijas jums iekšā dzīvo un cik veselīgas ir fekālijas.
«Kuņģa un zarnu traktā ir ap tūkstoš astoņi simti dažādu baktēriju, kas kopā veido ap diviem kilogramiem, un tieši baktēriju plašais spektrs zināmā mērā arī nosaka imunitātes īpašības,» piebilst Lauris Līcītis.
Trīs mikrobiomu tipi
Imunologs vērš uzmanību uz antibiotiku lietošanu: ir jāņem vērā, ka tās nešķiro baktērijas - tās darbojas gan uz labajām, gan sliktajām baktērijām, kas nozīmē, ka bez akūtas vajadzības to lietošana ir ļoti bīstama. «Nepamatoti patērējot antibakteriālos līdzekļus, jūs nonākat situācijā, ka zarnās sāk dzīvot multirezistentas baktērijas - baktērijas, kas uzvedas savādāk, nav vairs jutīgas pret noteiktām antibiotikām un var izraisīt dažādu veidu infekcijas. Tieši šā iemesla dēļ deviņdesmitajos gados arī tika aktualizēts jautājums, ka antibiotikas jāizsniedz tikai ar receptēm, jo pacienti šo iespēju tās iegādāties un lietot izmantoja ļoti sirsnīgi,» stāsta Lauris Līcītis.
«Pasaulē ir trīs mikrobiomu (visi organismā esošie mikroorganismi) tipi, kas zināmā mērā arī nosaka to, kādas baktērijas cilvēkam der, bet kādas - neder un pat var izraisīt alerģiskas reakcijas. Nav tā, ka, piemēram, Linex der visiem, un visiem uzreiz viss ir kārtībā. Manā praksē bija gadījums, ka cilvēkam sākās nopietnas alerģiskas reakcijas, apēdot bio jogurtu, un šo reakciju izraisīja jogurtā esošās baktērijas, kas konkrēti viņam absolūti neder,» stāsta imunologs. Viņš rosina aizdomāties, izvēloties jogurtus ar tajos norādītajām acidofilām un/vai bifido baktērijām, jo baktērijas nevar uzturēties vidē, kas satur daudz ogļhidrātu. «Varat uzskatīt, ka, iegādājoties saldu jogurtu, jūs lietojat mirušu jogurtu. Nav tā, ka baktērijām nepatīk cukurs. Patīk, tikai cukura klātbūtnē tās sāk intensīvi vairoties un, slēgtā telpā savairojušās, izdala tik daudz vielmaiņas produktu, kas parasti ir kāda no skābēm, un pie zināmas koncentrācijas šīs baktērijas iet bojā. Tāpēc nereti ir situācijas, ka pēc antibiotiku lietošanas cilvēks dzer jogurtu, cerībā uzlabot kuņģa un zarnu trakta veselību, bet jēgas nekādas, nereti paliek vēl sliktāk.»
Imunologs norāda, ka tas pats attiecas uz baktērijām, ko var iegādāties aptiekās - ja tās stāv istabas temperatūrā, ir liels jautājums, cik aktīvas tās ir. Turklāt to nosaka ne tikai tas, kā tās tiek uzglabātas aptiekā, bet arī, kā tās tehnoloģiski tiek ražotas un kāds ir ceļš līdz aptiekai. «Es esmu par to, lai baktērijas tiktu uzglabātas pazeminātā temperatūrā - līdz desmit grādiem. Bet nevar pateikt, kuras baktērijas ir tās labās un kuras - ne tik labas, jo, kā jau minēju, katram mikrobiomu tipam tās ir savas.»
Numur 1 ir antioksidanti
Viens no biežākajiem jautājumiem, ar ko savā praksē sastopas imunologs Lauris Līcītis, ir par vitamīniem - kādus lietot, lai stiprinātu imunitāti? Un viņa atbilde ir: lai būtu stipra imunitāte, vispirms ir jāizvada no organisma kaitīgās vielas jeb tā sauktie brīvie radikāļi. Jo brīvie radikāļi spēj ātri un neatgriezeniski oksidēt dažādas organisma struktūras, tostarp šūnas DNS.
No kā veidojas brīvie radikāļi? «No stresa. No dažādas fiziskās un emocionālās slodzes. No intensīva darba un straujām pārmaiņām. Arī no straujas temperatūras maiņas. Tāpēc, ja ejat pirtī un pēc tam lecat aukstā ūdenī, pēc pirts procedūrām vajadzētu padzert zāļu tējas - lai izvadītu no organisma tajā radušos toksīnus un šlakvielas,» iesaka imunologs.
Viņš turpina: tie ir antioksidanti, kas spēj neitralizēt brīvos radikāļus un padarīt tos neaktīvus. Un tas nozīmē, ka imunitātes stiprināšanas līdzeklis numur viens ir antioksidanti. Tie ir dažādi vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas aizsargā organismu no brīvo radikāļu veidošanās, - selēns, cinks, magnijs, kālijs, vitamīni A, C un E, beta karotīns, polifenoli - flavonoīdi. «Polifenoli augstā koncentrācijā ir skuju kokos, dažādu augu apvalkos, vīnogu kauliņos, godži un akai ogās, mūsu pašu ražotajā Hofi, kam pamatā ir skuju ekstrakts. Viens no labākajiem preparātiem, kas satur bioflavonoīdus, ir Pycnogenols jeb Francijas piejūras priedes (pinus maritima) mizas ekstrakts. Daudz antioksidantu ir arī tomātos, bet ne svaigos, jo bioflavonoīdu aktīvā forma tomātos aktivizējas termiskas apstrādes jeb paaugstinātas temperatūras rezultātā,» stāsta pieredzējušais dakteris, piebilstot, ka svarīgi ir lietot uzturā arī svaigi spiestas augļu un dārzeņu sulas.
Bioloģiskā pieejamība
Un tomēr tas viss nav tik vienkārši - lietojam uzturā bioflavonoīdus un esam veseli. Imunologs skaidro: ir vēl tāds raksturlielums kā bioloģiskā pieejamība - šo aktīvo vielu spēja iekļūt organismā. Piemēram, vitamīnam C ir ap simt nesējvielu, kas tam palīdz iekļūt organismā, bet, ja šādu nesējvielu nav, preparāta uzņemšana ir minimāla. «Un te mēs atkal atgriežamies pie kuņģa un zarnu mikrofloras - ja tā būs agresīva attiecībā pret jūsu organismu, tad, arī lietojot kādus vitamīnus un enerģētiskos elementus, jūs tikai barosiet attiecīgās baktērijas, bet organisms cietīs šo vitamīnu badu. Un jūs teiksiet, ka ir slikti vitamīni. Nē, nevis vitamīni ir slikti, bet tie tiek lietoti nepareizi.»
Katrai zālītei ir nozīme
Imunologs Lauris Līcītis vērš uzmanību arī uz zāļu tējām - tās nevar lietot, kā pagadās. «Esmu runājis arī ar dakteri Tereško par viņa tējām. Es esmu pret kompleksajiem sastāviem, jo uzskatu, ka nekad nevar paredzēt, kā, saliktas kopā, katra no šīm tējām iedarbosies. Katrā ziņā, ar tām jābūt ļoti uzmanīgiem. Un nav pareizi uzskatīt, ka zāļu tēja ir tikai padzēriens, nekas nopietns, bet tablete - lūk, tās ir zāles. Tā nav. Nav tādu nopietno un nenopietno preparātu. Piemēram, es savā praksē izmantoju galvenokārt tikai augu valsts preparātus, un tāpēc varu teikt, ka katrai zālītei ir ļoti liela nozīme. Galvenais - kā jūs tās lietojat.»
Dakteris uzsver: arī ehinācejas preparātus, kas pazīstami kā imunitāti stimulējoši, nedrīkst lietot «pa labi un pa kreisi». «Ehināceja ir preparāts, kas īsā laika periodā no stimulējoša efekta var radīt supresējošu jeb imunitāti apspiedošu efektu. Esmu dzirdējis farmaceitus sakām: ja vajag stiprināt imunitāti, padzeriet ehināceju kādu mēnesi... Kādu mēnesi?! Ja jums nepieciešams koriģēt imūno sistēmu, to var lietot tikai desmit dienu, maksimums - divas nedēļas! Preparātus, kas domāti imūnās sistēmas stimulēšanai, nevar ilgstoši lietot profilaktiski. Faktiski imunoloģijā izdala imūnstimulējošus preparātus un imūnsupresorus jeb imunitāti bremzējošus preparātus, bet tie gan vairāk attiecināmi uz medikamentiem. Ir arī imūnodulatori,» skaidro Lauris Līcītis, piebilstot, ka labas imūnmodelējošas īpašības ir alvejai, tikai to arī ir jāmāk pareizi lietot: alvejas lapas nogriež, uz divām nedēļām liek nostāvēties tumšā vietā, un tikai tad to var jaukt kopā ar medu un lietot.
