Tā kā liekais svars kļuvis par plaši izplatītu problēmu, tiek zinātniski pētīti dažādi tās aspekti, tostarp arī liekā svara saistība ar darba raksturu, paradumiem un apstākļiem darbavietā.
Faktori, kas veicina nevēlamo kilogramu uzkrāšanos, ir daudzveidīgi, vieni - acīmredzami, citi mazliet pārsteidzoši, dažus no tiem mēs tikpat kā nevaram mainīt, bet dažus tomēr varam. Nav gatavas receptes, kā rīkoties, taču vismaz der apzināties, kur slēpjas problēma, un tad jau var domāt, kā to efektīvāk risināt.
Sēdošs darbs
Visredzamākais ar darbu saistītais liekā svara cēlonis ir garas biroja krēslā pavadītas stundas; arī pētījumos aptaujātie darbinieki nosauc šo faktoru pašu pirmo. Nevar noliegt, ka sēžot cilvēks patērē mazāk kaloriju nekā aktīvi kustoties, tomēr pētījumi liek domāt, ka saikne starp astoņu stundu sēdēšanu darbā un aptaukošanos nav tik cieša, kā pieņemts uzskatīt, jo ne visiem šāda darba veicējiem ir liekais svars. Mazāk problēmu ir tiem, kuri neaizmirst vismaz reizi stundā piecelties un izkustēties, bet no darba brīvajā laikā izvēlas fiziski aktīvas nodarbes.
Vakara un nakts maiņas
Kādā pētījumā, kura dalībnieki trīs diennaktis pēc kārtas tika lūgti palikt nomodā un strādāt naktī, bet gulēt dienā, atklājās, ka šādā režīmā organisms sadedzina mazāk kaloriju nekā normālā režīmā. Lai gan pastāv hipotēze, ka atsevišķi cilvēki varētu ar laiku pierast, ka diena ar nakti ir samainīta vietām, parasti tā nenotiek - pēc nakts maiņas seko brīvas dienas, kad gribas dzīvot tādā pašā režīmā kā citiem, tāpēc iznāk miega un nomoda ritma «raustīšana». Savukārt tie, kuri sēž darbā līdz vēlam vakaram, bieži vien atņem sev nepieciešamās miega stundas, turklāt apzināti vai neapzināti mēģina to kompensēt ar sātīgu maltīti. Tas, kurš naktī guļ tikai četras stundas, tiek pie liekā svara ātrāk nekā tas, kurš guļ astoņas stundas. ASV iegūtie dati liecina, ka 3-5 procentos gadījumu tieši nepietiekams miegs ir liekā svara cēlonis. Ja cilvēks par maz guļ, tiek izjaukts hormonu līdzsvars, kas regulē ēstgribu un vielmaiņu.
Braukšana auto
Mēs neesam gluži tādā situācijā kā amerikāņi, no kuriem vairāk nekā 80% brauc uz darbu un atpakaļ ar savu mašīnu, katrā virzienā vidēji pavadot ceļā 25 minūtes. Rīdzinieki rēķina, vai izdevīgāk braukt ar savu auto vai ar sabiedrisko transportu, ņemot vērā biļešu un degvielas cenu svārstības, kā arī līdzbraucēju skaitu auto, savukārt lauku apvidos cilvēkiem bieži vien nekas cits neatliek kā izmantot savu mašīnu, jo sabiedriskā transporta pieejamība mazinās. Britu statistika liecina, ka cilvēkiem, kuri brauc uz darbu ar sabiedrisko transportu, izmanto velosipēdus vai iet kājām, kopumā ir zemāks ķermeņa masas indekss nekā tiem, kuri brauc ar savu auto.
Stresa pilns darbs
To ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, un tomēr - jācenšas darbā mazināt stresa līmeni, jāmācās mierīgāk uztvert gan priekšnieku neapmierinātību, gan domstarpības ar klientiem vai kolēģu greizos skatienus, kas diez vai kļūs vēlīgāki, ja mēģināsiet viņus pārspēt uzcītībā un tāpēc neiesiet pusdienās. Augsts stresa hormonu līmenis asinīs var kļūt par palaidējmehānismu kārei pēc trekniem un saldiem produktiem, veicināt aptaukošanos un otrā tipa cukura diabēta attīstību.
Ātrās ēstuves
Ja darbavietas tuvumā ir daudz ēdināšanas uzņēmumu, kur var nopirkt uzkodas līdzņemšanai, tad daudzi strādājošie dod priekšroku tieši tām, nereti arī notiesājot maltīti pa ceļam uz darbu vai mājām. Tā liecina britu pētījumi. Lai gan mēs kopumā neesam zaudējuši tradīciju gatavot ēdienus mājās, arī Rīgas ielās var sastapt pietiekami daudz cilvēku ar kafijas trauciņu vienā un hotdogu vai kādu tamlīdzīgu izstrādājumu otrā rokā. Ātro ēstuvju pastāvīgajiem klientiem aptaukošanos novēro aptuveni divreiz biežāk nekā tiem, kuri mērķtiecīgi meklē veselīgu pārtiku.
Ēšana strādājot, strādāšana ēdot
Uztura speciālisti iesaka plānot savas maltītes un to laikā pievērsties vienīgi ēdienam. Ja cilvēks strādā pie datora, saņem elektroniskās vēstules un atbild uz tām, meklē informāciju internetā, rezervē biļetes lidojumam, runā pa telefonu vai komunicē sociālajos tīklos un līdztekus vēl arī ēd, viņš ne vien neizbauda ēdienu, bet arī nekontrolē apēstā daudzumu, nereti pat kārtīgi to nesakošļā. Tāpēc ir labāk, ja nākas izkustēties, piecelties, atstāt darbavietu un doties uz ēdināšanas iestādi, nopietni pievērsties ēdienu izvēlei un bez steigas tos apēst. Optimālā variantā arī mobilajam tālrunim un planšetei būtu jāpaliek darbā uz galda.
Apspriežu uzkodas
Daļā darbavietu pieņemts regulāro apspriežu laikā likt galdā cepumus, konfektes, maizītes un citas nelielas uzkodas, kas arī pārējā laikā ir brīvi pieejamas, līdz tiek apēstas. No vienas puses - jauki, ka administrācija šādi rūpējas par darbiniekiem, turklāt ir ērti, ja dienas gaitā, kad daudz darba un sagribas ēst, kaut kas vienmēr atrodams turpat uz vietas. No otras puses - tas ir arī kārdinājums, piedevām vēl darbiniekam ar lieko svaru klusībā šķiet: es neesmu sliktāks par citiem, man arī pienākas. Ļoti progresīvās darbavietās, iespējams, var vienoties, ka neveselīgas uzkodas tiks aizstātas ar veselīgām. Ja tā nenotiek, darbiniekiem - apalīšiem tomēr jāmēģina pārvarēt kārdinājumu. Galu galā neviens ar varu uzkodas mutē nebāž.
Darbavietas baļļuki
Te daudz kas atkarīgs no darbavietas korporatīvās kultūras un darba devēju attieksmes. Kopīga jubileju un svētku svinēšana ir viens no pasākumiem, kas saliedē komandu, bet nereti tā saistīta ar pamatīgu izēšanos un galdā netrūkst treknu un saldu gardumu. Reizēm jubilāri cenšas cits citu pārtrumpot. Cilvēks, kuram ir nosliece uz lieko svaru, nonākot šādā darbavietā, drīz vien jūt, ka vidukļa apkārtmērs ir palielinājies. Ja darba devējs vēlas veicināt veselīgu dzīvesveidu, viņam jāatrod korporatīvajiem pasākumiem kāda jauna forma. Ja nē - viss ir tikai paša darbinieka rokās, kaut gan tradīcijas lauzt ir grūti. Ja viņš ir iniciatīvas bagāts un motivēts, tad, piemēram, savā jubilejā var piedāvāt veselīgāku svinēšanas alternatīvu un var meklēt domubiedrus to kolēģu vidū, kuri arī izteikušies, ka derētu notievēt.
Mākslīgs apgaismojums
Ja jāstrādā slēgtās telpās ar mākslīgo apgaismojumu, turklāt uz darbu iznāk doties vēl pakrēslā, kā tas mūsu platuma grādos bieži notiek, tad cilvēkam tiek liegta dabiskā saules gaisma. Izrādās, ka tā ir gana spēcīgs ierocis cīņā pret aptaukošanos. ASV Ziemeļrietumu universitātē notikušā pētījuma rezultāti liek domāt, ka pastāv saistība starp cilvēka ķermeņa masas indeksu un uzturēšanos dabiskā saules apgaismojumā. Gaisma palīdz regulēt miega un nomoda ritmu, kas savukārt ietekmē enerģijas uzņemšanas un patēriņa līdzsvaru. Pētījuma autori iesaka katru dienu intervālā no astoņiem rītā līdz pusdienlaikam pabūt saulītē 20-30 minūtes.
***
Atziņas no tievētāju pieredzes
• Ir vērts lielo mērķi sadalīt daudzos mazos - vienreiz zaudēt 20 kilogramus šķiet grūtāk nekā 20 reizes zaudēt pa vienam kilogramam.
• Liekot ēdienu pa taisno no pannas vai katla šķīvī, nevis pasniedzot to galdā servējamā traukā, vidēji «apēdas» par desmito daļu mazāk.
• Nevajag pirkt lielas čipsu, cepumu un tamlīdzīgu našķu pakas - jūs pat nemanīsiet, kā tās iztukšosies. Ja ļoti gribas, var nopirkt vienu mazu iepakojumu, bet labāk atturēties arī no tā.
• Nevajag skatīties kārdinošu, bet neveselīgu ēdienu attēlus - ne reklāmās, ne internetā, ne pavārgrāmatās, kā arī daudzos virtuves šovus, tie pastiprina izsalkumu.
• Dažkārt kontrolēt porcijas lielumu palīdz mazāka izmēra trauku izvēle.
• Kad rodas liels kārdinājums apēst kādu nevēlamu našķi, strauji jānovērš no tā sava uzmanība, piemēram, izejot laukā, piezvanot draugam, sākot nodarboties ar manikīru utt. Pēc minūtēm desmit kārdinājums būs pārvarēts.
• Zinot, ka ir daži našķi, no kuriem jūs nespēsiet atturēties, tos vienkārši nevajag turēt savā tuvumā.
• Savu apņemšanos zaudēt svaru var nostiprināt, ja par to pastāsta radiem un draugiem vai ziņojot sociālajos tīklos. Tad ir kauns izgāzties.
• Ja ir tieksme ēst stresa situācijās, atturēties no tā un nomierināties palīdz elpošanas vingrinājumi. Piemēram, veic ieelpu caur degunu, skaitot līdz četri, pēc tam, aizturot elpu, skaita līdz septiņi, tad izelpo caur muti, skaitot līdz astoņi. To atkārto vairākas reizes.
• Ja citādi neizdodas izpildīt ieteikumu ēst lēnāk, var tīšām sarežģīt šo procesu, ņemot karoti vai dakšiņu otrā rokā.
• Arī veselīgi, bioloģiski audzēti un plaši ieteikti produkti dod svara pieaugumu, tāpēc tos nevar atļauties ēst neierobežotā daudzumā.
• Taisnība, ka vajadzīgas kārtīgas brokastis, tad dienas gaitā ir vieglāk pretoties dažādiem kārdinājumiem.
