Izmantojot jaunākās mūsdienu tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var ieskatīties zoba iekšienē un labāk izprast tā struktūru un anatomiju, šodien iespējams izglābt arī tādus zobus, kuri agrāk tika vienkārši izrauti. Tā ir endodontiskā ārstēšana – pēdējā iespēja saglabāt zobu.
Kas ir endodontija, kādos gadījumos nepieciešama zobu kanālu ārstēšana un kāpēc tiek veikta to pārārstēšana, kādas ir mūsdienu diagnostikas iespējas un kādas ir iespējamās prognozes, skaidro zobārstniecības Pērle zobārsts Dr. Normunds Gribusts.
Iemesli kanālu ārstēšanai
«Galvenais un visbiežāk izplatītais iemesls zobu sakņu kanālu ārstēšanai ir kariess (zobā caurums). Ja tas netiek laikus salabots, tas var novest pie zoba pulpas (tautā saukta arī par nerva) iekaisuma jeb pulpīta. Šajā gadījumā pacients var sūdzēties par paaugstinātu jutīgumu uz aukstu, karstu un saldu, kā arī par sāpēm vakaros un jo īpaši - naktīs,» stāsta Normunds Gribusts. Viņš skaidro: ja iekaisums pārgājis jau hroniskā stadijā, sāpju var arī nebūt, bet iekaisuma process turpinās, radot bojājumu jau zoba saknes galā. Tā notiek gadījumos, ja pacients nevēršas pie ārsta, bet lieto vai nu pretsāpju līdzekļus, vai antibiotikas, kas īstermiņā noņem simptomus, bet nenovērš cēloni. «Pacienti bieži sūdzas arī par sāpēm uzkožot, un tas ir viens no simptomiem, kas parāda, ka procesā iesaistīti audi zoba saknes galā. Hroniska iekaisuma gadījumā zobs var arī nesāpēt, bet, uztaisot rentgena uzņēmumu, atklājas iekaisums. Hroniska iekaisuma gadījumā, pavājinoties imunitātei vai arī palielinoties mikroorganismu daudzumam zobā, tas var atkal pāriet akūtā stāvoklī, un pacients var no rīta pamosties ar, piemēram, uzpampušu vaigu un/vai asām sāpēm,» norāda zobārsts.
Pārārstēšana ir komplicētāka
Dakteris stāsta: zoba sakņu kanālu pārārstēšana ir daudz komplicētāka un sarežģītāka nekā primārā endodontija, kas prasa arī padziļinātākas zināšanas un iemaņas, tai nepieciešami arī speciāli materiāli, instrumenti un apstrādes tehnika. Arī pacientam tas izmaksājot dārgāk nekā primāra zoba kanālu ārstēšana. Atsevišķās situācijās kanālus vairs nevar pārārstēt - ja zobam ir ļoti liektas saknes, plaisas, perforācijas u.c., tāpēc ārstēšana vienmēr sākas ar konsultāciju.
Dr. Normunds Gribusts savā praksē bieži saskaras ar situācijām, kad jāizņem nolauzti instrumenti, vecas tapas un skrūves. «Un bez īpašā palielinājuma, ko izmanto endodontijā, to dabūt ārā nav iespējams. Savukārt, izmantojot palielinājumu, veiksmes koeficients ir nesalīdzināmi lielāks. Tas ir svarīgi brīdī, ja nākotnē uz konkrētā zoba plānota nopietnāka konstrukcija. Bet - ne katrs dakteris to var izdarīt, jo tas ir sarežģīti,» norāda Dr. Normunds Gribusts. Viņš ir viens no tiem, kurš risina šīs sarežģītās situācijas. Un, ja agrāk šādus zobus vienkārši ekstrahēja jeb izrāva, tad mūsdienās ir iespēja tos saglabāt.
Svarīga ir precīza diagnostika
«Viens no svarīgākajiem faktoriem pirms zoba ārstēšanas ir precīza diagnoze, kas tiek apstiprināta, pamatojoties uz pacienta sūdzībām, dažādiem zoba jutības noteikšanas testiem un rentgenoloģiskajiem izmeklējumiem. Veicot kanālu pārārstēšanu, rentgenoloģiskie izmeklējumi ir jo īpaši svarīgi,» saka zobārsts, uzsverot, ka ar mūsdienu tehnoloģijām iespējams uztaisīt ne tikai digitālo rentgenu, bet veikt arī datortomogrāfijas izmeklējumu, kas dod iespēju ieraudzīt zobu trijās dimensijās. Šā izmeklējuma galvenā priekšrocība ir spēja novērtēt zoba kanālu anatomiju un struktūru, plus novērtēt arī nolauztā instrumenta lokalizāciju un izmērus. «Tas ir ļoti svarīgi situācijās, ja pacientam zoba sakņu kanāli ir izliekti un instruments nolauzts saknes galā. Tad jāizvērtē, vai vispār vērts tam ķerties klāt.»
Ārstēšanas process ir nesāpīgs
Dr. Normunds Gribusts stāsta: ārstēšanas seansu skaits ir atkarīgs no zoba diagnozes, kanālu anatomijas, iepriekšējā pildījuma materiāla un kvalitātes. Visbiežāk tā tiek veikta divos seansos, retāk - trijos, četros. Tas atkarīgs no tā, cik smags ir bojājums.
«Pirmajā vizītē tiek veikta diagnostika, zoba izolācija, atvēršana, kanālu preparēšana, medikamentu ievietošana un pagaidu restaurācija. Zoba atvēršana un kanālu apstrāde notiek palielinājuma klātbūtnē, kas ļauj ieskatīties zobā dziļāk un nopietnāk, bet, izmantojot rotējošus sakņu kanālu apstrādes instrumentus, ārstēšanu iespējams veikt kvalitatīvāk. Ja kanālus tīra ar rokas instrumentiem, tas aizņem vidēji četrdesmit minūtes, bet ar jaunajām tehnoloģijām tas prasa vien desmit minūtes. To veic vietējā anestēzijā, tādā pašā kā zobu plombēšanas laikā, un tas nozīmē, ka ārstēšanas process ir nesāpīgs,» uzsver zobārsts. Vienīgais, kas jāņem vērā: gan pēc pirmreizējas, gan pārārstēšanas pāris dienas var būt zobu jutīgums uzkožot - jo zobam tomēr ir bijis zināms stress. Bet - jutīguma var arī nebūt.
«Otrajā vizītē tiek veikta zoba izolācija, sakņu kanālu tīrīšana un pildīšana jeb obturācija. Un atkal - pagaidu restaurācija, lai pacients nepaliek bez zoba,» skaidro Dr. Normunds Gribusts.
Līdz 94% sekmīgu iznākumu
«Izmantojot mūsdienu zobu sakņu kanālu diagnostikas metodes, materiālus, palielinājumu, apstrādes instrumentus, pirmreizējai kanālu ārstēšanai iespējams prognozēt līdz pat 94% sekmīgu iznākumu. Atlikušos 6% veido kanālu anatomija, kad tīri fiziski tiem nevar tikt klāt. Ja zobu skārusi strutaina infekcija, prognoze vairs nav tik optimistiska, jo kanālu mikroflora ir jau krietni agresīvāka, bet - pirmreizējai ārstēšanai tā joprojām ir 80% robežās,» norāda Dr. Normunds Gribusts, piebilstot, ka, pārārstējot tāda zoba kanālus, pozitīvs rezultāts iespējams 50-60% gadījumu. Pārējos procentus veido gan iepriekš pieļautās kļūdas, gan kanālu iepriekšējā pildījuma kvalitāte, gan nolauzto instrumentu izmērs un lokalizācija, kā arī restaurācijas kvalitāte. «Lai arī mūsdienās zoba kanālus pilda ar jaunās paaudzes materiāliem, manā praksē joprojām sastopami kanāli, kas bijuši pildīti ar cementu, kas pats par sevi ir ciets materiāls, un, ja tas vēl ir liektā kanālā, tad to dabūt ārā praktiski nav iespējams. Tas arī ir papildu risks veiksmīgam rezultātam.»
Dakteris uzsver: ir svarīgi ņemt vērā, ka endodontiskas slimības ir infekciju izraisītas, respektīvi, tās izraisa mikroorganismi, līdz ar to tos simtprocentīgi iznīcināt nav iespējams. Tas nozīmē, ka, iespējams, kāda daļa paliek. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dakteris, kurš pēc kanālu izārstēšanas zobu atjauno - vai plombē, vai liek kronīti -, to izdara precīzi. Jo, ja būs palikusi kāda spraudziņa, zobs atkal var sākt bojāties - mikroorganismi var tikt iekšā kanālos, un atkal var sākties infekcija.
Viss atkarīgs no imunitātes
«Daļa cilvēku staigā ar garām palaistiem jeb neizārstētiem un nesapildītiem kanāliem, bet - viss ir atkarīgs no organisma imunitātes. Ja zobs, kuram nav nerva, ir nostāvējis mutē piecus gadus un, uztaisot rentgenu, mēs redzam, ka kanāli nav līdz galam aizpildīti, bet nav arī nekāda iekaisuma, tas mierīgi var turpināt dzīvot neaiztikts - ja vien tam nav plānots likt virsū kroni,» stāsta Dr. Normunds Gribusts, paskaidrojot: jo nav izslēgts, ka, mēģinot to pārārstēt, tajā var iekļūt infekcija. «Nav tā, ka visi zobi tagad ir jātaisa vaļā un jāārstē kanāli. Viss atkarīgs no diagnozes un indikācijām - vai pacientam tas traucē vai netraucē.»
***
PĀRĀRSTĒŠANA NEPIECIEŠAMA
• Ja bijusi neveiksmīga pirmreizējā ārstēšana. Šajā gadījumā iespējamā simptomātika ir sāpes uzkožot, bet uz aukstu un karstu zobs nereaģē. Bet, uztaisot rentgena uzņēmumu, var redzēt iekaisumu saknes galā.
• Pirms protezēšanas. Ja iepriekšējā pildījuma kvalitāte ir vāja, tad pirms kroņa uzlikšanas zobam ir svarīgi savest kārtībā zoba sakņu kanālus.
• Ja pirmajā ārstēšanas reizē palaists garām kāds no papildu kanāliem, ko var atrast un ieraudzīt, tikai izmantojot palielinājumu.
