Veselība: Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem būs plašākas sociālo pakalpojumu iespējas Komentēt
 
Veselība

Cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem būs plašākas sociālo pakalpojumu iespējas

 
Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot, ka cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem būs plašākas iespējas dzīvot neatkarīgu dzīvi un nepieciešamos pakalpojumus un aprūpi saņemt savā pašvaldībā, ne tikai ilgstošās aprūpes institūcijās.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) iepriekš skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā deputāti atteikušies no sākotnējā piedāvājuma ierobežot iespējas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem saņemt pakalpojumus valsts sociālās aprūpes centros un virzības uz pilnīgu pakalpojumu saņemšanu dzīvesvietā.

"Ar iesaistītajām pusēm izdiskutējot visus "par" un "pret", esam nonākuši pie cita risinājuma, kas lielākā mērā respektē indivīda tiesības izvēlēties pakalpojuma saņemšanas apstākļus," norādīja Barča.

Plānots, ka no 2019.gada valsts piešķirs dotācijas pašvaldībām, kuras nodrošina pakalpojumus dzīvesvietā personām, kurām pienākas valsts finansēti ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumi, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Tādējādi personas varēs saņemt sev nepieciešamo aprūpi pēc izvēles gan sociālās aprūpes centros, gan savā pašvaldībā.

Līdz šim laikam pašvaldībām būs pieejami apjomīgi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, lai pielāgotu infrastruktūru un sniegto pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri būs izvēlējušies saņemt pakalpojumus dzīvesvietā, nevis valsts sociālās aprūpes centrā.

Vēl viens jauninājums ir aprūpes līmeņu ieviešana personām, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir grūtības sevi aprūpēt. No 2017.gada 1.decembra būs četri aprūpes līmeņi atbilstoši personas fizisko vai garīgo spēju ierobežojumam. Personām atkarībā no spēju ierobežojuma būs tiesības uz aprūpes līmenim atbilstošu pakalpojumu.

Likuma grozījumi arī paredz jaunu rehabilitācijas veidu - psihosociālo rehabilitāciju. Šāds pakalpojums paredzēts, lai sniegtu palīdzību psihosociālo problēmu risināšanā un veicinātu iekļaušanos sabiedrībā. Psihosociālo rehabilitāciju nodrošinās personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti, kuras cēlonis ir onkoloģiska slimība, kā arī vienam šīs personas tuviniekam. Tāpat šādu rehabilitāciju nodrošinās bērnam, kuram nepieciešama paliatīvā aprūpe, un viņa ģimenes locekļiem.

Paredzēts arī līdz 15% paaugstināt naudas summu, kas paliek sociālās aprūpes institūciju klientu rīcībā personiskajām vajadzībām. Patlaban aprūpes centru klientu rīcībā pēc pakalpojuma apmaksas nedrīkst palikt mazāk nekā 10% no tai izmaksājamās pensijas vai atlīdzības apmēra. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2020.gadā.

Jauno pakalpojumu attīstīšanai un nodrošināšanai pārejas posmā līdz 2020.gadam plānots iegūt finansējumu no ES fondu līdzekļiem. Šo vajadzību finansēšanai Latvijai būs pieejami vairāk nekā 90 miljoni eiro - gan infrastruktūras attīstībai, gan Eiropas Sociālā fonda projektiem.

Patlaban visā ES pakalpojumus ilgstošās aprūpes institūcijās saņem ap 1,2 miljoni iedzīvotāju, daudzi no viņiem ir pilnībā izslēgti no sabiedrības dzīves, Saeimas deputātiem iepriekš uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvji, atzīstot, ka aprūpes centru klientu deinstitucionalizācija un pāreja uz neatkarīgu dzīvi ir visā ES sasniedzams mērķis.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers