Pirms četriem gadiem, iespaidojusies no apkārtējās vides, saviem draugiem veģetāriešiem un vēlmes pēc veselīgākas dzīves kvalitātes, dziedātāja Elizabete Zagorska atteicās no gaļas lietošanas uzturā. Šobrīd viņa atkal ēd gaļu un ar Neatkarīgās lasītājiem dalās savā pieredzē par veģetārisma plusiem un mīnusiem.
«Ko es ieguvu, atsakoties no gaļas? Pirmkārt, no manas ēdienkartes momentā tika izslēgti visi ātro uzkodu varianti, jo tajos visos ir vai nu gaļa, vai gaļas izstrādājumi. Otrkārt, kad gaļas vairs nav, tā ar kaut ko ir jāaizvieto, un tādā veidā es ļoti pievērsos visu veidu dārzeņiem. Pat tādiem, ko līdz šim nebiju ēdusi, uz kuriem veikalā pat neskatījos, piemēram, baklažāniem. Treškārt, es iepazinu lēcas, bulguru un ēdiena pagatavošanā iemācījos izmantot dažādas garšvielas - atklāju sev kardamonu, kurkumu, kariju, čili piparus, ko līdz tam nelietoju,» stāsta Elizabete Zagorska.
Bet - kas tad notika, jo izklausās ļoti veselīgi. «Es aizmirsu par to, ka organismam nepieciešamas arī tās vielas, ko var uzņemt ar gaļu. Maz ēdu pākšaugus. Es vienkārši izslēdzu no ēdienkartes gaļu un turpināju ēst vairāk vai mazāk to pašu, ko līdz tam, tikai pieliekot klāt vairāk dārzeņu,» stāsta Elizabete Zagorska, atklājot, ka vienā brīdī organismam sāka trūkt polinepiesātināto taukskābju, kam ir svarīga loma sirds un asinsvadu veselībā. «Es nevis uzlaboju veselību, bet sāku just nespēku. Pati drusku sabijos un - atgriezos pie gaļas ēšanas. Bet kas pēc šiem četriem gadiem manā uzturā ir mainījies? Man ir pazudusi vēlme ēst gaļu katru dienu, un es savā ēdienkartē daudz vairāk izmantoju dārzeņus, pākšaugus, rīsus, griķus. Man ir atvērušās acis uz vīģēm, datelēm, riekstiem un dažādām eļļām. Esmu aizmirsusi par cīsiņiem un tā sauktajiem subproduktiem, kas cilvēkam, manuprāt, vispār nebūtu jāēd,» stāsta Elizabete Zagorska, atzīstot, ka ir ļoti apdomājusi, ko ēdusi līdz šim.
Tiesa, dziedātājas ģimene - vīrs Rolands un meitas Loreta un Luīze - ar veģetārismu neaizrāvās, turpināja ēst gaļu. Vienīgi vecākā meita, redzot, kā mainās mammas ēšanas paradumi, par to ieinteresējās, un, ja agrāk skolā katru dienu ēst gaļu bija norma, tad tagad Loreta zina, ka var garšīgi paēst arī bez gaļas. Arī Rolands nekad nav bijis aizrautīgs gaļēdājs, viņš ēd tikai ļoti liesu gaļu. «Tagad mēs pērkam tikai bioloģiski audzētu gaļu - labāk mazāku gabaliņu, bet labāku. Un tā mums drīzāk ir piedeva, nevis pamatēdiens.»
Gatavojot dārzeņus, Elizabete Zagorska sev atklājusi arī gī sviestu, ko plaši izmanto ājūrvēdā un ko sauc arī par «zelta sviestu». Tajā cepot dārzeņus, tie iegūst pavisam citu garšu. Neatkarīgās lasītājām viņa iesaka izmēģināt savu visiecienītāko recepti - lēcudārzeņu sautējumu. Kāpēc tikai lasītājām? Jo viņa domā, ka reti kuram vīrietim tāds ēdiens garšos. Bet dāmām, kurām interesē paeksperimentēt ar dažādām garšām, patiks.
Dziedātājas atklājums ir arī avokado, ko viņa iesaka pievienot jebkuriem zaļajiem lapu salātiem. Savukārt sāls vietā salātiem viņa iesaka pamēģināt balzamiko krēmu, ko gatavo no vīnogu sulas.
