Vasaras tveicē jādomā ne tikai par ādas aizsardzību no kaitīgā ultravioletā starojuma, bet arī par pēdu veselību – jo gan neelpojoši apavi, gan bieža staigāšana basām kājām var radīt nevēlamas izmaiņas pēdu ādā.
Ilgi gaidītā vasara, protams, dod daudz prieka, tāpēc, lai to neaizēnotu tādas problēmas kā tulznas, varžacis, uzberzumi, sausa un saplaisājusi pēdu āda, kārpas, pastiprināta svīšana un sēnīšu infekcijas, ārstnieciskās pēdu aprūpes speciālistei Ivetai Skadmanei-Šumākerei taujājam, kādi ir svarīgākie pēdu kopšanas noteikumi gada karstākajā gadalaikā.
Tulzna, varžacs vai kārpa
«Pati lielākā problēma ir tā, ka cilvēki, novērojot nevēlamas izmaiņas pēdu ādā, nevis vēršas pēc palīdzības pie speciālista, kurš problēmu varētu diagnosticēt vai ieteikt atbilstošu terapiju, ja nepieciešams, veikt analīžu uzsējumus nagiem/ādai vai nosūtīt pie kāda speciālista, piemēram, dermatologa, flebologa, podometrijas speciālista, bet bieži vien sāk nodarboties ar pašārstēšanos - vanno, vīlē vai apstrādā ar asu priekšmetu. Tādā veidā pats ādu vēl vairāk sakairina un rada atvērtus vārtus jaunai infekcijai. Tāpēc mans ieteikums ir doties pie speciālista - podologa vai dermatologa, kurš novērtēs pēdu veselības stāvokli, veiks atbilstošu apstrādi un ieteiks vispiemērotākos medikamentus vai pēdu kopšanas krēmus,» stāsta ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste.
Viņa vērš uzmanību uz visbūtiskāko - cilvēki bieži jauc varžaci un kārpu, paši noteikuši sev diagnozi, dodas uz aptieku pēc konkrētiem medikamentiem. «Nopērk, piemēram, medikamentu, kas ārstē varžaci, un mēģina izārstēt kārpu. Audi tiek sakairināti, dzīšana notiek lēni, jo pēda atrodas apavos, visbiežāk tiek nēsātas sintētiskās zeķes, spiediens uz konkrēto problēmas vietu nemainās, līdz problēma nonāk tik tālu, ka jāmeklē palīdzība pie speciālista. Un tad jau ar šo problēmu ir daudz grūtāk cīnīties,» skaidro Iveta Skadmane-Šumākere.
Jākrēmo divreiz dienā
Vasarā, kad gribam daudz staigāt basām kājām, speciāliste iesaka divus galvenos priekšnoteikumus, kas jāievēro, lai saglabātu pēdu veselību. Pirmkārt, pēdas no rītiem pirms/pēc treniņiem un pludmales apmeklējuma dezinficēt. Otrkārt, izvēlēties sev visatbilstošāko pēdu kopšanas krēmu (ja āda ir sausa un plaisājoša, tad jāizvēlas nevis vienkārši barojošs vai mitrinošs krēms, bet krēms sausai un plaisājošai pēdu ādai). To ieteicams meklēt aptiekās vai specializētos medicīnas preču veikalos, kur tiek piedāvāti profesionāli krēmi, kas veic konkrētu funkciju. «Neko sliktu negribu teikt par veikalos nopērkamajiem krēmiem vai mūsu pašu Dzintaru, bet, ja ir problēma, ir jārisina problēma. Jo arī šampūnu mēs izvēlamies atbilstoši savam matu tipam,» stāsta Iveta Skadmane-Šumākere, uzsverot, ka pēdas jākrēmo divreiz dienā - no rīta un vakarā. «Tāpat kā zobi jātīra divreiz dienā, arī pēdu aprūpē, ja gribam sasniegt rezultātu vai pagarināt veiktā pedikīra ilgumu, atlaides netiek dotas. Ir jau viegli atnākt pie speciālista un attaisnoties: man ir sausas pēdas, plaisā. Ja ir problēma, es nevaru to atrisināt vienā reizē, ja cilvēks mājās pats neko nedara. Protams, problēmu gadījumos cilvēki mēdz sasparoties un kampaņveidīgi veic pēdu krēmošanu vai ārstēšanu, bet ir jāņem vērā, ka ir iestājusies atvērto kurpju sezona, kurā laika apstākļi ir dažādi - vējš, saule, mitrums, smiltis. Tas viss pēdai, kas vēl tikko bijusi kūniņā, ir liels šoks,» norāda ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste. Viņa skaidro: ja pēdas nav bijušas sakrēmotas, tas ir milzīgs kairinājums. «Izmērcējot jūrā un tad ejot pa smiltīm, kas ir abrazīvas, pēdas kļūst ļoti uzņēmīgas pret dažādiem patoloģiskiem mikroorganismiem. Un pludmalē nav foot control, kur neielaiž tos, kuriem ir kāju sēne. Protams, mēs to varam ienest mājās arī ar apaviem no ielas. Tāpēc der atcerēties: ja pēdu āda būs pabarota un elastīga, tai būs vieglāk atraidīt arī infekcijas.»
Tikai sausā veidā
Pēdu vannošanu un pedikīra veikšanu mājas apstākļos Iveta Skadmane-Šumākere neatbalsta. Speciālistam tomēr ir atbilstoša izglītība, aparatūra, viņš redz pēdu pretskatā, strādā pa pēdu ādas līnijām un zina robežu, cik daudz var apstrādāt. Speciālists nekairina dzīvos audus, noņem tikai sabiezētos, apstrādājot tos vienā virzienā. Līdz ar to neveidojas zvīņveida sabiezējumi, āda nespurojas. Tāds pedikīrs ir ilgāks un efektīvāks, ja pacients, protams, mājās neveic savu apstrādi.
Ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste novērojusi, kā parasti notiek mājās: iekāpj vannā/dušā vai izvanno pēdas bļodā, paņem vīli un zigzaga veidā vīlē. Priecājas, cik smuki liekā āda birst nost, bet vienlaikus brīnās, kāpēc tā atkal tik ātri ataug. «Tāpēc, ka pēdai nav variantu - lai pasargātu nervu galus, tā uzaudzē keratozi jeb raga kārtu atpakaļ. Būtu svarīgi atcerēties, ka āda atjaunojas 28 dienu laikā, un tas nozīmē, ka to var apstrādāt reizi mēnesī. Turklāt jāņem vērā katra pacienta individuālā ādas īpatnība, darba specifika, saslimstība un citas īpašības, kas var ietekmēt keratozes slāņa pastiprinātu veidošanos,» norāda Iveta Skadmane-Šumākere. Viņa skaidro: ja gribas pēdas vannot, to dara 36-37 grādu temperatūrā un ne ilgāk par 5-7 minūtēm, ko cilvēki gan parasti neievēro - ielej ūdeni 40 grādu temperatūrā, apsēžas pie televizora un pusstundu sēž. «Tad āda ir gan zaudējusi aizsargspējas, gan kļuvusi uzņēmīga pret infekcijām. Mājās pēdas drīkst apstrādāt tikai sausā veidā un tikai vienā virzienā,» uzsver speciāliste. Turklāt pēdu vīle vai pumeks pēc tam ir jādezinficē vai bez žēlastības jāizmet - jo uz abrazīva krājas atmirušie audi, ko nevar izmazgāt. Un, ja tie netiek dezinficēti, nākamajā reizē ādu apstrādājot, var ievazāt infekciju. «Turklāt, ja pacientam jau ir ādas/nagu sēnīte, viņš tādā veidā rada tai labvēlīgu vidi - ja āda netiek pareizi apstrādāta, pēdu vīle dezinficēta, caur mikroplaisām un mikrotraumām viņš šo sēni sev ieberzē atpakaļ.»
Izglābj jebkurā situācijā
Kādu pēdu kopšanas krēmu izvēlēties, kā neapjukt aptieku piedāvājumā? Iveta Skadmane-Šumākere saka: ārstnieciskā pedikīra speciālists, redzot konkrētā pacienta problēmu, ieteiks, kāds krēms būtu vispiemērotākais. «Iespējams, cilvēks pats domā, ka pēdu ādu vajag pabarot, bet - varbūt to vajag mitrināt. Tāpēc būtu vēlams vērsties pie speciālista, nevis nodarboties ar pašdarbību. Jo mums katram var būt atšķirīgas problēmas, un krēms, kurš vislabāk der draudzenei vai kaimiņienei, jums var nederēt,» skaidro speciāliste.
Viņa stāsta: ja par pēdu veselību nekādu sūdzību nav, krēmošanai der jebkurš tam piemērots produkts - vai tās ir putas, losjons, krēms, gēls vai eļļa. Galvenais - lai tas ir no profesionālās kopšanas sērijas. Bet glābējs numur viens, kas der gan bērniem, gan pieaugušajiem, ir visiem labi zināmais Bepanthen krēms. To Iveta Skadmane-Šumākere iesaka ielikt līdzi arī vasaras ceļojumu somā - jo tas mīkstina ne tikai plaisājošu pēdu ādu, bet palīdz arī pret pušumiem, skrambām. Tas izglābj jebkurā situācijā.
Viņa vēlreiz uzsver: pēdu veselībai un skaistumam ir ļoti svarīgi tās krēmot divreiz dienā. Viņa savā praksē visbiežāk saskaras ar atrunu, ka no rīta to nav iespējams darīt, jo tad kājas kļūst taukainas un apavos slīd. Tādiem pacientiem Iveta Skadmane-Šumākere iesaka putas no Allpresan sērijas - tās ļoti ātri iesūcas un nerada taukainības sajūtu. «Vai arī - no rīta sakrēmojiet un, kamēr dzerat rīta kafiju, veidojat matus un liekat meikapu, uzvelciet, piemēram, frotē zeķes. Liekais taukainums paliks zeķē un kurpītēs vairs neslīdēs. Tādā veidā pēdiņas būs pabarotas, imunitāte nostiprināta un arī izskatīsies estētiski.
