Veselība: Bērnam alerģija. Pazīmes, mīti un patiesības Komentēt
 
Veselība

Bērnam alerģija. Pazīmes, mīti un patiesības

 
Ilustratīva bilde

Saskaņā ar šā gada pavasarī veikta pētījuma* datiem vecāki uzskata, ka 25% bērnu vecumā no viena līdz trim gadiem ir uztura alerģijas: 40% no govs piena, 15% no olām, 11% no citrusaugļiem. Tā neesot taisnība, tas esot ļoti populārs vecāku izplatīts mīts.

Ko darīt, ja mazajam ir alerģija no pārtikas produktiem, kāpēc bērniem rodas alerģija, ko darīt, ja mazajam konstatēta alerģija, un kādi ir populārākie mīti par alerģijām, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre-alergoloģe Ieva Cīrule.

Pazīmes var būt dažādas

«Ir trīs tipiskākās alerģiju izraisītāju grupas: ziedputekšņi, mājdzīvnieki un putekļu ērcītes, kā arī dažādas pārtikas preces,» norāda Ieva Cīrule. Viņa stāsta, ka dzīves pirmajos gados bērniem visbiežāk alerģija tiek konstatēta tieši no pārtikas produktiem. Līdz gada vecumam biežākie alerģijas izraisītāji ir olas un piens, bet, kad mazā uzturā tiek iekļauti arī citi produkti, alerģija parādās arī no zivīm, riekstiem, garnelēm, dažādām pārtikas piedevām un fast food produktiem.

«Vispirms jāsaprot, ka alerģija ir iedzimta, ģenētiski noteikta, pastiprināta organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz ikdienišķām vielām, parasti - olbaltumvielām, ja runājam tieši par pārtikas izraisītajām alerģijām. Piemēram, citi uzturā lieto piena vai zivju produktus un diskomfortu nejūt, bet citi, kuri īpaši jutīgi uztver konkrētā pārtikas veida olbaltumvielas, pat telpā nevar ieiet, jo organisms uzreiz ātri reaģē uz alergēniem,» stāsta alergoloģe.

Viņa skaidro, ka alerģijas pazīmes var būt dažādas - no sarkanas, sausas ādas un niezes vieglas alerģijas gadījumos, līdz pat tūskai, vemšanai, caurejai, anafilaktiskajam šokam, samaņas zudumam un nāvei, ja organisms īpaši jutīgi reaģē uz alergēnu. «Alerģijas ir ģenētiski noteiktas, bet, lai tās izpaustos, bērnam jānokļūst saskarsmē ar konkrēto alergēnu. Ja mazajam ir pirmā tipa alerģija, kas ir dzīvībai bīstama, jo organisma imūnsistēmas atbildes reakcija ir ātra, pietiek vien ar alergēna smaržu, kā rodas dzīvībai bīstamas alerģijas pazīmes. Savukārt tiem bērniem, kuriem ir vājāka reakcija uz alergēniem, nepieciešams lielāks daudzums alergēnu, lai organisms reaģētu ar alerģiju.»

Sešus līdz divpadsmit mēnešus

Ārste Ieva Cīrule stāsta, ka parasti bērniem alerģija sākas otrajā trešajā dzīves mēnesī. Ja vecāki pamana kādas alerģijas pazīmes, viņa iesaka noteikti doties pie alergologa, lai noteiktu alerģijas izraisītāju. «Svarīgi zināt, ka, bērnam kļūstot vecākam, var mainīties gan alerģijas izpausmes, gan alerģijas cēloņi. Piemēram, ja bērnam ap gada vecumu bijusi alerģija no olām, tas nenozīmē, ka šī alerģija saglabāsies uz visu atlikušo mūžu. Svarīgi laiku pa laikam (ar intervālu apmēram reizi gadā) pārbaudīt, vai bērnam joprojām ir alerģija. Pie speciālistiem var veikt alerģiju testus vai provokāciju testus. Un, ja alerģija ir beigusies, uzturā vairs nav nepieciešams ievērot šī pārtikas produkta ierobežojumus.»

Savukārt, ja alerģija bērnam ir tikko atklāta, tad konkrēto pārtikas produktu uzturā nevajadzētu lietot sešus līdz divpadsmit mēnešus. «Tikmēr vecāku uzdevums ir plānot bērna ēdienkarti tā, lai, arī nelietojot šo konkrēto alerģiju izraisošo pārtikas produktu, tiktu ievēroti pilnvērtīga uztura pamatprincipi. Piemēram, ja bērnam ir alerģija no piena, var lietot speciālos piena dzērienus, kas paredzēti maziem bērniem un satur augsti hidrolizētus, sašķeltus piena olbaltumus. Aptuveni gada līdz trīs gadu vecumā ēdienkartē var iekļaut arī citus olbaltumvielu avotus (olas, gaļu un citus), bet vecāki bērnam šajā laikā var turpināt dot arī speciālos piena dzērienus, jo tie nodrošina viņam nepieciešamās olbaltumvielas. Bet pēc noteiktā pārtiku ierobežojošā perioda beigām būtu ieteicams veikt atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, vai konkrētais produkts joprojām izraisa alerģiju.»

Alergoloģe uzsver: kad alerģijas reakcijas pret konkrēto pārtikas produktu mazinās, uzturā šo produktu vispirms var iekļaut vārītā, ceptā vai citā termiski apstrādātā veidā. Šādi olbaltumvielu struktūras sadalās un kļūst organismam draudzīgākas. Ne velti arī mazos zīdainīšus sāk piebarot tieši ar vārītiem dārzeņiem.

Nav izgudrotas zāles

«Līdz šim nav izgudrotas zāles, kas izārstē no alerģijām,» apgalvo pediatre-alergoloģe Ieva Cīrule. Tāpēc, ja bērnam ir konstatēta pārtikas alerģija, vispareizāk ir sākotnēji izskaust šo produktu no uztura pavisam. Kad organisms sāk nedaudz pieņemt konkrēto pārtikas produktu, pakāpeniski pie tā mazo var pieradināt, uzturā palielinot šī ēdiena daudzumu. «Šādu metodi gan noteikti nevar izmantot ar tiem pārtikas produktiem, kas izraisa dzīvībai bīstamās reakcijas - vemšanu, caureju, tūsku. Ja ir kāda no šīm alerģijas pazīmēm, no konkrētā pārtikas produkta jāatsakās pavisam - līdz turpmākiem speciālista norādījumiem.»

Barošana ar krūti nepasargā

Par iemesliem, kas izraisa alerģijas, dzirdēti daudzi un dažādi mīti. Piemēram, tas, ka ceturtajai daļai bērnu vecumā no viena līdz trim gadiem ir uztura alerģijas: 40% no govs piena, 15% no olām, 11% no citrusaugļiem. «Tie ir nepatiesi dati. Tā nav patiesība! To, ka tas ir mīts, es varu apgalvot ar lielu pārliecību un pamatot ar zinātniski pierādītiem datiem,» uzsver alergoloģe. Viņa iesakot aiziet pie ārsta un dabūt pierādījumus, vai tiešām tās dažas pumpas ir no piena, vai caureja ir no kviešiem un vai aizcietējumi ir no olām. «Patiesībā, rūpīgi veicot visus vajadzīgos izmeklējumus, parasti atklājas, ka bērnam nav alerģijas ne no piena, ne kviešiem, ne olām. Statistikas dati rāda, ka bērniem vecumā no viena līdz trim gadiem alerģija pret kādu no pārtikas produktiem ir tikai apmēram četriem procentiem. Un tāda alerģija, kas ir dzīvībai bīstama un kad vajadzīga patiešām strikta diēta - tikai 0,5 procentiem mazuļu. Tāpēc vecākiem nevajadzētu iestrēgt bērnam nevajadzīgās diētās. Tam nepieciešami pierādījumi, lai atņemtu bērnam to, kas viņam ir nepieciešams,» apgalvo Ieva Cīrule.

Viņa stāsta: ir veikti pētījumi, kas apliecina, ka pat bērna barošana ar krūti nepasargā no alerģijām - arī tad, ja bērnu līdz septiņu astoņu mēnešu vecumam baro tikai ar krūts pienu, viņš var būt alerģisks. Reizēm vecāki bērnu alerģijās vaino vakcīnas, arī speciālos piena maisījumus, bet neviens no šiem faktoriem nav saistīts ar iemesliem, kādēļ rodas alerģijas. To, vai bērnam būs alerģija vai ne, nosaka tikai un vienīgi viņa imūnsistēma.

Pārtikas piedevas bojā organismu

Ieva Cīrule uzsver: ja bērnu kopš mazotnes baro nepareizi (neievērojot uztura pamatprincipus), tas var veicināt alerģijas izpausmes. Un tas nozīmē, ka vecāki savu bērnu veselībai var palīdzēt, rūpīgi izvēloties mazā ikdienas ēdienkarti. Viņa savā praksē pēdējā laikā arvien biežāk novēro, ka bērniem vecumā no viena līdz trim gadiem ir alerģijai līdzīga reakcija no pārtikas piedevām, kas savukārt var liecināt par tendenci, ka vecāki bērnu ēdienkartē bieži neievēro pareiza uztura pamatprincipus. «Pārtikas piedevas (dažādi ķīmiski savienojumi) var būt veicinošs faktors, kas pastiprina jau esošās alerģiskās reakcijas un var veicināt arī jaunu rašanos. Bērni uzturā bieži lieto saldumus, mazvērtīgus gaļas izstrādājumus, kas satur daudz sāls vai taukus, arī fast food ēdienus - tie viņiem nodara vairāk ļauna nekā laba. Tie bojā mazā cilvēciņa organismu, un tad arī rodas dažādas problēmas, kam nav nekāda sakara ar alerģiju,» akcentē pieredzējusī alergoloģe. Tāpēc daktere iesaka bērnu uzturā iekļaut vairāk dabiskus produktus bez pārtikas piedevām un ievērot veselīga uztura pamatprincipus.

* Vecāku aptauja par viena līdz trīs gadus vecu bērnu uztura paradumiem veikta pērnā gada martā portālā mammamuntetiem.lv

TRĪS PAPILDJAUTĀJUMI ĀRSTAM

Atbild bērnu ārste-alergoloģe Ieva CĪRULE:

- No kāda vecuma bērnam ieteicams dot liellopa gaļu?

Daudziem bērniem šobrīd tiek novērota alerģija pret govs piena olbaltumvielām. Tāpēc jebkuri produkti, kas tās satur, tādam bērnam var izsaukt atopisko dermatītu (diatēzi). Šajā gadījumā bieži tiek novērota alerģiska reakcija arī uz liellopa gaļu, kurā ir analoģiski alergēni tiem, kas ir govs pienā. Tādā gadījumā uz vienu mēnesi vajag pārtraukt gaļas ēšanu, tad, ja izsitumu nav, to atsākt ik dienu septiņas dienas pēc kārtas, ja reakcija neatjaunojas, turpināt lietošanu regulāri, bet, ja ir no jauna izsitumi, tad šis produkts jāizslēdz no ēdienkartes uz pusgadu, pēc tam atkal var mēģināt piedāvāt vienu nedēļu un vērot reakciju.

- Ja ir aizdomas, ka bērnam ir alerģija no oranžajiem dārzeņiem, kas izpaužas kā sarkani sausi pleķīši, kā pareizi ēdienkartē ieviest šos dārzeņus?

Ādas izmaiņas var būt ne tikai no ēdiena, bet arī no apģērba, pulvera, klimata, stresa. Ja gribat pārbaudīt kādu konkrētu produktu, piemēram, burkānu, vienu mēnesi to nelietojiet, pēc tam to atsāciet bērnam piedāvāt un dodiet septiņas dienas pēc kārtas. Un tad vērojiet: ja ir paasinājums, pārtrauciet to lietot un izņemiet no ēdienkartes uz sešiem mēnešiem.

Un tad atkal piedāvājiet to pēc iepriekš minētās shēmas - septiņas dienas.

Ja alerģisku izpausmju vairs nav, turpiniet bērnam to dot. Svarīgi zināt: atsākt vajag ar vārītiem vai krāsnī ceptiem dārzeņiem, bet pēc nedēļas var dot arī svaigus vai to sulu.

Visus augļus, dārzeņus, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu izraisīt alerģiju, jāsāk lietot termiski apstrādātus.

Ja nav novērojama alerģiska reakcija, var sākt dot arī svaigus.

Aizkavētā reakcija var parādīties pēc trim četrām dienām.

- Ja bērnam konstatēta laktozes nepanesība, kuriem produktiem uzturā jāpievērš lielāka uzmanība?

Ja ir konstatēta laktozes nepanesība, pareizi ir lietot pienu vai piena maisījumu bez laktozes. Piena cukurs var būt produktos, kas gatavoti no parastā piena, - saldējumā, krēmos, mērcēs. Citus produktu var ēst droši. Gaļa, dārzeņi un graudaugi laktozi nesatur un ir lietojami droši.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers