Vesels bērns drīkst ēst visus produktus, un arī našķi nebūtu pilnībā izslēdzami no ikdienas produktu klāsta. Svarīgi tikai, kad un cik daudz šos produktus dodat savam mazulim.
Bērnu ārsti brīdina: vienu līdz trīs gadus veci bērni ikdienā uzņem daudz vairāk cukura, nekā tas viņiem ir nepieciešams. Tas veicina gan mazuļu aptaukošanos, gan zobu un citas slimības. Kā pareizi novērtēt cukura daudzumu, ko mazie saņem ar našķiem un ikdienas pārtiku, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre endokrinoloģe Jurgita Gailīte.
«Ogļhidrāti, tajā skaitā arī cukuri, ir organisma galvenais enerģijas avots. Dabā parasti ir sastopami augļu cukuru veidi - fruktoze un glikoze. Dabiskie cukuri ir augļos, medū, dārzeņos, pākšaugos, pienā, graudaugos, un, ēdot šos produktus, saņemam arī citas vērtīgas vielas - vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas. Fruktozi un glikozi organisms viegli un ātri uzņem, tāpēc tā ir piemērota arī bērnu pārtikā,» stāsta Jurgita Gailīte. Viņa skaidro, ka pienā un piena produktos ir piena cukurs jeb laktoze. Un, ja nav specifiskas veselības problēmas - laktozes nepanesības, arī šis cukurs organismā labi uzsūcas.
«Taču ikdienā esam pieraduši pie saharozes - biešu vai cukurniedru cukura. Šos cukurus apēdam, lietojot uzturā rūpnieciski apstrādātus produktus, pieliekot pa tējkarotītei cukura pie tējas, dzerot rūpnieciski ražotas sulas,» norāda endokrinoloģe. Viņa iesaka, kā aprēķināt rekomendēto pievienotā cukura daudzumu dienā. «Ražošanas procesā cukuru pievieno, lai uzlabotu produktu garšas un konsistences īpašības. Diemžēl ikdienā apēdam krietni par daudz saldumu. Piemēram, vienu līdz trīs gadus vecam bērnam nevajadzētu apēst vairāk par divām trim pievienotā cukura tējkarotēm dienā, bet kopējais uzņemamo kaloriju daudzums šajā vecumā ir apmēram 1000-1300 kcal diennaktī. Aptuveni puse dienas kaloriju jeb 500-650 kcal jānodrošina ogļhidrātiem. 10% jeb 50-65 kcal no tā var nodrošināt pievienotais jeb papildu cukurs. Ja mazulis nespēj iztērēt dienas laikā uzņemtos ogļhidrātus, tie pārvēršas liekā svara kilogramos, bojājas zobi, ilgtermiņā var rasties vairākas citas nopietnas veselības problēmas,» uzsver Jurgita Gailīte.
Mazuļu vecākiem daktere iesaka izpētīt uzturvielu tabulu, kurai ir jābūt uz produkta iepakojuma marķējuma. Gan dabiskie, gan pievienotie cukuri šajā tabulā būs atspoguļoti ogļhidrātu sadaļā. Biežāk minētie pievienotie cukuri tiek apzīmēti kā nerafinētais cukurs, medus (to norāda ar mērķi informēt cilvēkus, kuriem ir cukura diabēts vai alerģija uz šo produktu), brūnais cukurs, cukurniedru cukurs, dekstroze (zināma arī kā glikoze, ir galvenā cietes sastāvdaļa; tas ir cukurs, ko organisms uzņem visātrāk), fruktoze, laktoze, glikoze, iesala ekstrakts, melase, agaves nektārs, miežu iesals un karamele. Jo augstāk kāda sastāvdaļa ir minēta sastāvā, jo vairāk tās ir produktā.
«Piemēram, izvēloties veikala plauktā nesaldinātas brokastu pārslas, uz kuru iepakojuma norādīts, ka simt gramu satur 81,7 gramus ogļhidrātu (tostarp cukurus - 5,6 gramus), tiek uzņemti gandrīz 50% no pieļaujamā cukura daudzuma dienā.».
