Daudziem cilvēkiem pazīstama situācija, kad roka pati stiepjas pēc kādas konfektes, cepuma, kūciņas vai cukurotas limonādes glāzes, un tajā brīdī kāre pēc kaut kā salda ir stiprāka par ģimenes ārsta, kardiologa, endokrinologa vai uztura speciālista argumentiem, neattur arī tuvinieku bažīgie skatieni un pat paša veselais saprāts.
Nepārvarama kāre pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem vai stimulējošiem dzērieniem rodas tad, kad asinīs krītas cukura līmenis. Kad smadzenēm nepietiek degvielas, tās automātiski pārslēdzas uz gribasspēka trūkuma režīmu un izmisīgi sāk meklēt kādu enerģijas avotu. Ātri izmantojamie ogļhidrāti sniedz acumirklīgu apmierinājumu, taču ne uz ilgu laiku.
Pārslodze aizkuņģa dziedzerim
Apēstie ogļhidrāti mūsu organismā tiek sašķelti līdz glikozei, kas nonāk asinīs un kalpo par galveno enerģijas avotu smadzenēm un muskuļiem. Paaugstinoties glikozes jeb, kā parasti sakām sadzīvē, cukura līmenim asinīs, aizkuņģa dziedzeris sāk producēt insulīnu. Šo hormonu tēlaini mēdz dēvēt par atslēgu, kas atver šūnas un ļauj glikozei tajās iekļūt. Normāla insulīna izstrāde visas dienas gaitā nodrošina optimālu glikozes līmeņa kontroli. Neveselīgs dzīvesveids, tostarp aizraušanās ar «ātrajiem» ogļhidrātiem – saldiem ēdieniem un dzērieniem, noved pie tā, ka cukura līmenis asinīs svārstās. Tas rada aizkuņģa dziedzerim pārmērīgu slodzi, un insulīnam kļūst arvien grūtāk nonākt šūnās. Cukura līmenis asinīs paaugstinās, bet enerģijas līmenis organismā, gluži otrādi, pazeminās. Šādu vielmaiņas traucējumu dēļ pakāpeniski attīstās insulīna rezistence jeb nejutīgums, kurš var izraisīt atkal citas veselības problēmas, piemēram, otrā tipa cukura diabētu, kas var negatīvi ietekmēt cilvēka ķermeņa masu, asinsriti, garastāvokli un daudzas citas norises organismā.
Jānosaka glikozes līmenis asinīs
Jāpiebilst, ka pazīmes, kas var liecināt par nestabilu cukura līmeni asinīs, prasa uzmanību un konsultāciju pie ārsta, jo cilvēks pats tās ne vienmēr var pareizi interpretēt. Cukura diabēta pacientiem dažas no šīm pazīmēm var liecināt par pazeminātu glikozes līmeni asinīs – hipoglikēmiju. Šādos gadījumos jārīkojas pēc ārsta ieteikumiem. Tāpat dažas no šīm pazīmēm var parādīties cilvēkiem, kuri krasi samazina uzņemto kaloriju daudzumu, lai atbrīvotos no lielā svara – arī viņiem būtu lietderīgi saņemt speciālistu ieteikumus par to, kā samazināt svaru, vienlaikus ievērojot sabalansēta uztura principus.
Ikvienam cilvēkam periodiski vajadzētu arī noteikt glikozes līmeni asinīs. Šis mērījums prasa mazu pilīti asiņu un 30 sekunžu laika, bet sniedz pietiekami daudz informācijas. Cilvēks var sev izdevīgā laikā aiziet kaut vai uz kādu aptieku, kur piedāvā šo izmeklējumu. Ja glikozes līmenis asins plazmā tukšā dūšā ir 7 milimoli litrā vai lielāks, ir pamats aizdomām par cukura diabētu. Tāpat arī tad, ja pēc ēšanas pagājušas divas stundas, bet glikozes līmenis asinīs ir 11,1 milimols litrā vai lielāks. Tas nenozīmē, ka jākrīt izmisumā, bet noteikti jādodas pie ģimenes ārsta, lai kārtīgi izmeklētos.
Hroms veicina glikozes iekļūšanu šūnās
Viens no faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt insulīna izmantošanu organismā, ir mikroelementa hroma nepietiekamība. Hroms palīdz insulīnam pārnest glikozi no asinīm uz galvas smadzeņu, muskuļu un citu audu šūnām, nodrošinot efektīvu izmantošanu. Ja hroma trūkst, glikozes transports ir traucēts, šūnām trūkst enerģijas, tāpēc rodas izsalkuma sajūta un tieksme pēc saldumiem. Kā rāda zinātnisko pētījumu rezultāti, šāda situācija ietver divus riskantus aspektus: pirmkārt, intensīvāk sāk veidoties tauku nogulsnējumi, un, otrkārt, pakāpeniski attīstās metabolais sindroms. Saskaņā ar Starptautiskās Diabēta federācijas kritērijiem metabolais sindroms ietver sevī faktorus, kas palielina gan cukura diabēta, gan sirds slimību risku. Viens no komponentiem ir palielināts vidukļa apkārtmērs – lielāks par 94 cm vīriešiem un lielāks par 80 cm sievietēm. Par metabolā sindroma diagnozi ir runa tad, ja papildus ir vēl divi no pārējiem kritērijiem: triglicerīdu līmenis asinīs lielāks par 1,7 milimoliem litrā, augsta blīvuma («labā») holesterīna līmenis zemāks par 1,03 mmol/l vīriešiem un par 1,29 mmol/l sievietēm; asinsspiediens, nelietojot medikamentus, lielāks par 135/85 mmHg; cukura līmenis tukšā dūšā augstāks par 5,6 mmol/l.
Otrā tipa cukura diabēta pacientiem, kuriem konstatē nepietiekamu hroma daudzumu asins serumā, varētu būt grūtāk kontrolēt glikozes līmeni asinīs un arī samazināt lieko ķermeņa masu.
Ar hromu bagātināts raugs
Daudzus gadus uztura bagātinātāju ražotāji bija spiesti lietot sintētiskus hroma avotus, kuriem nav raksturīga pārāk liela biopieejamība. Rūpīgi izpētot piedāvāto hroma produktu efektivitāti un drošību, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) atzinusi par par īpaši efektīvu organiski saistītu ar hromu bagātinātu raugu. Pēc EFSA slēdziena, hroma raugs uzsūcas līdz pat 10 reizēm labāk nekā citi hroma produkti.
Vairāk informācijas par hroma vitāli svarīgo lomu organismā var uzzināt grāmatā Kā kontrolēt cukura līmeni asinīs un svaru. Tās autore Pernille Lunda stāsta, kā savaldīt tieksmi pēc saldumiem, uzlabot vielmaiņu un stabilizēt cukura līmeni asinīs. Šo grāmatu var pasūtīt par brīvu šeit:
www.veselsgars.lv.
Kas liecina par nestabilu cukura līmeni asinīs:
• nespēks pēcpusdienās
• liela tieksme pēc saldumiem
• izsalkums jau 1–2 stundas pēc ēdienreizes
• straujas garastāvokļa svārstības
• veidojas lieko tauku uzkrājumi vēdera apvidū
• grūti atbrīvoties no liekā svara
Ko darīt stabilizēšanai:
• ievērot regulāras ēdienreizes
• turēt pa rokai veselīgus produktus, ja sagribas ātri uzkost
• kombinēt ogļhidrātus ar olbaltumvielām un taukiem
• ēst šķiedrvielām bagātus produktus – augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus, pākšaugus
• izvairīties no produktiem ar augstu glikēmisko indeksu (piena šokolāde, cepumi, saldie gāzētie dzērieni, baltmaize, apaļgraudu baltie rīsi, konfektes, augļu sula)
• nodarboties ar fiziskām aktivitātēm
Hroma uzdevumi organismā:
• sekmēt efektīvu insulīna darbību
• veicināt glikozes nonākšanu nervu šūnās, muskuļu šūnās un citos audos
• palīdzēt izsalkuma sajūtas kontrolē
• veicināt taukvielu, olbaltumvielu un ogļhidrātu vielmaiņu
Hroma avoti uzturā ir brokoļi, vīnogu sula, gliemenes, rieksti, rozīnes, tītaru krūtiņas, pupiņas. Lielākoties hroma koncentrācija tajos nav īpaši liela. Līdz 50 gadu vecumam hroma ieteicamā dienas deva veseliem cilvēkiem ir 35 mikrogrami vīriešiem un 25 mikrogrami sievietēm, bet pēc 50 gadu vecuma – attiecīgi 30 un 20 mikrogrami. Cilvēkiem, kuri cieš no lielā svara un nestabila cukura līmeņa asinīs, lietderīgi lietot speciālos hroma produktus, kas nopērkami aptiekās
