Iespējams, ka vēža tematikai pēdējā laikā pievēršamies biežāk nekā parasti, bet ir taču Vēža modrības gads. Šoreiz runa būs par vēža veidiem, kas skar tieši sievietes. Pirmā reakcija, izlasot tādu temata pieteikumu, nereti ir – negribu par to neko zināt! Vēzis nešķiro savus upurus zinošos un nezinošos, taču droši var teikt, ka tām sievietēm, kuras ir labāk informētas un vērīgākas pret sevi, ir lielākas izredzes, ka sastapšanās ar ļauno diagnozi beigsies laimīgi.
«Arī uz vēža profilaksi, tāpat kā uz cilvēka veselību kopumā, attiecas sakāmvārds – katrs pats ir savas laimes kalējs,» saka RAKUS stacionāra «Latvijas Onkoloģijas centrs» onkoloģe ķīmijterapeite Žanete Zvirbule. «Tas izpaužas kaut vai attieksmē pret valsts apmaksātajiem dzemdes kakla vēža un krūts vēža skrīninga izmeklējumiem: ja reiz tāda iespēja ir – aizej un pārbaudies! Ja zini, ka gadiem neesi bijusi pie ginekologa – nu vienreiz taču aizej un turpini to darīt regulāri! Abus šos vēža veidus var atklāt laikus; no dzemdes kakla vēža var sevi arī pasargāt, tikai jāiet pie ginekologa.»
– Nereti sievietes no šiem izmeklējumiem baidās...
– Protams, ir bailes, bet, no tā, ka cilvēks atliek diagnozes noskaidrošanu un ārstēšanu, prognoze tikai pasliktinās. Tā tas ir jebkuram vēža veidam un būtībā jebkurai slimībai. Vienmēr ir labāk, ja palīdzību meklē ātrāk. Regulāri ejot pie ginekologa, var konstatēt vēždraudes situāciju, to novērst, un dzemdes kakla vēzis neveidosies. Ja dzemdes kakla vēzi atklāj pirmajās stadijās, tad izredzes ir ļoti labas, to var radikāli izārstēt. Arī krūts vēža gadījumā laika faktoram ir liela nozīme. Ja krūts vēzi atklāj sākuma stadijā, var veikt krūti saudzējošu operāciju. Diemžēl mēs sastopam gadījumus, kad sievietes vilcinās iet pie ārsta un atnāk burtiski ar nopuvušu krūti... Mēdz būt arī izglītotas, strādājošas un sociāli aktīvas sievietes, kuras nogaida, iet pie dažādiem citiem speciālistiem, māna sevi, un rezultāts ir stipri ielaists krūts vēzis.
– Par dzemdes kakla vēzi un krūts vēzi sabiedrībai esam stāstījuši saistībā ar skrīninga programmām. Mazāk runāts par olnīcu vēzi. Kādas tam ir diagnostikas iespējas?
– Olnīcu vēzim diemžēl raksturīga ļoti slēpta gaita. Gadās, ka ginekologs apskatē secina, ka paciente ir vesela, bet pēc dažiem mēnešiem sāk izpausties sūdzības un atklājas, ka viņai ir olnīcu vēzis. Diemžēl šo audzēju parasti konstatē trešajā vai ceturtajā stadijā, bet līdz tam pacientei nav nekādu sūdzību. Audzēju pirmajās stadijās atklāj tikai nejaušā atradē, piemēram, veicot žultspūšļa vai aklās zarnas operāciju. Tā tas notiek arī citur pasaulē, ne tikai pie mums. Šim vēža veidam nav nekādu skrīninga izmeklējumu.
– Vai nav arī nekādu asinsanalīžu, kas ļautu atklāt olnīcu vēzi agrāk?
– Attiecīgu audzēju marķieru noteikšana asinīs ir tikai palīgmetode, kas nav izmantojama pamatdiagnostikā. Šie rādītāji var būt normāli arī tad, kad vēzis jau ir izplatījies. Ja tie ir paaugstināti, tad, protams, jāmeklē cēlonis. Audzēju marķieru noteikšanai lielāka nozīme ir ārstēšanas rezultāta izvērtējumā.
– Kurām sievietēm ir paaugstināts olnīcu vēža risks?
– Ja dzimtā ir bijuši olnīcu vai krūts vēža gadījumi, tas liek vairāk uzmanīties, biežāk apmeklēt ginekologu. Olnīcu vēzim, tāpat kā krūts vēzim, ir saistība ar noteiktām mutācijām gēnos BRCA1 un BRCA2. Šīs mutācijas iespējams noteikt, veicot gēnu testus, kas Latvijā ir pieejami. Uzmanīgām jābūt arī tām sievietēm, kurām regulāri ir dažādas ginekoloģiskas problēmas, piemēram, bieži iekaisumi vai menstruālā cikla traucējumi, bet tas, protams, nenozīmē, ka noteikti būs olnīcu vēzis.
– Dzirdēts, ka sievietēm ar šo ģenētisko predispozīciju pēc bērnu piedzimšanas iesaka preventīvi izoperēt vēža apdraudētos orgānus – vai tas palīdz?
– Ir hipotēzes, ka tas varētu uzlabot prognozi, bet tas nenozīmē, ka audzējs nevarētu parādīties citur, piemēram, vēderplēvē, vai metastāzes plaušās, aknās.
– Kādas sūdzības norāda par olnīcu vēzi?
– Visbiežāk tās nav ginekoloģiska rakstura sūdzības. Var būt vēdera pūšanās, pilnuma sajūta vēderā, agra sāta sajūta, nogurums, neskaidras sāpes vēderā. Simptomi ir nespecifiski, maz izteikti un parasti nav novērojami slimības agrīnā periodā. Tādas sūdzības nedrīkst ilgi atstāt bez ievērības.
– Cik izplatīts ir olnīcu vēzis?
– Latvijas Onkoloģijas centrā katru gadu atklāj aptuveni 100 jaunus gadījumus.
– Kādas ir ārstēšanas iespējas pacientēm ar olnīcu vēzi vai dzemdes kakla vēzi vēlīnās stadijās?
– Atkarībā no konkrētās situācijas kombinējam dažādus ārstēšanas veidus – operāciju, staru terapiju, ķīmijterapiju. 1. un 2. dzemdes kakla vēža stadijā izmanto ķirurģisku ārstēšanu un staru terapiju. 3.–4. stadijas dzemdes kakla vēzim tradicionāli pamatārstēšanas metode ir operācija kombinācijā ar staru terapiju un ķīmijterapiju. Attiecībā uz gadījumiem, kad vēzis ir ķermenī izplatījies, jaunākās nostādnes, kas prezentētas arī pasaules onkologu kongresā, ir tādas, ka vēlīno stadiju dzemdes kakla vēža pacientēm ir mērķtiecīgi tradicionālajiem ķīmijterapijas preparātiem pievienot arī medikamentu, kura starptautiskais nosaukums ir bevacizumabs. Eiropā bevacizumaba lietošana dzemdes kakla vēža gadījumos reģistrēta no 2014. gada augusta, olnīcu vēža gadījumos – no 2011. gada. Tā lietošanai ir daudzsološi rezultāti, kas ļauj palielināt dzīvildzi. Īpaši aktuāli tas ir olnīcu vēža gadījumā, kuru, kā jau minēju, parasti objektīvi nav iespējams atklāt agrīnā stadijā. Bevacizumabs ir pirmais mērķterapijas preparāts, kas uzlabo kopējo dzīvildzi ginekoloģisko audzēju pacientēm.
– Kā šis medikaments darbojas?
– Šis preparāts ir tā dēvētais angioģenēzes inhibitors. Vienkāršoti skaidrojot: kad audzēja šūnas dalās, tām sāk trūkt skābekļa un tās izdala īpašu vielu – asinsvadu enotēlija augšanas faktoru, kas veicina angioģenēzi – jaunu asinsvadu veidošanos, tie caurvij audzēju, un tas tiek labi apasiņots. Medikaments satur mākslīgi radītas specifiskas antivielas, kas piesaista un neitralizē augšanas faktora molekulas, neļaujot tālāk attīstīties audzēja asinsvadiem, tas nesaņem skābekli un novājinās.
– Kā šis medikaments ir pieejams Latvijā, kaimiņvalstīs un citur pasaulē?
– ASV un Eiropā tas ir reģistrēts kā medikaments, kas pievienojams ķīmijterapijai. Dzemdes kakla vēzi mēs ārstējam saskaņā ar Eiropas Ķīmijterapeitu biedrības vadlīnijām, ķīmijterapija ir pieejama, bet būtu labi, ja būtu valsts finansējums arī šim jaunajam preparātam. Runājot par olnīcu vēzi – gan Lietuvā, gan Igaunijā šai standarta ķīmijterapijai, ko pacientes saņem arī pie mums, tiek pievienots bevacizumabs. Saskaņā ar vadlīnijām to saņem pacientes, kurām šis audzējs ir 3.–4. stadijā ar augstu risku, ko nosaka dažādi nelabvēlīgi faktori histoloģijas materiālā un audzēja izplatībā. Mēs pacientes informējam, ka saskaņā ar pasaules un Eiropas standartiem viņas saņem ķīmijterapiju, kuru kompensē valsts un ka ir šis medikaments, kuru var pievienot, bet kuru valsts nekompensē. Medikaments ir dārgs, bet daļa pacientu tomēr atrod līdzekļus un to iegādājas. Esam daudz rakstījuši individuālās kompensācijas pieprasījumus, balstoties uz ārstu konsiliju slēdzieniem, bet atbildes vienmēr ir negatīvas.
– Un visbeidzot – tradicionāls jautājums par audzēju profilaksi. Kāda tā ir attiecībā uz dzemdes kakla, krūts un olnīcu vēzi?
– Dzemdes kakla vēža profilaksei var darīt daudz, tai skaitā vakcinēties – šos jautājumus katrai sievietei jāpārrunā ar savu ginekologu. Olnīcu un krūts vēzim nekādas specifiskas profilakses nav, te galvenais nosacījums ir – ātrāk audzēju atklāt. Ir svarīgi iet pie ārsta, ja ir kaut kādas neizprotamas, kaut arī maznozīmīgas sūdzības, kas nepāriet vai atkārtojas; neskaidras izcelsmes nespēks, vājums. Ieteicams arī ievērot vispārzināmos veselīga dzīvesveida nosacījumus. Mēs redzam, ka vēzis var būt arī cilvēkiem ar ļoti pareizu dzīvesveidu, bet – jo labāka vispārējā veselība, jo labāk cilvēks pārcieš vēža ārstēšanu.
Māja jautā
Vai olnīcu vēža un dzemdes kakla vēža vēlīno stadiju pacientēm tiek plānots kā valsts kompensējamo medikamentu piešķirt preparātu Bevacizumab un, ja tiek – kad tas varētu notikt?
Atbild Māra Āboliņa, Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:
– Medikamentu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS) var pieteikt ikviens zāļu ražotājs vai izplatītājs, norādot arī attiecīgā medikamenta cenu. Nacionālais veselības dienests izvērtē katra KZS pieteiktā medikamenta:
• salīdzinošo efektivitāti. Tiek salīdzināta efektivitāte ar citu konkrētas slimības ārstēšanā izmantoto medikamentu efektivitāti (balstoties uz zinātnisko pētījumu datiem, kā arī vietējām un starptautiskām ārstēšanas vadlīnijām);
• cenu. Tiek izvērtēta medikamenta cena, salīdzinot ar cenām citās Eiropas Savienības valstīs. KZS iekļaujamo zāļu cenai jābūt ne augstākai kā trešajai zemākajai starp Eiropas Savienības valstīm un ne augstākai kā Igaunijā un Lietuvā. Turklāt cena tiek salīdzināta ar medikamenta terapeitiskajiem ieguvumiem.
Šobrīd ir saņemts iesniegums par medikamenta Bevacizumab iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā olnīcu vēža un zarnu vēža pacientu ārstēšanai. Iesniegums šobrīd tiek vērtēts. Jāņem vērā, ka lēmums par jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā tiks pieņemts pēc klīniskās un izmaksu efektivitātes novērtēšanas un prognozējamā (papildus nepieciešamā) finansējuma saskaņošanas ar pieejamā budžeta iespējām.
