Ir pierādīts, ka aptuveni 50–80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar cilvēka papilomas vīrusu, turklāt vairāk nekā 70% šo infekciju ir saistītas ar vīrusa onkogēnajiem jeb vēzi izraisošajiem tipiem. Latvijā aizvien ir viens no augstākajiem dzemdes kakla vēža saslimstības un mirstības līmeņiem Eiropā, lai gan tā ir slimība, ar kuru 21. gadsimta sabiedrībai vajadzētu veiksmīgi tikt galā.
2015. gads Latvijā izsludināts par pretvēža gadu, kas nozīmē, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta savlaicīgai onkoloģisko slimību diagnostikai un profilaksei, kas ļauj šīs ļaundabīgās slimības riskus un sekas būtiski mazināt. Kas ir dzemdes kakla vēzis un kā sevi no tā pasargāt, skaidro imunoloģe onkoloģe Inta Jaunalksne (klīnika Premium Medical) un ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vita Začesta (Rīgas Dzemdību nams, klīnika Premium Medical).
Satraucoši rādītāji
Dzemdes kakla vēzis ir ļaundabīgs audzējs, un statistikas dati liecina, ka tas ir otrs biežāk sastopamais audzējs sievietēm vecumā līdz 45 gadiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. «Mūsu valstī mirstība no šīs slimības ir nepiedodami augsta, turklāt satraucošs ir arī fakts, ka saslimstība ar dzemdes kakla vēzi arvien pieaug. Visā pasaulē onkoloģiskās slimības ir otrs izplatītākais nāves iemesls, savukārt dzemdes kakla vēzis ir trešais lielākais onkoloģisko slimību izraisītas nāves iemesls sievietēm. Turklāt Latvijā ir īpaši augsti rādītāji ielaisto jeb pēdējās stadijās atklāto onkoloģisko slimību, arī dzemdes kakla vēža, gadījumos,» satraukumu pauž imunoloģe onkoloģe Inta Jaunalksne. Viņa uzsver, ka šī slimība ir laikus diagnosticējama un izārstējama, ja sieviete regulāri apmeklē ginekologu. Tieši tāpēc rādītāji ir tik satraucoši. Jo, ja dzemdes kakla vēzis atklāts vēlīnā stadijā, ārstēšana ir ļoti ierobežota un tās efektivitāte vairs nav tik liela.
Dzimumakta laikā
Dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss (Human Papilloma Virus – HPV), taču slimības attīstību veicinošie faktori var būt arī smēķēšana, agrīni uzsākta dzimumdzīve, bieža partneru maiņa un seksuāli transmisīvās slimības (sevišķi hlamīdiju infekcijas), kas šādos gadījumos nereti iet roku rokā.
Kas ir HPV? «Cilvēka papilomas vīrusam ir vairāk nekā simt veidu, un lielākā daļa no tiem ir ar salīdzinoši zemu risku izraisīt dzemdes kakla vēzi. Īpaši bīstami ir 16. un 18. cilvēka papilomas vīrusa tipi, un pētījumi liecina, ka vairāk nekā 70% gadījumu tieši šis vīruss ir dzemdes kakla vēža ierosinātājs,» stāsta Inta Jaunalksne.
HPV ir ļoti plaši sastopams, un ar to ir viegli inficēties – tas var tikt pārnests dzimumakta laikā, dažkārt pat tikai intīma ādas kontakta rezultātā dzimumorgānu rajonā.
«Ar šo vīrusu var inficēties ikviena sieviete, kurai ir seksuālas attiecības, neatkarīgi no vecuma un iedzimtības. Turklāt pat ilgstošas un stabilas partnerattiecības nepasargā no dzemdes kakla vēža cēloņa – HPV infekcijas, ne vienmēr arī prezervatīvs ir 100% drošs,» norāda ginekoloģe un dzemdību speciāliste Vita Začesta. «Bet labā ziņa šīs slimības sakarā ir tā, ka, zinot dzemdes kakla vēža izraisītāju, mēs varam sevi daļēji no tā pasargāt. Turklāt tā ir vienīgā onkoloģiskā slimība, kuru iespējams novērst, veicot vakcināciju pret šī vēža izraisītāju.»
Gan jaunām, gan vecākām
Ginekoloģe uzsver: dzemdes kakla vēža risks vislielākā mērā attiecināms uz tām sievietēm, kuras ilgstoši inficētas ar HPV vīrusu. Un, ja organisms ar infekciju paša spēkiem nespēj tikt galā, tā kļūst nepārejoša un pamazām rada izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas zināmā laika periodā var izraisīt ļaundabīgo audzēju. Daktere norāda, ka šīs slimības risks vienlīdz attiecas gan uz jaunām, gan arī vecākām sievietēm – ikviena no viņām var pirmreizēji vai atkārtoti inficēties ar onkogēnajiem HPV tipiem. «Šis vīruss sievietes organismā var klusi snaust par 10–20 gadus, nekādi nelikdams par sevi manīt. Ja sievietei ir spēcīga imunitāte, organisms ar to var tikt galā arī pats. Protams, ar gadiem nepārejošas HPV infekcijas risks pieaug, jo sievietēm vecumā pēc 45 gadiem imūnās atbildes reakcija pavājinās un dzemdes kaklā var parādīties izmaiņas,» stāsta Vita Začesta. Viņa uzsver: šīs izmaiņas var laikus konstatēt ar onkocitoloģisko uztriepi. Tā ir analīze, kurā ginekologs paņem šūnas no dzemdes kakla kanāla. «Tā kā vīruss ir ļoti izplatīts – ar to inficējas 50–80% sieviešu –, bet vēzis attīstās mazāk gadījumos, būtiskākais ir saprast, kurā brīdī ir jāiejaucas. Tāpēc ļoti svarīgas ir šīs regulārās analīzes. Mums ir valsts līmeņa programma, kas ar visu savu ierobežoto veselības aprūpes budžetu ikvienai sievietei reizi trijos gados apmaksā onkoloģisko uztriepi. Visas, kuras sevi kaut kur ir deklarējušas, saņem vēstuli ar uzaicinājumu to darīt. Bet to sieviešu skaits, kuras to izmanto, diemžēl ir nožēlojami niecīgs – tikai 30%.»
DZEMDES KAKLA VĒŽA ATTĪSTĪBU VEICINA
JAUTĀJUMI ĀRSTAM
Atbild Vita ZAČESTA, ginekoloģe un dzemdību speciāliste (Rīgas Dzemdību nams, klīnika Premium Medical):
– Kas notiek Latvijā – kāpēc arvien pieaug saslimstība un mirstība ar dzemdes kakla vēzi?
– Mēs esam divos grāvjos un pa ceļa vidu nevaram trāpīt: ir zināms skaits sieviešu, kuras par sevi rūpējas, regulāri apmeklē ginekologu un veic onkocitoloģiskās uztriepes, bet ir daudz tādu sieviešu, kuras to nekad nav darījušas. Daudzas sievietes vecumā ap 50–60 gadiem, kad mēnešreizes jau beigušās, pie ginekologa vairs neiet. Tā arī saka: bērni piedzemdēti, vīrs jau aizsaulē, seksa sen vairs nav – kādēļ man iet pie ginekologa? Un tā viņas dzīvo un ne reizi neveic onkocitoloģisko uztriepi. Un ielaistie dzemdes kakla vēža gadījumi ir tieši tām sievietēm, kuras neiet pie ārsta. Regulāri veiktas analīzes var laikus atklāt slimību, un tad to ir viegli ārstēt. Ar ielaistu slimību ir jau lielas nepatikšanas.
– Kādas pazīmes liecina, ka sievietei, kura ilgstoši nav bijusi pie ārsta, varētu būt dzemdes kakla vēzis?
– Vēža pirmajās stadijās nekādu pazīmju nav. Ja sāk parādīties jau kādas pazīmes, tas nozīmē, ka vēzis ir jau ļoti ielaists vēzis. Tie var būt asiņaini, ūdeņaini, smakojoši izdalījumi no dzimumceļiem, tā var būt kāju tūska vai jau citi simptomi, kas saistīti ar metastāžu izplatīšanos.
– Ginekologu praksē ir daudz tādu gadījumu?
– Pārsteidzoši daudz. Tas, ka regulāri jāiet pie ginekologa, svarīgi šķiet trīsdesmitgadīgai sievietei, bet tai, kurai jau ap sešdesmit, tas diemžēl vairs neliekas svarīgi. Tās, kuras par sevi rūpējas un nāk pie ārsta, par šo slimību arī interesējas un daudz zina. Mums grūtāk ir sasniegt tās, kuras nenāk pie ārsta.
– Vai ir iespējams veikt analīzes, kas norāda uz HPV klātbūtni organismā?
– Jā, ir iespējams noteikt, vai organismā ir onkogēno vīrusu tipi, kas izraisa vēzi, bet šo vīrusu nevar ar zālēm izārstēt. Katrai sievietei regulāri, vismaz reizi trijos gados, ir jāveic onkocitoloģiskā uztriepe. Jo, ja onkocitoloģiskajā uztriepē atrastas kādas šaubīgas šūnas, var jau agrīni sākt ārstēt izmaiņas dzemdes kaklā un pasargāt sevi no vēža.
– Dzemdes kakla vēzis ir lielākais no ļaunumiem, kas apdraud sievietes veselību?
– Vēl ir arī krūts vēzis, un tas skar arvien jaunākas meitenes. Bet tā jau ir cita tēma. Turklāt pret krūts vēzi vakcīnas nav, tur svarīga ir pašpārbaude un kontrole pie ginekologa.
– Ko jūs ieteiktu sievietēm?
– Dzīvot atbildīgi. Ja to varētu tik viegli īstenot, kā ieteikt, tad jau būtu labi. Bet es vienalga iesaku būt atbildīgām pret sevi: vismaz reizi gadā aiziet pie ginekologa, vismaz reizi trijos gados veikt onkocitoloģisko uztriepi, reizi mēnesī veikt krūšu pašpārbaudi pēc mēnešreizēm, pēc 45 gadu vecuma veikt krūšu mamogrāfiju. Meitām – aizvediet savu mammu pie ginekologa! Mammām – vakcinējiet savas meitas un audziniet viņas tā, lai, uzsākot dzimumdzīvi, viņas to darītu atbildīgi pret savu veselību!
