Vienota regulējuma trūkums attiecībā uz fiziskās fiksācijas pielietošanu ārstniecības iestādēs radījis kārtējo saspīlējumu starp medicīnas personālu, pacientiem un viņu tuviniekiem.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" šovakar vēsta par kādu 86 gadus vecu Jēkabpils slimnīcas pacienti, kura ārstniecības iestādē nogādāta smagā stāvoklī pēc piedzīvota insulta. Katru reizi, kad radinieki ieradušies sievieti apciemot, viņa bijusi piesieta pie gultas. Radinieki par šo nepieciešamību iepriekš neesot informēti. Savukārt slimnīcas medmāsas skaidrojušas, ka paciente bijusi nemierīga.
Slimnīcas direktors Ivars Zvīdris iespējamo pārkāpumu nesaredz. Viņš skaidro, ka fiziskā fiksācija nepieciešama, lai pacients nesavainotu ne sevi, ne citus palātā esošos. Viņš gan atzīst, ka medmāsu un māsu palīgu skaits, kas varētu uzmanīt sirgstošos, ir nepietiekams. Līdz ar to piesiešana gultai ir vienīgais veids, kā pasargāt pacientus no papildu traumām.
"Diemžēl jāsaka, ka tas jau pēdējā laikā kļūst aizvien biežāk," atklāj Zvīdris, piebilstot, ka Latvijā uz 20 līdz 25 pacientiem ir divas māsas un māsu palīgs, bet turīgākās valstīs ir viena māsa uz četriem, pieciem pacientiem.
Pacientu ombuda pārstāve Inese Naumova skaidro, ka likumā ir noteikti gadījumi, kādos ierobežojošus līdzekļus var izmantot psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, bet vispārējos gadījumos tāda nav. Līdz ar to ārstniecības iestādes to regulē savos iekšējos normatīvos.
Pacientu ombuds pauž pārliecību, ka fiziska fiksācija nav pieļaujama, bet, ja ir šāda galējā nepieciešamība, noteikti jārunā ar pacienta piederīgajiem.
Savukārt Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga norāda, ka "tuvinieku akcepts nevar būt, ja tas sākas nakts laikā. Ko mēs akceptēsim, kurš būs tas tuvinieks, kur mēs atradīsim to tuvinieku pirmo, kurš saskaņā ar likumdošanu varētu dot šo akceptu? Tas nav nepieciešams."
Tikmēr Gaiļezera slimnīcas neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Pēteris Tomiņš ir vērsies Tiesībsarga birojā, lūdzot tiesībsargu analizēt šāda veida problemātiku uzņemšanas nodaļās.
Raidījums vērš uzmanību, ka īpašā regulējuma trūkums medicīnas iestādes, kas pielieto fizisko fiksāciju, var iesaistīt plašos tiesvedības procesos par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tāpēc atbildīgajai ministrijai šo procesu vajadzētu sakārtot.
LETA jau ziņoja, ka Saeima pērn septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, ar kuriem valstī tika ieviests vienots regulējums piespiedu līdzekļu lietošanai un personu privātās dzīves ierobežošanai psihoneiroloģiskajās ārstniecības iestādēs.
Ārstniecības likuma papildinājums uzskaita tiesības, kādas ir pacientiem, kuri psihiatriskajā iestādē stacionēti bez viņu piekrišanas, kā arī personām, kurām ārstniecība noteikta kā medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā.
Jaunais regulējums paredz - ierobežojošus līdzekļus ārstniecības iestādēs var pielietot gadījumos, ja pacients psihisku traucējumu dēļ var nodarīt miesas bojājumus sev vai citām personām vai arī pacients izrāda vardarbību pret citām personām un apdraudējumu nav izdevies pārtraukt ar mutisku pārliecināšanu. Kā ierobežojoši līdzekļi likumprojektā minēta fiziska ierobežošana, izmantojot fizisku spēku, mehāniska ierobežošana ar saitēm vai siksnām, medikamentu ievadīšana pret pacienta gribu, kā arī ievietošana novērošanas palātā.
Pacientam ir tiesības viņam noteiktos ierobežojošos līdzekļus apstrīdēt iestādes vadītājam. Iestādes vadītāja lēmumu var apstrīdēt Veselības inspekcijā, bet tās lēmumu - tiesā.
