Ričards mācās 12. klasē un ir tikko sasniedzis pilngadību, tomēr viņam strauji tika liegts prieks staigāt – puisi piemeklējusi reta kaite, kura paralizējusi viņa ķermeņa lejas daļu un nu viņš ir piekalts ratiņkrēslam. Par spīti visam, puisis ir ļoti optimistisks un gatavs darīt visu, lai atkal spētu pārvietoties patstāvīgi.
Notikuma hronoloģiju gan puisim, gan ģimenei atcerēties ir sāpīgi. Viss notika pēkšņi - vienā vakarā zēns no aktīva jaunieša pārtapa par invalīdu. Puisim sācis sāpēt saules pinums, viņš hospitalizēts un uzņemšanas nodaļā viņam atteikušas kājas. Iemesls – asinsizplūdums muguras smadzenēs.
Jautāts, vai vaino ārstus, ka diagnozi neatklāja laikus, Ričards ir noraidošs. „Ko ārsti varēja izdarīt? Ārsti jau nevarēja tieši zināt, kas man kaiš, jo man sāpēja vēders un nebija bijušas nekādas traumas. Viss notika ļoti pēkšņi, pie tam – es varu iedomāties sevi viņu vietā, viņiem ir ļoti daudz pacientu un viņi jau nevarēja zināt, ka man ir tik reta kaite,” spriež Ričards.
Ričards ar pateicību izsakās par 7. neiroloģisko nodaļas ārstiem un personālu, kas viņu ar lielu iejūtību ārstēja un aprūpēja pēc notikušās nelaimes.
Šobrīd šis labdabīgais un draudzīgais puisis ir piekalts ratiņkrēslam. Ārsti dara visu, lai Ričards atveseļotos, un pats Ričards ir optimisma pilns. „Rehabilitācijas centrā es peldu, vingroju un man jau sākuši strādāt vēdera muskuļi. Protams, es domāju, ka es atkopšos, ko man citu domāt? Es cenšos saglabāt optimismu un man nepatīk, ka mani žēlo, jo tad man pašam sevis paliek žēl un neko vairs vispār negribas,” atzīst ratiņkrēslā sēdošais Ričards, kurš jau vairāk kā mēnesi atrodas rehabilitācijas centrā „Vaivari”.
Puisis negrasās padoties un darīs no savas puses visu iespējamo, lai atkoptos. Par spīti savai nelaimei, viņš plāno likt centralizētos eksāmenus un tiem šobrīd rūpīgi gatavojas. Viņu ļoti atbalsta klasesbiedri, kuri Ričardu burtiski uz rokām aiznesa uz skolā notiekošo žetonu vakaru. Arī žurnālistiem optimistiskais jauneklis neslēpj – viņam ir sapņi un nākotnes plāni, kuriem viņš ar roku atmest neplāno. „Es ceru labi nolikt eksāmenus un šobrīd domāju mācīties Rīgas Tehniskajā universitātē programmēšanu vai Latvijas Mūzikas akadēmijā – skaņu režiju,” sapņo Ričards.
Tomēr, lai Ričarda sapņi piepildītos un lai puisis varētu atveseļoties, ģimenei ir nepieciešami līdzekļi. Rehabilitācija ir dārgs pasākums, bet puisim vēl nav piešķirta invaliditāte.
Sākotnēji līdzekļus mēģināja vākt Ričarda skola, tomēr šobrīd par šo lietu ieinteresējusies arī labdarības organizācija ziedot.lv, caur kuras oficiālajiem kontiem iespējams ziedot kādu naudas summu, kura varētu palīdzēt optimistiskajam Ričardam piepildīt savus kvēlos sapņus un atkal spēt staigāt.
Fonds "Ziedot.lv"
Reģ. Nr.: 40008078226
Bankas kods: HABALV22
Konta nr: LV95HABA0551006150241
Mērķis: Palīdzība Ričardam Mauriņam
