Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Veselība

Herpes, sēnītes un vēzis - cik droši ir apmeklēt solārijus?

© Scanpix

Vasaras sezona tuvojas un daudzi pirms došanās uz pludmali steidz iegūt zeltainu iedegumu solāriju kabīnes. Cik droši tas ir veselībai un vai Latvijas solārijos iespējams inficēties ar dažādām ādas slimībām? To portāls nra.lv jautāja ārstiem, Veselības Inspekcijai (VI) un solāriju īpašniekiem.

Visiem zināms – pārāk bieža sauļošanās solārijos var ievērojami palielināt risku saslimt ar ādas vēzi, tomēr izrādās – solārijā var „saķert” arī dažādas ādas slimības.

"Teorētiski solārijā iespējams inficēties ar dažādām ādas slimībām un sēnītēm. Turklāt pārlieku aktīva sauļošanās var provocēt arī herpes vīrusa izpausmes,” skaidro dermatoloģe un dermatologu asociācijas pārstāve Zane Degro.

"Tomēr pamatā es kā ārsts vēlos uzsvērt - pats bīstamākais solārijos ir pārlieku augstā ultravioleto staru koncentrācija, kas neko, izņemot brūnu ādu, organismam nedod. Cilvēkam, principā, lai uzņemtu nepieciešamo D vitamīna devu, pietiek pavadīt ārā 30 minūtes, tādēļ mans viedoklis ir – solārijam ir vairāk negatīvas ietekmes, kā pozitīvas,” solāriju apmeklēt nerekomendē Z. Degro.

Solāriju Studijas „BLUE BOX” pārstāve Santa Belte uzsver – ja tiek ievērotas visas nepieciešamās higiēnas prasības, infekcijas risks nepastāv.

"Salonos, kas darbojas atbilstoši noteikumiem un ievēro tīrīšanas un dezinfekcijas kārtības prasības, iespēja inficēties ar dažādām baktēriju izraisītajām slimībām nepastāv. Arī mūsu solāriju studijās ir izstrādāts tīrīšanas un dezinfekcijas plāns, kurā skaidri norādīts ar kādiem līdzekļiem, kādā koncentrācijā, cik bieži veicama solāriju, telpu un inventāra tīrīšana,” atklāj S. Belte, kā arī izskaidro - solāriju iekārtu stikli un virsmas tiek tīrītas un dezinficētas ar īpaši tam paredzētiem līdzekļiem, kuri iznīcina vīrusus, sēnītes un baktērijas".

"Pēc katra sauļošanās seansa tiek izsmidzināts dezinfekcijas šķīdums uz solārija akrila, solārija virsmām, displeja, brillītēm, paklājiņa, grīdas, kuram tiek ļauts iedarboties 30 sekundes. Pēc tam visas virsmas tiek notīrītas ar papīra salveti,” dezinfekcijas plānu izstāsta S. Belte un iesaka sauļoties gribētājiem rūpīgi izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, kā arī pašiem pārliecināties par dezinfekcijas prasību ievērošanu.

Tāpat arī S. Belte uzsver - ja ir aizdomas par to, ka persona nav sasniegusi 18 gadu vecumu, solārija darbinieks lūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un pēdējā laikā nepilngadīgo vidū tendence apmeklēt solāriju samazinās.

To, lai visas rekomendācijas tiktu ievērotas un sauļoties varētu droši, uzrauga Veselības Inspekcijas (VI) sabiedrības veselības nodaļa.

Tad, nu, arī taujājām nodaļas vadītājai Solvitai Muceniece, kāda ir situācija ar noteikumu ievērošanu? "Kopš 2011. gada ir apsekoti aptuveni 700 objekti. Šobrīd droši varu apgalvot, ka katrs solārijs tiek apsekots vismaz reizi trijos gados, turklāt VI uzmanība tiek fokusēta uz jauniem objektiem vai uz tiem, kuros konstatēti pārkāpumi,” skaidro S. Muceniece. Kā tad tiek pārbaudītas solāriju studijas? "Prasības, pēc kurām pārbaudām, iedalās vairākās grupās. Higiēnas prasības, solāriju darbinieku izglītotība un spēja informēt klientus, kā arī pats galvenais – tehnikas atbilstība un UV staru koncentrācija,” atklāj VI pārstāve.

Izrādās, ka solārija administratoram jānoskaidro katra sauļoties gribētāja vecums, jāuzzina, kad tas pēdējoreiz apmeklējis solāriju, kā arī jātaujā – kādus medikamentus cilvēks lieto.

Šobrīd VI rīcībā nav informācijas par to kā un cik bieži solārijos mēģinātu „ielavīties” nepilngadīgas personas. Tāpat VI nav veikuši slepenu „kontrolpirkumu”. Jautāta par ādas slimībām, S. Muceniece piezīmē, ka risks inficēties ar tām pastāv vien nepietiekamas un neatbilstošas higiēnas normu neievērošanas gadījumā, kas Latvijas solāriju studijās principā neesot novērots.

Jāpiebilst, ka šobrīd ir iepriecinoša informācija par lampām ar paaugstinātu ultravioleto starojumu. „Kopš 2011. gada praksē pierādījies, ka tur, kur iepriekš tika konstatēti pārkāpumi ar prasībām neatbilstošām lampām, neatbilstības tiek aktīvi novērstas un pārkāpumi atkārtoti netiek konstatēti,” uzsver S. Muceniece.