Vai zinājāt, ka 70% no hroniskām sāpēm ir tieši muguras sāpes? Statistikas dati gan ir vājš mierinājums muguras sāpju mocītajiem, bet var dot vielu pārdomām pārējiem, arī tiem, kuri visgudri klāsta, ka sāpes esot tikai galvā. «Tam es nekādā gadījumā nepiekrītu,» saka Lāzermedicīnas klīnikas anestezioloģe, reanimatoloģe un algoloģe, medicīnas zinātņu doktore Iveta Golubovska.
«Sāpes ir reālas. Es ticu pacientiem, kuri nāk pie manis, turklāt viņi diezgan precīzi var definēt sāpju intensitāti,» teic ārste Golubovska.
– Kādas muguras daļas sāp visbiežāk?
– Gandrīz 80 procentiem hronisko muguras sāpju pacientu ir muguras lejasdaļas sāpes; mazāk izplatītas ir kakla daļas sāpes. Bet parasti pacientiem nav tikai viena veida sāpes, bet ir komplekss no dažādas izcelsmes sāpēm, kas var skart gan starpskriemeļu diskus, gan pašus skriemeļus, gan starpskriemeļu locītavas, gan locītavu starp krusta kaulu un bļodas kaulu; sāpēt var arī muskuļi, cīpslas utt. Mugurkaulā turklāt ir asinsvadi un nervi, kas arī paši par sevi var radīt sāpes, piemēram, ja cilvēkam ir tāda asinsvadu problēma kā ateroskleroze. Tāpēc ir ļoti svarīgi noskaidrot, vai muguras sāpes ir akūtas vai hroniskas.
– Kādas sāpes uzskatāmas par akūtām un kādas – par hroniskām?
– Akūtas ir sāpes, kas ilgst mazāk par trim mēnešiem, hroniskās turpinās ilgāk par trim mēnešiem. Akūtās sāpes vai nu pāriet pašas no sevis, vai tiek izārstētas vienas līdz trīs nedēļu laikā, un nav jāveic nekādi dārgi speciāli izmeklējumi; šādus pacientus pamatā var izārstēt ģimenes ārsts. Pie algologa ir jāvēršas tad, ja sāpes ir ilgstošas.
– Vai cilvēki zina, kas ir algologs, un meklē tiešu piekļuvi šim speciālistam?
– Visbiežāk pacienti nonāk pie algologa pēc citu speciālistu ieteikuma, parasti viņi ir meklējuši palīdzību pie ģimenes ārsta, neirologa vai ķirurga. Pēdējā laikā gan, acīmredzot pateicoties publikācijām presē, cilvēki jau zina par algologiem un aptuveni divi no sešiem pacientiem pieņemšanā ir tādi, kuri primāri nāk tieši pie algologa. Tomēr viņi mums tik un tā ir jāsūta uz papildizmeklējumiem. Veicam apskati, noskaidrojam slimības vēsturi, bet, lai noteiktu pilnīgi precīzu bojājuma vietu, ir jāveic radioloģiski izmeklējumi. Sevišķi ātri jārīkojas tad, ja ir tā sauktie sarkanie karodziņi: ļoti stipras sāpes, jušanas traucējumi ekstremitātēs, mazā iegurņa orgānu darbības traucējumi, nejūtīgums starpenes apvidū sievietēm; nakts sāpes vai sāpju pastiprināšanās tieši naktī, paaugstināta ķermeņa temperatūra – tas ir saistāms ar neatliekamām situācijām, piemēram, izteiktu nerva saspiedumu, audzējiem, mugurkaula skriemeļu vai disku iekaisumiem. Tad nevajag kavēties.
– Kā var novērtēt sāpju stiprumu?
– Sāpju sajūta ir subjektīva, bet to var izteikt desmit ballu sistēmā, kur nulle nozīmē, ka nesāp nemaz, bet desmit – sāp tik neciešami, ka jākliedz. Ja sāpju intensitāte ir augstāka par nosacītajām piecām sešām ballēm, tad tās uzskatāmas par stiprām.
– Daudzi cilvēki, kuri cieš no muguras sāpēm, cer, ka palīdzēs blokādes. Kādi speciālisti tās veic?
– To dara ne tikai algologi, bet arī neiroķirurgi, neirologi un daži citi ārsti. Tomēr algologs un sevišķi invazīvais algologs ir specialitāte, kas, varētu teikt, ir dzimusi no anestezioloģijas. Mēs, kas diendienā izmantojam adatas un veicam reģionālo anestēziju, varam kvalificēti izpildīt šīs blokādes, kas saistītas ar mugurkaulu, varbūt tāpēc arī izvēle krīt uz mums. Liels atspaids šajā gadījumā ir arī ultrasonoskopijas kontrole vai rentgena kontrole, ievadot kontrastvielu. Tas ļauj blokādes veikt maksimāli precīzi.
– Kādi kritēriji nosaka to, vai pacientam var veikt blokādi?
– Ļoti svarīgi, lai pacients, nākot pie algologa, paņemtu līdzi visus savus izrakstus no ārstniecības iestādēm un arī medikamentu sarakstu, kurus viņš lieto. Blokādes veikšanai ir zināmi ierobežojumi, kas saistīti ar cukura diabētu, ar infekciju un tādu medikamentu lietošanu, kas samazina asins recēšanu. Ir gadījumi, kad blokādi var veikt, uz dažām dienām atceļot kādas zāles, bet tas rūpīgi jāizrunā. Ja pacientam nozīmētas injekcijas muskulī un zāļu ievadīšanas vietās izveidojušies sāpīgi sacietējumi, arī tad blokādes nedrīkst veikt, jo tas rada infekcijas risku. Cilvēkam jābūt pasargātam no visām iespējamām komplikācijām.
– Kā notiek blokāde?
– Blokādi veic dienas stacionārā, pilnīgas sterilitātes apstākļos, lokālajā anestēzijā. Tas nenotiek narkozē, jo visu šo procedūru laikā ir nepieciešama komunikācija ar pacientu par viņa sajūtām, lai, tuvojoties kaut kādām struktūrām, nenodarītu bojājumus. Ne pārāk sarežģīta standarta manipulācija ilgst 20–30 minūšu, bet, piemēram, ja mēs veicam blokādi divām līdz astoņām starpskriemeļu locītavām, tas var prasīt stundu. Parasti pēc manipulācijas jāpaguļ 20 minūšu vai kāda stunda jāpaliek medicīnas personāla uzraudzībā, lai izslēgtu tādas blakusparādības kā pazemināts asinsspiediens, alerģiska reakcija vai sirdsdarbības palēnināšanās. Uz šo ārstēšanu pacientam obligāti jānāk ar pavadoni un mājās nedrīkst braukt ar sabiedrisko transportu. Pēc blokādes dažas dienas nedrīkst iet vannā, pirtī, baseinā vai peldēties atklātā ūdenstilpē, lietot alkoholu, kā arī veikt sildošas procedūras.
– Pēc cik ilga laika var spriest par blokādes efektu?
– Efekts iestājas dažādi. Daļai pacientu tas ir uzreiz, bet lielākoties īstais efekts ir pēc divām trim dienām. Kad pāriet lokālā anestēzija, dūriena vieta var nedaudz sāpēt. Blokāde tiek uzskatīta par veiksmīgu, ja sāpju atvieglojums ir vismaz par 30%. Tālāk var dinamikā sekot stāvoklim un lemt, vai blokādi atkārtot, pāriet uz citu ārstēšanas metodi vai pievienot medikamentus. Taču cilvēkiem jāsaprot, ka blokāde ir risinājums tikai uz laiku. Mēs palīdzam atvieglot sāpes, samazinot iekaisumu un tūsku, bet parasti visam pamatā ir kāda mehāniska mugurkaula problēma, izaugums, diska trūce, locītavu hipertrofija vai iekaisums. Ja sāpes ir neciešamas, tad blokāde palīdz pārtraukt apburto loku, saņemt atelpu, lai sagaidītu operāciju, ja tāda ir nozīmēta, lai sāktu nodarboties ar ārstniecisko fizkultūru, mainītu dzīvesveidu vai darbu.
– Vai cilvēki ir gatavi dzīvesveida maiņai?
– Daudzi joprojām nav gatavi. Pēdējā laikā tomēr arvien vairāk pacientu ņem vērā ieteikumu uzmeklēt rehabilitācijas vai fizioterapijas speciālistu.
– Kādai vajadzētu būt algologa sadarbībai ar pacientu un arī ar citu specialitāšu ārstiem?
– Lai būtu rezultāts, ārstam un pacientam jādarbojas. Ir pacienti, kas, cerot atrast kādu brīnummetodi, haotiski mētājas – pie algologa, pie manuālā terapeita, neirologa, akupunktūras ārsta, tautas dziednieka, mugurkaula ķirurga un tad atkal pie algologa, bet nekur nepabeidz ārstēšanos. Es lasu lekcijas ģimenes ārstiem, farmaceitiem un mājas aprūpes speciālistiem, taču redzu, ka ar to nepietiek un kolēģi bieži vien atgriežas pie vecajām iestrādēm. Šogad notiks Baltijas valstu Sāpju medicīnas asociācijas kongress, kura darba rezultāts būs arī latviešu valodā rakstītas vadlīnijas muguras sāpju ārstēšanā – tas varētu būt liels atspaids arī primārās aprūpes speciālistiem.
Der zināt
• Galvenās riska grupas, kam var būt muguras problēmas, ir sievietes, gara auguma cilvēki un tie, kuriem liels liekais svars.
• Nav konstatēta statistiski ticama korelācija, ka smaga darba darītājiem šīs problēmas būtu biežāk.
• Svarīgi ir celt smagumus pareizi, ievērot ergonomikas principus.
• Kundzēm cienījamos gados – aizrautīgām dārzkopēm, kuras bieži vien nevēlas uzklausīt ieteikumus par to, kā strādāt dārzā, nenodarot pāri mugurai.
• Ja sāpes ir neciešamas, tad blokāde palīdz pārtraukt apburto loku, saņemt atelpu, lai sagaidītu operāciju, ja tāda ir nozīmēta, lai sāktu nodarboties ar ārstniecisko fizkultūru, mainītu dzīvesveidu vai darbu.
