Priekšstats par gripu Latvijas iedzīvotājiem nereti ir maldīgs, cilvēki domā, ka tā ir viegla saslimšana, un, lai arī daudzos gadījumos tā patiešām norit vieglā formā, nedrīkst aizmirst, ka gripas vīruss galvenokārt bojā sīkos asinsvadus, stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas galvenā infektoloģe Ludmila Vīksna.
Sīkie asinsvadi ir visos orgānos, un gripas vīruss ar savu nejauko dabu bojās asinsvadus tieši tur, kur cilvēkam jau ir problēmas, piemēram, ja astma, tad gripa saasinās elpošanas sistēmas slimības. Tāpēc infekcijas sekas īpaši smagas var būt hronisku slimību slimniekiem, gados vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm. Pasaules Veselības organizācija (PVO) noteikusi Latvijai, šķiet, nereālu mērķi – panākt, lai pret gripu vakcinētos 75 procenti cilvēku vecumā virs 65 gadiem. Nereālu tāpēc, ka līdz šim nepilns procents iedzīvotāju vakcinējušies pret gripu, bet senioru vidū, kurus šā gada gripas sezonas laikā uzrunās īpaši, ap trim procentiem. Taču to, ka šādu mērķi var sasniegt, pierādījusi Nīderlande.
Gripas sezonas sākums nereti sabiedrībā pat tiek apsmaidīts, ironizējot par informācijas pasniegšanas veidu, piemēram, «reģistrēts pirmais gripas pacients», «reģistrēts otrais» un tā tālāk. Taču sabiedrībā nereti nepamanīta paliek informācija par to, cik daudz no gripas cieš cilvēki un cik daudz līdzekļu ir jāiztērē veselības aprūpei, tostarp, slimnīcām, ārstējot pacientus jau ar ielaistām gripas izraisītām komplikācijām. 2012.–2013. gada gripas sezona Latvijā noritēja ļoti smagi – kopējais slimnīcā ievietoto pacientu skaits bija ap 2000, bet ar gripas izraisītu pneimoniju – 754. Ar gripas infekciju nomira 79 cilvēki. Pagājušā gada gripas sezona noritēja vieglākā formā, tomēr reģistrēti pieci nāves gadījumi. Aprēķināts, ka gripas un pneimoniju ārstēšanas izmaksas ir 7–10 miljoni eiro vienā gripas sezonā.
«Cilvēkus Latvijā uztrauc, kāpēc nav vakcīnas un zāļu pret Ebolas vīrusu, bet pret gripu ir vakcīna, taču cilvēki nevakcinējas!» uz zināmu sabiedrības divkosību norāda Ludmila Vīksna. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs uzskata: negatīva attieksme pret vakcināciju ir tāpēc, ka gripa netiek uzskatīta par nopietnu saslimšanu. «Arī neticība, ka vakcīna iedarbosies, tomēr varam ar pilnu pārliecību teikt, ka gripas vakcīnas sastāvā ir tieši tie vīrusa tipi, kas izplatās Latvijā,» saka speciālists. Bet ne jau tikai pacienti izplata mītus par gripu un tās vakcīnu. Dati liecina, ka pašu mediķu vidū vakcinācija pret gripu ir ļoti zemā līmenī un ir pat noraidoša attieksme. «Es pati esmu vakcinējusies, bet, protams, Austrumu slimnīcā visi nav un mediķi pat sadalījušies vakcīnas atbalstītājos un pretiniekos,» teic L. Vīksna. SPKC dati rāda, ka pirms gada gripas epidēmijas laikā 26 procenti no mirušajiem ar gripu inficējās slimnīcā, kur ārstēja citu akūtu vai hronisku saslimšanu. «Te ir atbilde, kāpēc arī mediķiem ir jādomā par vakcinēšanos, ne tikai sevis, bet savu pacientu dēļ,» saka J. Perevoščikovs.
