"Ar Ebolu ir līdzīgi, kā ar iesnu vīrusu, mēs nevaram viņu izārstēt, bet mēs varam viņu ārstēt. Ar vajadzīgo aprīkojumu un pietiekamu zināšanu daudzumu, piemēram, Eiropā var veikt ļoti sekmīgi ārstēšanu,” par Ebolas vīrusa draudiem un tā ārstēšanas iespējām Eiropā spriež Latvijas Ārstu Biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Lai gan vispasaules sabiedrības uzmanība uz Ebolas vīrusu koncentrējusies pēdējo pāris mēnešu laikā, izrādās Ebolas vīruss pazīstams jau labu laiku. „Ebolas vīruss tika diagnosticēts aptuveni 40 gadus atpakaļ, Kongo, pie Ebolas upes, un šis vīruss visu laiku dzīvojis savā dabiskajā vidē, jo viņu pārnes gandrīz visi zīdītāji, un cilvēku starpā, tas nonāk kad tiek nogalināts kāds dzīvnieks, kurš ir vīrusa nēsātājs un, šo gaļu lietojot uzturā, neievērojot, vajadzīgos apstrādes pasākumus, cilvēks saslimst,” skaidro P. Apinis. Ebolas vīrusa straujo izplatību Rietumāfrikas reģionā P. Apinis pamato ar zināšanu trūkumu: „Noteikti jāmin, ka vīrusa izplatības apgabalos ir tendence atvadīties no līķa viņu skūpstot, tāpat vēlos atzīmēt, ka vīruss izplatās arī lielās nabadzības un medicīnas darbinieku trūkuma dēļ. Libērija ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm un uz visiem tās iedzīvotājiem ir tikai aptuveni 100 ārsti, no kuriem 11 ir miruši ar Ebolas vīrusu. Mazajos ciematiņos, apstākļi slimnīcās ir biedējoši, tur ne tikai nav ārstu un māsu, bet nav pat pietiekami daudz vietas, kur izguldīt neveselos, tāpat trūkst pārtikas ar ko barot slimos, tādēļ, tie dodas ēdienu sev sagādāt paši, piemēram, uz tuvējo tirgu un izplata slimību tālāk.,” Lai arī vīrusa nokļūšana līdz Latvijai ir mazticama, tomēr, pat šādā gadījumā trauksmei liela pamata neesot. „Eiropā Ebolas vīrusa slimniekam ar funkcionējošu imūnsistēmu nomirt nevajadzētu un, lai gan mēs nevaram izārstēt un novērst Ebolas vīrusu pašā saknē, mēs noteikti varam to ārstēt, piemēram, pārlejot asins plazmu. Galu galā, ja runājam par šiem šķietami lielajiem mirstības rādītājiem vīrusa izplatības reģionā, uz visām šīm blīvi apdzīvotajām valstīm šie 4,9 tūkstoši mirušo, man personīgi, nešķiet pārāk liels skaits, it sevišķi, ja zinām, ka no, piemēram, smēķēšanas visā pasaulē mirst tūkstošreiz vairāk cilvēku,” nobeigumā uzsver P. Apinis.
