Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics (Reģionu apvienība) bija nepatīkami pārsteigts, Neatkarīgajā izlasot interviju ar Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru Renāru Putniņu (Vienotība), kas apgalvoja, ka Latvijas palīdzība Ukrainai sniegta tādā līmenī, ka «par to tiešām bija neērti», pieminot «vecus pārsienamos materiālus» un citas niecības.
Šo faktu, pēc Putniņa vārdiem, konstatējusi Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze, savukārt Putniņš intervijā piebilda, ka «atbildība jāuzņemas tiem, kuri atbild par mūsu materiālajām rezervēm».
Mārtiņš Šics kategoriski nepiekrīt Renāra Putniņa pozīcijai. «Uz Ukrainu tika aizsūtīta kvalitatīva humānā palīdzība 30 000 eiro vērtībā,» teic Mārtiņš Šics, «un īpaši tika ņemti vērā ukraiņu lūgumi pēc marles pārsējiem un sistēmām. Bet intervijā izskan, ka esam aizsūtījuši kaut kādus draņķus. Jā, bintes ir ražotas 80. gadu otrajā pusē, bet tās var glabāties 40, 50 un pat 100 gadus. Redzot, kā attīstās situācija Ukrainā, mēs sūtījām humāno palīdzību, iesaiņotu pergamentos, vaskpapīros un ekoloģiskā koka tarā. Sūtījām arī sistēmu statīvus, ar kādiem strādā daudzas Latvijas slimnīcas. Iespējams, kāds maiss pa ceļam tika uzplēsts, bet tas varēja gadīties.»
Mārtiņš Šics sazinājās ar Argitu Daudzi. «Viņa redzēja dažu maisu apakšas, kas bija novārtījušās dubļos, uzrakstus krievu valodā, bet kāda gan tam nozīme? Daudzes kundze nevienu maisu nav vērusi vaļā. Ļoti nepatīkami ir tas, kā šos Putniņa kunga izteicienus ir pārtvērusi Krievijas prese, proti, melīgi tiek tiražēts tas, ka lielie Ukrainas draugi – latvieši – ir aizsūtījuši uz Ukrainu pēdējos draņķus. Tas nav politiķa cienīgi! Putniņa kungs diemžēl nav redzējis, kas tiek glabāts rezervēs, tāpēc būtu labāk rūpējies par Veselības ministrijas rezervēm. Šādi tiek diskreditēta valsts rezervju sistēma, kas paredzēta ārkārtas situācijām, un šajās rezervēs nekad nebūs modernākais, skaistākais un spožākais aprīkojums. Būs parastas segas, būs palagi ar uzdruku Minzdrav (Veselības ministrija – kriev.), bet tas nav būtiskākais,» uzskata M. Šics.
Viņaprāt, daudz satraucošāk ir tas, ka Veselības ministrijas amatpersona neredz savā acī baļķi, bet pārmet skaidas esamību cita acī. «Valsts rezervju noliktavā glabājas liels daudzums Veselības ministrijas rezervju, par kurām atbild tikai un vienīgi šī ministrija. Šīs rezerves netiek pareizi glabātas, par tām neviens neinteresējas. Katastrofu medicīnas centrs tika iekļauts NMPD, un tikai pēc Maxima traģēdijas es uzzināju, ka pilnībā ir izsaimniekotas medicīniskās rezerves, kas paredzētas šādām un līdzīgām katastrofām. Nav vairs ne specializēto automašīnu, ne defibrilatoru, ne ventilatoru, ne pārsienamo materiālu, nekā! Viss ticis izlietots NMPD ikdienas vajadzībām. Katastrofu medicīnas centrā bija izveidota ātrās reaģēšanas vienība, un viss, kas bija radīts šai vienībai – apģērbs, aprīkojums, medikamenti, speciālās mašīnas, tas viss ir pilnībā izsaimniekots. Bet tās bija operatīvās rezerves! Nerunāsim nemaz par miljoniem, kurus pelna kāds privātuzņēmējs, ar kuru noslēgts līgums par ātrās palīdzības mašīnu nomu. Katru gadu valsts zaudē miljoniem eiro. Taču tas viss, kā mēdz teikt, ir no citas operas, un par to jāatbild NMPD vadītājam Armandam Ploriņam. Taču viss kopumā, manuprāt, liecina par apzinātu rīcību, lai novestu materiālo rezervju sistēmu līdz sabrukumam,» sacīja M. Šics.
